Selekcionāra tiesību piešķiršana

Selekcionāra Tiesības piešķir, ja šķirne ir jauna, atšķirīga, viendabīga un stabila. Latvijas normatīvajos aktos noregulēta selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība un tiesību aizsardzība. Noregulējums tiek piemērots visām augu ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

Selekcionāra Tiesības ir intelektuālā īpašuma forma, kas selekcionāram tiek piešķirtas uz tā radīto augu šķirni. Tās nodrošina selekcionāram ekskluzīvu kontroli pār attiecīgās šķirnes pavairošanas materiālu, pavairošanas procesu un sēklu komerciālo realizāciju.

Selekcionāra tiesības spēkā esamības periods parasti ir 25 gadi (30 gadi kartupeļiem, vīnogulājiem un kokiem) no to piešķiršanas brīža.

Eiropas Savienībā augu šķirņu selekcionārs var reģistrēt selekcionāra tiesības gan atsevišķās dalībvalsts aizsardzības sistēmā, piemēram, Latvijā, gan Eiropas Kopienas aizsardzības sistēmā. Reģistrējot selekcionāra tiesības atsevišķās dalībvalsts nacionālajā aizsardzības sistēmā, šķirne tiks aizsargāta tikai šajā konkrētajā valstī un gadījumā, ja šķirne bez selekcionāra piekrišanas tiks izmantota citā dalībvalstī, selekcionārs savas tiesības īstenot nevarēs.

Latvijā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Augu Šķirņu Aizsardzības likums. Likums nosaka arī prasības, kādas tiek izvirzītas augu šķirnei, lai to varētu reģistrēt selekcionāra tiesību aizsardzībai.

Kopienas selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Iesniegumus selekcionāra tiesību aizsardzībai un piešķiršanas lēmumus Eiropas Savienībai pieņem Kopienas Augu Šķirņu Birojs (CPVO Community Plant Variety Office).

Lai iegūtu selekcionāra tiesības Latvijā, jāiesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Pakalpojumu iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/iesniegums-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai.

https://www.la.lv/kur-paliek-biologiska-sekla

Drabešu pagasta ZS “Kalna Smīdes 1” darbojas ar bioloģiskajām metodēm un ir specializējusies graudu sēklkopībā un biškopībā. Saimnieks Jānis Sietiņsons un ražošanas vadītājs Uģis Vītiņš intervijā pamato izvēlēto saimniecības specializācijas virzienu, atklāj sēklkopības tehnoloģisko procesu, vērtē aktualitātes Latvijas bioloģisko sēklu tirgū un iezīmē saimniecības nākotnes ieceres. Sarunā piedalās arī Norvēģijas Bioekonomikas institūta NIBIO pētniece zinātņu doktore Ieviņa Stūrīte.

Pilnu rakstu lasiet šeit https://www.la.lv/kur-paliek-biologiska-sekla

Atgādinām – sēklas kvalitāti apliecina ETIĶETE!

Valsts Augu aizsardzības dienests no 2020.gada vairs neizsniedz sēklu SERTIFIKĀTUS. Pastāv divu veidu dokumenti sēklu kontroles jomā – ETIĶETES uz iepakojuma un SĒKLU NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI.

Tikai ETIĶETE apliecina, ka sēklas partija ir pilnībā novērtēta likumdošanā noteiktajā kārtībā un tā 100% atbilst visiem sēklas kategorijai atbilstošajiem kvalitātes kritērijiem. Katrai sēklas iepakojuma vienībai jābūt piestiprinātai etiķetei.

Sēklu novērtēšanas rezultāti norāda, ka sēklas pārtikas sertifikācija nav pabeigta vai nevar tikt pabeigta. Sēklu kontrole parasti tiek veikta tikai pēc kāda noteikta rādītāja – visbiežāk  – dīdzības pārbaudei, bet izsniegtie kontroles rezultāti neapliecina:

  • sēklas piederību konkrētai šķirnei,
  • nesniedz informāciju, kāda ir šķirnes tīrība (vai sēklu partijā nav citu sugu/šķirņu sēklu piemaisījumi),
  • nesniedz informāciju, kāda ir sēklu tīrība (vai sēklu partijā nav nezāļu, piem., vējauzu, lāčauzu, rudzu smilgas vai citu bīstamu nezāļu sēklas).

