Bioloģiskā sēklaudzēšana

Nodarbojoties ar sēklu ražošanu bioloģiskajā saimniecībā, sēklaudzētājam ir jāievēro tās pašas prasības, kas pārējiem sēklu ražotājiem. Sēklas kvalitātes minimālās prasības (sēklu dīdzība, tīrība u.c. ) ir vienotas visai sēklu un šķirņu aprites jomai – vairāk lasi SĒKLKOPĪBA.  

Tā kā  bioloģiskai saimniecībai jāiegādājas pirmām kārtām sertificēta un bioloģiskām metodēm ražota sēkla, katra bioloģisko sēklu ražotāja pienākums ir ievietot informāciju par sagatavoto bioloģisko sēklu VAAD Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāzē. Šo prasību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.485 Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība https://likumi.lv/ta/id/193115-biologiskas-lauksaimniecibas-uzraudzibas-un-kontroles-kartiba.

Šobrīd likumdošanā noteiktie termiņi informācijas sniegšanai ir vairāki  atkarībā no sugas: 

  • vasarāju labībai, lopbarības augiem, liniem, vasaras rapsim, vasaras ripsim un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem atklātā lauka dārzeņiem – līdz 5. februārim, 
  • kartupeļiem – līdz 5. aprīlim, 
  • ziemas rapsim, ziemas ripsim – līdz 20. jūlijam 
  • ziemāju labībām – līdz 5. septembrim.

Iegādājoties sertificētas sēklas  uz bioloģiski ražotu sēklu etiķetes VAAD nenorāda, ka sēklas ražošanas procesā ievēroti bioloģiskās ražošanas principi, bet apliecina tās kvalitātes atbilstību noteiktas sēklu kategorijas prasībām. Bioloģiskās saimniecības sertifikāts ir dokuments, kas apliecina bioloģiskās ražošanas statusu. Tāpēc pats saimnieks drīkst sēklas fasējumu kā produkciju marķēt ar bioloģiska lauksamniecībās zīmoliem.  

Pārejas periodā līdz 2035 gadam bioloģiskās saimniecības gadījumos, kad nav iespējams iegādāties attiecīgās sugas vai šķirnes bioloģisko sēklu, var lūgt VAAD atļauju iegādāties konvencionāli ražotas sertificētas sēklas meklētai šķirnei. VAAD šādu atļauju izsniedz, ja  Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāzē  nav pieejamas konkrētās šķirnes bioloģiski ražotās sēklas. 

Šobrīd samērā bieži tiek pieprasītas atļaujas konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vairāk lasi rakstā VAAD datubāzes saite uz rakstu, kur iesējams iepazīties ar informāciju ar izsniegto atļauju kopsavilkumu gan pa šķirnēm, gan sugām.

Bet jau šobrīd jāatceras, ka pēc 2035. gada  bioloģiskās saimniecības drīkstēs iegādāties tikai sertificētas bioloģiskās sēklas un bioloģiskai saimniekošanai piemērotas šķirnes.    Tāpēc šobrīd īpaši svarīgi ir stiprināt un attīstīt bioloģiskās sēklas ražošanu   valstī.  

Sēklkopību reglamentējošie normatīvie dokumenti

Sēklu un šķirņu aprites likums https://likumi.lv/ta/id/16697-seklu-un-skirnu-aprites-likums 
Ministru kabineta noteikumi Nr.120 Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi https://likumi.lv/ta/id/153127-labibas-seklaudzesanas-un-seklu-tirdzniecibas-noteikumi 
Ministru kabineta noteikumi Nr.152 Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi https://likumi.lv/ta/id/188343-lopbaribas-augu-seklaudzesanas-un-seklu-tirdzniecibas-noteikumi 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 12 Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi https://likumi.lv/ta/id/279044-kartupelu-seklaudzesanas-un-seklas-kartupelu-tirdzniecibas-noteikumi 
Ministru kabineta noteikumi Nr.352 Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi https://likumi.lv/ta/id/208157-ellas-augu-un-skiedraugu-seklaudzesanas-un-seklu-tirdzniecibas-noteikumi 
Ministru kabineta noteikumi Nr.1026 Noteikumi par valsts nodevu sēklu aprites jomā https://likumi.lv/ta/id/260567-noteikumi-par-valsts-nodevu-seklu-aprites-joma 
Ministru kabineta noteikumi Nr.899 Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai https://likumi.lv/ta/id/240468-noteikumi-par-lopbaribas-augu-seklu-maisijumiem-kas-paredzeti-dabiskas-vides-saglabasanai 
Ministru kabineta noteikumi Nr.1247 Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanas un sēklu aprites noteikumi https://likumi.lv/ta/id/200127-latvijas-izcelsmes-laukaugu-un-darzenu-genetisko-resursu-saglabajamas-skirnes-atzisanas-un-seklu-aprites-noteikumi 
Ministru kabineta noteikumi Nr.312
Kārtība, kādā iekasē maksu par sēklu ievešanas kontroli
https://likumi.lv/ta/id/190528-kartiba-kada-iekase-maksu-par-seklu-ievesanas-kontroli 
Ministru kabineta noteikumi Nr.900
Kārtība atļaujas izsniegšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām
https://likumi.lv/ta/id/168404-kartiba-atlaujas-izsniegsanai-uz-laiku-tirgot-seklas-kuras-neatbilst-minimalas-digtspejas-prasibam 
Ministru kabineta noteikumi Nr.320
Latvijas augu šķirņu katalogs
https://likumi.lv/ta/id/26329-latvijas-augu-skirnu-katalogs 
Ministru kabineta noteikumi Nr.485 Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība  https://likumi.lv/ta/id/193115-biologiskas-lauksaimniecibas-uzraudzibas-un-kontroles-kartiba
Ministru kabineta noteikumi Nr.126 Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem https://likumi.lv/ta/id/273050-tieso-maksajumu-pieskirsanas-kartiba-lauksaimniekiem

LAD skaidrojumi par izmaiņu veikšanu Vienotajā iesniegumā pēc 15.jūnija

Lauku atbalsta dienests (LAD) paskaidro, ka Vienotajā iesniegumā pēc 15.jūnija drīkst veikt izmaiņas tikai līdz dienai, kamēr LAD nav:

  • informējis par kādām neatbilstībām Vienotajā iesniegumā vai citos papildu dokumentos vai;
  • paziņojis par nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai;
  • pārbaudē uz vietas atklājis neatbilstību.

Par izmaiņām Vienotajā iesniegumā, kas notikušas pēc 15.jūnija, rakstiski jāpaziņo LAD reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei. Izmaiņas var veikt, nepaplašinot Vienotā iesnieguma datus, t.i., lauku dalīšana ir pieļaujama, bet nedrīkst pieteikt papildu platības vai jaunus atbalsta veidus.

Ja lauks pieteikts brīvprātīgi saistītajam atbalstam (BSA) par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības sēklām un pēc 15.jūnija pretendents pats ir konstatējis, ka daļa no platības vairs nav atbilstoša BSA, tad nepieciešams pieteiktajam laukam samazināt platību, lai tajā nebūtu iekļauta platība, kas nav atbilstoša BSA par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības sēklām;

BSA neatbilstošo platību, kas nav mazāka par 0,30 ha, var pieteikt kā jaunu lauku uz VPM, bez BSA atbalsta. Ja lauks mazāks par 0,30 ha, tad to norāda kā Platība bez atbalsta.

Ja Vienotajā iesniegumā uz BSA par platībām pieteikts viens lauks ar miežiem, kaut gan faktiski pretendents vienu lauka daļu vēlas pieteikt BSA par sertificētu labības sēklu, bet otru lauku daļu – BSA par miežiem, tad pretendentam nepieciešams pieteikto lauku sadalīt divos atsevišķos laukos:

Vienotajā iesniegumā pieteiktajam laukam jāsamazina platība, lai tajā paliek iekļauta tikai tā, kas ir atbilstoša BSA par sertificētu labības sēklu;

BSA par miežiem atbilstošo platību jāpiesaka kā jaunu lauku.