Pirms iegādājies sēklu, pārliecinies vai audzētājs/tirgotājs reģistrēts VAAD sēklaudzētāju reģistrā.  Datubāze šeit. http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklaudzetaji.aspx 

Izvērtē kāda sēklu kategorija ir piemērotākā tieši Tavām vajadzībām.

Tirgū pieejamas dažādas sēklu kategorijas, kur noteikumi katrai paredz noteiktu skaitu nezāļu un citu sugu piejaukumu.

Kādas kategorijas ir labībām, kartupeļiem un kādiem mērķiem pamatā katra kategorija paredzēta, kādus piejaukumus tā pieļauj

Strīdu gadījumā iespējams saņemt pakalpojumu – Vidējā sēklu parauga ņemšana, analīžu veikšana un etiķešu izgatavošana. Jebkurš lauksaimnieks var iesniegt VAAD Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā vai tās filiālēs sēklu paraugu, lai noteiktu sēklu kvalitatīvo īpašību rādītājus – sēklu analītisko tīrību, citu augu sēklu piemaisījumu, dīgtspēju, dzīvotspēju, mitruma saturu, kaitēkļu invāziju, 1000 sēklu masu, vējauzas klātbūtni, sēklu veselīgumu.
Iespējams veikt arī sēklu maisījumu analīzi (noteikt sugu procentuālo sastāvu un dīgtspēju).

Pirms iegādājaties sēklas, pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus! Tikai tā pasargāsiet savas saimniecības laukus no nepatīkamiem “pārsteigumiem”.

Bioloģiskās sēklaudzēšanas tendences un mērķi

Bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības ekspertu 2020.gada decembra sanāksmes informācija no VAAD

 

LABĀ ZIŅA: Pēdējo 10 gadu laikā strauji audzis gan bioloģisko sēklaudzētāju skaits, gan saražotie sēklu apjomi.

Bioloģisko sēklaudzēšanas saimniecību skaits

Datubāzē ievietotais sēklas apjoms , t

Tomēr bioloģisko sēklu pieprasījums ir vairākkārt lielāks par bioloģiski saražotās sēklas apjomiem šobrīd.  Tāpēc ik gadu  tiek pieprasītas atļaujas konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā .

 Izsniegtās atļaujas izmantot konvencionālas izcelsmes sēklu

 

 

 

Pieprasījums pēc dažādu sugu sēklām ir atšķirīgs.  Jau šobrīd ir sugas, kam bioloģiski saražoto sēklu apjoms ir tuvu  pieprasījumam.

 

BIO sēklu DB piedāvātais daudzums pret atļaujās pieprasīto daudzumu 2020.gads, %

 

Pēc 2020. gada datiem, bioloģiskās sēklas tuvu pieprasījumam ir ražotas tādām sugām kā ziemas rudzi, vasaras mieži, daudzziedu airene. Pat par 250 % pieprasījumu pārsniedz sarkanā āboliņa un par 125% ziemas rudzu ražošanas apjomi. Bet bioloģiskās sēklās 2020. gadā nebija pieejamas –  ripsim, hibrīdai airenei, ganību airenei, līdz 10 % nodrošinājums ir auzām, zirņiem, kartupeļiem. Interese ir arī par griķu, tritikāles  u.c. sugu sēklām.  Vairākumam sugu bioloģisko sēklu pietiek vien 10% līdz 50% apmērā.

Tiek izvērtēta iespēja pamazām samazināt atļauju uzsniegšanu tām sugām, kur ražošanas apjomi ir pietiekami. Bet, tā kā šobrīd trūkst informācijas,  cik daudz no bioloģiskā sēkla pēc sertificēšanas tiek realizētas valstī  un cik daudz izvesta, pagaidām atļaujas tiek izsniegtas visām laukaugu sugām, kam tas nepieciešams.

Lai sabalansētu bioloģisko sēklu pieprasījumu un ražošanas apjomus, LSA sadarbībā ar LBLA regulāri jāanalizē situācija – gan bioloģiskās sēklu ražošanas apjomi, gan  bioloģisko sējplatību pieaugums valstī, lai prognozētu nepieciešamos bioloģiskās sēklas apjomus.

Kopīgais mērķis ir, pārejas periodam beidzoties, Latvijā saražotais sēklas materiāls 100% nodrošina valsts bioloģisko lauksaimnieku pieprasījumu un varam eksportēt augstas kvalitātes bioloģisko sēklu uz valstīm, kuras nebūs paguvušas bioloģisko sēklkopību attīstīt pietiekamā daudzumā.

Paldies VAAD par atļauju izmantot sagatavoto informāciju!

Šķirne

Kas ir šķirne

Jēdziens “šķirne” parasti tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu (ar izlases vai citām selekcijas metodēm iegūtu) augu vai dzīvnieku grupu.

Kādā enciklopēdijā Šķirne definēta kā kultūraugu kopums, kas radīts selekcijas ceļā, kuram piemīt noteiktas iedzimstošas morfoloģiskas, bioloģiskas un saimnieciskas īpašības.

Jēdziens „augu šķirne”  vienlaicīgi ir arī juridisks termins, kas saskaņā ar UPOV (starptautiska organizācija jaunu augu šķirņu aizsardzībai) konvenciju, nodrošina selekcionāra radīto šķirņu tiesisko aizsardzību. Arī Latvijā saskaņā ar šo konvenciju ir izdots Augu šķirņu aizsardzības likums, kura 2. pantā dota šķirnes definīcija: „Šķirne ir kultūraugu kopums, kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz ar vienu izteiktu īpašību. Šķirne tiek uzskatīta par vienību, kura pavairojot paliek nemainīga. ”Selekcionāra tiesības piešķir, tikai tām šķirnēm, kas atzītas par jaunāmviendabīgām, atšķirīgām no jebkuras citas šķirnes un stabilām pavairošanas procesā.

No ražošanas viedokļa svarīgākās ir tieši bioloģiskās un saimnieciskās īpašības, kas nosaka šķirnes agrīnumu, veldres noturību un izturību pret slimībām, kā arī ražas lielumu un kvalitāti. Šķirnes identificēšanai svarīgākās ir daudzas un dažādas morfoloģiskās pazīmes, kas nespeciālistam bieži vien ir pat grūti pamanāmas.

 

Ar ko atšķiras aizsargāta šķirne no neaizsargātas

Šķirnes aizsardzība nozīmē, ka tās selekcionāram ir tiesības pretendēt uz atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Likums paredz, ka bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) neviena personas nevar aizsargāto šķirni izmanot kā ienākumu avotu, t.i. nevar gūt ienākumus no tās pavairošanas, uzglabāšanas, pārdošanas vai cita veida realizēšanas. Pat, izmantojot aizsargātās šķirnes ražas materiālu savas saimniecības lauku apsēšanai, piemēram, audzējot graudus pārtikai vai lopbarībai, selekcionāram pienākas kaut neliela, bet atlīdzība, jo arī šajā gadījumā notiek šķirnes pavairošana un šī šķirne ar savu ražības potenciālu palīdz lauksaimniekam gūt ienākumus viņa biznesā.

Šķirnes aizsardzības periodā selekcionāra pienākums ir nodrošināt šķirnes iedzimstošo īpašību saglabāšanos. Selekcionārs to nodrošina veicot šķirņu uzturošo selekciju, jeb sākotnējo sēklkopību.

 

Kā uzzināt kuras šķirnes ir aizsargātas

Latvijas teritorijā ir aizsargātas:

šķirnes, kurām piešķirta Latvijas aizsardzība un tās iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā, kas apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/augu-skirnes

šķirnes, kurām piešķirta Eiropas kopienas aizsardzība. Informāciju par šķirni var apskatīt CPVO šķirņu datubāzē izmantojot saiti https://online.plantvarieties.eu/#/login un reģistrējoties. Meklēšanai jāzina sugas latīņu valodas nosaukums, Eiropas kopienas aizsardzību apzīmē ar QZ, selekcionāra tiesības apzīmē ar PBR, šķirnes statusam jāizvēlas Reģistrēts

Sēkla bioloģiskajiem lauksaimniekiem

Bioloģiskās Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāze VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/bio_seklas.aspx   

Pārejas periodā, kas šobrīd noteikts līdz 2035.gada beigām, ar VAAD īpaši izsniegtu individuālo atļauju drīkst bioloģiskajā lauksaimniecībā  izmantot konvencionālās sēklas un veģetatīvo pavairošanas materiālu. 

Izņēmumi! Vispārējās atļaujas piešķirtas sugām, kurām Latvijā netiek veikta sēklkopība. Šo sugu sarakts apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklu_visparejas_atlaujas.aspx 

Tātad – ja VAAD datubāzē Jums nepieciešamā kultūrauga suga un šķirne nav pieejama, Jums ir tiesības lūgt izsniegt individuālo atļauju konvencionālās sēklas (sēklu maisījumu) un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. 

Sēklu un pavairošanas materiāla atļaujas iesniegumu iespējams aizpildīt un iesniegt:

– elektroniski ZM e-pakalpojumu portālā, vairāk informācija VAAD ziņulapā šeit>>>

https://epakalpojumi.zm.gov.lv/iestade/3/pakalpojumi 

– klātienē VAAD reģionālajās nodaļās vai pa pastu, iesnieguma formu augšupielādējot VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti 

https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/atlauja-konvencionalas-izcelsmes-seklu-un-pavairosanas-materiala-izmantosanai-biologiskaja-lauksaimnieciba 

Atceries, lai saņemtu atļauju – nepieciešams nomaksāt valsts nodevu!

Iesniegumu VAAD Atļaujas saņemšanai var iesniegt šādos termiņos:

Suga Ne agrāk kā Ne vēlāk kā
vasarāju labībai, lopbarības augiem, liniem, vasaras rapsim, vasaras ripsim un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem atklātā lauka dārzeņiem 5. februāris 15. jūnijs
kartupeļiem 5. aprīlis 15. jūnijs
ziemas rapsim, ziemas ripsim 20. jūlijs 20. augusts
ziemāju labībām 5. septembris 15. oktobris

Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētu sēklu ražošanu

MK noteikumi Nr. 198 Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem (https://likumi.lv/ta/id/341260-tieso-maksajumu-pieskirsanas-kartiba-lauksaimniekiem) paredz atbalsta maksājumu par sertificētas sēklas ražošanu.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

  • attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);
  • tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
  • kopējā ar labības sēklu apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;
  • attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

  • attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu) vai esparsete;
  • tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts vismaz šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;
  • kopējā stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;
  • attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

  • attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;
  • tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūtas vismaz 10,3 tonnas vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām vismaz 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklas;
  • kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.
22. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Sertificētu sēklu minimālā ražība
Nr.

p. k.

Kultūraugu sugas t/ha Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautās platības, t/ha
1. Stiebrzāles 
1.1. Pļavas timotiņš 0,29 0,20
1.2. Pļavas auzene 0,29 0,25
1.3. Sarkanā auzene 0,33 0,26
1.4. Daudzziedu viengadīgā airene 0,59 0,32
1.5. Hibrīdā airene 0,54 0,30
1.6. Ganību airene

0,57

0,27
1.7. Kamolzāle

0,12

0,10
1.8. Auzeņairene 0,43 0,25
1.9. Niedru auzene

0,37

0,26
1.10. Pļavas skarene 0,25 0,10
2. Tauriņzieži 
2.1. Sarkanais āboliņš 0,20 0,10
2.2. Baltais āboliņš 0,15 0,05
2.3. Lucerna 0,10 0,10
2.4. Austrumu galega 0,15 0,15
2.5. Bastarda āboliņš 0,10 0,05
2.6. Facēlija 0,05 0,05
2.7. Ragainais vanagnadziņš 0,05 0,05
2.8. Esparsete 0,25 0,15
3. Pākšaugi 
3.1. Zirņi 1,00 0,50
3.2. Lauka pupas 1,00 0,50
3.3. Lupīnas (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 0,40 0,40
3.4. Vīķi 0,40 0,40
4. Labība 
4.1. Mieži, vasaras 1,50 1,00
4.2. Kvieši, vasaras 2,00 1,10
4.3. Auzas 1,85 1,00
4.4. Griķi 0,52 0,40
4.5. Tritikāle, vasaras 1,00 1,00
4.6. Kvieši, ziemas 2,50 1,30
4.7. Rudzi 1,70 1,00
4.8. Tritikāle, ziemas 1,70 1,00
4.9. Mieži, ziemas 2,20 1,20

 

 

LICENCES LĪGUMS

Kas ir licences līgums?

Līgums, kurā selekcionāra tiesību īpašnieks  jeb šķirnes īpašnieks  savstarpēji vienojas  ar citu personu   – licenciātu, piemēram, lauksaimnieku, par nosacījumiem,  kādi jāievēro, lai licenciāts varētu izmantot  šķirnes pavairojamo materiālu. 

Kāpēc jāslēdz licences līgums?

Selekcionāram, reģistrējot jaunu šķirni, ir tiesības aizsargāt savas selekcionāra tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu. Kā norādīts Augu šķirņu aizsardzības likuma 23. pantā  neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija (t.sk, maiņa);

5) eksportēšana un importēšana;

6) uzglabāšana 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem nolūkiem.

Selekcionāram ir tiesības aizsargāt jeb uzturēt aizsargātās šķirnes statusu savām šķirnēm 25 gadus pēc tās reģistrācijas. Šķirnes, kas vecākas par 25 gadiem, jebkurš var pavairot vai citādi izmantot bez selekcionāra atļaujas jeb licences. 

Kas tiek atrunāts licences līgumā? 

Licences līgumu sagatavo selekcionāra tiesību īpašnieks vai tā pilnvarota persona par katru aizsargāto šķirni individuāli. Līgumā norāda:

  • kādas darbības licenciāts var veikt  ar līgumā minētās šķirnes pavairojamo materiālu, 
  • kāda informācija un cik bieži par šim darbībām jāsniedz šķirnes īpašniekam, 
  • kāda ir licences maksa un tās nomaksas termiņi;
  • cik ilgs ir licences darbības laiks. 

Licences devējam ir tiesības pārbaudīt licenciāta sniegtās informācijas patiesumu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi,  kas radījuši selekcionāra tiesību īpašniekam zaudējumus par licences līgumā minētās šķirnes nelikumīgas izmantošanu, selekcionāra tiesību īpašnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par selekcionāra  tiesību aizskārumu.  

Kad licences līgums stājas spēkā?

Licences līgums ir spēkā pēc tā reģistrēšanas Valsts Augu aizsardzības dienestā, par to samaksājot arī valsts nodevu. Licences  līgums ir jāuzrāda, piesakot lauku apskatēm aizsargātas šķirnes sējumus. Tāpēc sēklaudzētājiem licences līgums ir jānoslēdz savlaicīgi, lai netiktu atteikta pieteikuma pieņemšana sēklu lauku apskatēm. 

Liveseed projekts

Projekta mērķis: Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

Situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem 

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

 

 

Projekts Boosting organic seed and plant breeding across Europe , jeb 

Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

2017 – 2021

 

Projekta realizēšanā iesaistīti 48 partneri no 18 valstīm. Latviju pārstāv Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Projektu koordinē IFOAM.

Virsmērķis: bioloģiskie lauksaimnieki 100 % izmanto bioloģiskās lauksaimniecības sēklas un bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes (sasniedzams līdz 2036. gadam) 

Galvenie uzdevumi projektā:

  • Virzīt izmaiņas likumdošanā, lai palielinātu bioloģiskās sēklas ražošanas un izmantošanas apjomus. 
  • Pilnveidot bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu pārbaužu procedūras, uzlabot veselīgas un kvalitatīvas sēklas pavairošanas paņēmienus un veicināt to pielietošanu. 
  • Inovatīvas bioloģiskās selekcijas stratēģijas izstrāde.
  • Izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kuri ietekmē bioloģisko selekciju un sēklaudzēšanu.

Informācija par dažādiem faktoriem, kuri ietekmē bioloģiskās lauksaimniecības sēklu lietošanu, vai pretēji – nelietošanu ziņojumā (angļu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2019/09/LIVESEED-D4.1-Report-on-relative-importance-of-factors-encouraging-or-discouraging-farmers-to-use-organic-seed-in-organic-supply-chains.Cpdf.pdf   

Kopējās situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem apkopotas bukletā “Kā īstenot bioloģiskās lauksaimniecības regulu, lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ražošanu un izmantošanu” (latviešu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/09/FNL-LIVESEED-All-Pages-Booklet1-LATVIAN-2-WEB.pdf

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

2020. gada 25. novembrī tika atvērta vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze (Router database), pievienošanās datubāzei ir katras atsevišķas valsts kompetencē. 

Video no Bioloģiskās lauksaimniecības inovāciju dienu semināra, kura laikā tika atklāta rūtera datubāze. Video satur datubāzes demonstrējumu.

Informācija par to, kā darbojas datu bāze un kā tai pieslēgties:

Informācija valstu atbildīgajām iestādēm: https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_authorities_english.pdf

Informācija sēklaudzētājiem un sēklu piegādātājiem https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_organicSeedSupplier_english.pdf