Piemēram, ja Vienotajā iesniegumā uz BSA par platībām pieteikts lauks Nr.1, kurā tiek audzēti mieži 15 ha platībā, bet pretendents faktiski 8 ha no šī lauka vēlas pieteikt BSA par sertificētu labības sēklu, bet 7 ha – BSA par miežiem, tad Vienotajā iesniegumā jālabo lauka Nr.1 platība uz 8 ha, un jāpievieno lauks Nr.2, norādot kultūru (mieži), platību (7ha) un veicot atzīmi, ka lauks tiek pieteikts BSA par platībām. Lauku bloku kartē jāsadala sākotnēji pieteiktā iezīmētā lauka Nr.1 platība: 1.laukam zīmējums jāsalabo uz 8 ha, laukam Nr.2 jāveic zīmējums par 7 ha.

Tā kā minētajās platībās tiek audzēta viena un tā pati kultūra, bet Vienotajā iesniegumā būs izdalīti divi atsevišķi lauki, tad starp abiem laukiem dabā būtu vēlama provizoriska robeža, lai kontrolieri platības varētu uzmērīt atbilstoši BSA veidiem.

Jaunas šķirnes tieši tavām vajadzībām?

Laukaugu šķirnes izsenis tiek uzlabotas, pielāgojoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un konkrēto reģionu specifiskajām vajadzībām. Pat vairāk – šķirnes tiek veidotas arī specifisku produktu ražošanai (maizei, alum, čipsiem, cietes ieguvei utt.). 

Laba šķirne Jums sola ne tikai augtākas ražas un tās kvalitāti, bet arī lielāku izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kaitēkļiem, kas savukārt ļauj ietaupīt, piemēram, uz augu aizsardzības līdzekļiem. Tātad šķirne veicina Jūsu saimniecības ieguldījumu efektivitāti un peļņu. Tas viss, protams, pie nosacījuma, ja tiek ievērotas šķirnes audzēšanas rekomendācijas un sēkla tiek savlaicīgi atjaunota (ne retāk kā reizi 4-6 gados).

Jaunu šķirņu radīšana, jeb selekcija ir ilgstošs un lielus intelektuālos un finansiālos resursus prasošs process – izmaksas svārstās no 0.5 līdz 1.5 milj.€, lielā mērā atkarībā no valsts, kurā selekcija tiek veikta. Agrāk nereti selekciju finansēja no attiecīgo valstu budžetiem, jo uzskatīja, ka tā ir viena no pamatnozarēm iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Pēdējos 20 gados selekcijas finansēšanas galvenais vai pat vienīgais avots ir selekcionāra atlīdzības (autoratlīdzības). 

Selekcionāri atlīdzību iegūst divos veidos:

  1. 1.atlīdzības maksā sēklu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi – neliela daļa no katras sēklas kg cenas ir arī autoratlīdzība selekcionāram;
  2. 2.atlīdzības, ko maksā lauksaimnieks par šķirnes pašu pavairoto sēklu izmantošanu savās saimniecībās. 

Latvijas specifika ir tāda, ka lielais vairums no izsēto laukaugu sēklu ir pašu lauksaimnieku pavairotas, tādēļ arī autoratlīdzību maksājumi tieši par pašaudzētas sēklas izmantošanu ir īpaši būtiski jaunu perspektīvu šķirņu radīšanai un/vai ienākšanai Latvijā. 

Atgādinām, ka saskaņā ar LR Augu Šķirņu Aizsardzības likumu un ES regulējumu lauksaimniekam jāsniedz selekcionāram informācija par tā aizsargāto augu šķirņu izmantošanu un par to sēklu pavairošanu attiecīgi jānorēķinās. 

ATCERIES! Labas šķirnes ir labas ražas pamats!

Augu šķirņu aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti

 

Augu šķirņu aizsardzības likums

 

https://likumi.lv/ta/id/62175-augu-skirnu-aizsardzibas-likums
Ministru kabineta noteikumi Nr.173 Noteikumi par valsts nodevu augu šķirņu aizsardzības jomā https://likumi.lv/ta/id/245301-noteikumi-par-valsts-nodevu-augu-skirnu-aizsardzibas-joma
Ministru kabineta noteikumi Nr.1229 Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi https://likumi.lv/ta/id/224315-noteikumi-par-skirnes-atskiriguma-viendabiguma-un-stabilitates-parbaudi
Ministru kabineta noteikumi Nr.716 Iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība selekcionāra tiesību piešķiršanai https://likumi.lv/ta/id/142702-iesnieguma-izskatisanas-un-registresanas-kartiba-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1998/44/oj/?locale=LV
Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/1994/2100/oj/?locale=LV
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1768/95 ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A31995R1768

Informācijas pieprasījums

 Kas un kādēļ Jums lūdz aizpildīt Informācijas pieprasījumu?

Vai Tev ir pienākums uz to atbildēt?

Kā vēl vari iesūtīt informāciju?

Licences līgums

Kas un par ko var slēgt Licences līgumu?

Selekcionāra tiesību īpašnieks savas tiesības izmantot aizsargāto augu šķirni par ienākumu avotu ir tiesīgs nodot citai personai uz savstarpējas vienošanās pamata, noslēdzot licences līgumu. Licences līgums jāreģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā. Reģistrāciju uz iesnieguma pamata veic Valts augu aizsardzības dienests. 

Nereģistrēts licences līgums nav spēkā.

Licences līguma reģistrāciju iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti …….

Iesniedzamie dokumenti:
• Augu šķirnes licences līgums
• Valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopija

ATCERIES pirms pakalpojuma saņemšanas Valsts kase jāsamaksā valsts nodeva
7,11 EUR. Reģistrējot piespiedu licenci, valsts nodeva nav jāmaksā.

Kādai informācijai jābūt Licences līgumā?

Vai eksistē arī cita veida līgumi par sēklas pavairošanu?

KO SĒSI, TO PĻAUSI!

Jeb kāpēc gudrs saimnieks izvēlas sēt labu sēklu…

Informācija zemniekiem, lauku konsultantiem, studentiem un lauksaimniecības skolu audzēkņiem, kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlētos papildināt savas zināšanas par kultūraugu sēklkopības un selekcijas lomu katras valsts lauksaimniecības attīstībā. Lai šīs izdevums vēlreiz ikvienam no mums atgādina, ka ceļš uz labu ražu sākas no labas sēklas.

Lejupielādē “Ko sēsi to pļausi”

VAAD datubāzes

Sēklaudzēšanas lauku platības

Datu kopa aptver datus par Latvijā pavairotajām sugām un šķirnēm, kurām, atbilstoši starptautiskajām prasībām, jāveic oficiālas sēklaudzēšanas lauku apskates. 

https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/kopsavilkums-par-seklaudzesanas-lauku-apskatem-pa-sugu-grupam 

Saitē atrodama informācija par:

Kopsavilkums par sagatavoto sertificēto sēklu

Apkopota informācija par Latvijā sertificēto sēklu. Sēklas partiju sertificē, izvērtējot sēklu partijas atbilstību sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem. 

https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/sagatavota-sertificeta-sekla 

Saitē atrodama informācija par:

Konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā – izsniegto atļauju kopsavilkums

Datu kopa aptver datus par Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajām atļaujām bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantot konvencionālas izcelsmes pavairojamo materiālu (gan sēklas, gan vēģetatīvo pavairojamo materiālu). 

https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/kopsavilkums-par-izsniegtajam-atlaujam-biologiskaja-lauksaimnieciba 

Saitē atrodama informācija par: