Selekcionāra tiesību piešķiršana

Selekcionāra Tiesības piešķir, ja šķirne ir jauna, atšķirīga, viendabīga un stabila. Latvijas normatīvajos aktos noregulēta selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība un tiesību aizsardzība. Noregulējums tiek piemērots visām augu ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

Selekcionāra Tiesības ir intelektuālā īpašuma forma, kas selekcionāram tiek piešķirtas uz tā radīto augu šķirni. Tās nodrošina selekcionāram ekskluzīvu kontroli pār attiecīgās šķirnes pavairošanas materiālu, pavairošanas procesu un sēklu komerciālo realizāciju.

Selekcionāra tiesības spēkā esamības periods parasti ir 25 gadi (30 gadi kartupeļiem, vīnogulājiem un kokiem) no to piešķiršanas brīža.

Eiropas Savienībā augu šķirņu selekcionārs var reģistrēt selekcionāra tiesības gan atsevišķās dalībvalsts aizsardzības sistēmā, piemēram, Latvijā, gan Eiropas Kopienas aizsardzības sistēmā. Reģistrējot selekcionāra tiesības atsevišķās dalībvalsts nacionālajā aizsardzības sistēmā, šķirne tiks aizsargāta tikai šajā konkrētajā valstī un gadījumā, ja šķirne bez selekcionāra piekrišanas tiks izmantota citā dalībvalstī, selekcionārs savas tiesības īstenot nevarēs.

Latvijā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Augu Šķirņu Aizsardzības likums. Likums nosaka arī prasības, kādas tiek izvirzītas augu šķirnei, lai to varētu reģistrēt selekcionāra tiesību aizsardzībai.

Kopienas selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Iesniegumus selekcionāra tiesību aizsardzībai un piešķiršanas lēmumus Eiropas Savienībai pieņem Kopienas Augu Šķirņu Birojs (CPVO Community Plant Variety Office).

Lai iegūtu selekcionāra tiesības Latvijā, jāiesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Pakalpojumu iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/iesniegums-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai.

https://www.la.lv/kur-paliek-biologiska-sekla

Drabešu pagasta ZS “Kalna Smīdes 1” darbojas ar bioloģiskajām metodēm un ir specializējusies graudu sēklkopībā un biškopībā. Saimnieks Jānis Sietiņsons un ražošanas vadītājs Uģis Vītiņš intervijā pamato izvēlēto saimniecības specializācijas virzienu, atklāj sēklkopības tehnoloģisko procesu, vērtē aktualitātes Latvijas bioloģisko sēklu tirgū un iezīmē saimniecības nākotnes ieceres. Sarunā piedalās arī Norvēģijas Bioekonomikas institūta NIBIO pētniece zinātņu doktore Ieviņa Stūrīte.

Pilnu rakstu lasiet šeit https://www.la.lv/kur-paliek-biologiska-sekla

Ko sēt?

Jebkuras sugas audzēšanas rekomendācijās līdzās augsnes sagatavošanai, mēslošanai, augu aizsardzībai un citām agronomiskām zināšanām uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei un sēklas kvalitātei. Zinātnieku aprēķini rāda, ka sējuma ražība par 30-50% ir atkarīga no sekmīgi izvēlētas mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas. Savukārt šķirnes ģenētiskais potenciāls var ietekmēt gala rezultātu vēl par 10 līdz 25%. Uzsvars gan tiek likts uz vārdiem – ģenētiskais potenciāls. Iegūt potenciālam līdzvērtīgu ražu būs iespējams vien ar pareizas agrotehnikas palīdzību, radot apstākļus, lai šķirne varētu parādīt visas savas labās īpašības. Svarīgi ir izvēlēties šķirni, kas konkrētajos augsnes un klimata apstākļos, spēj savu potenciālu parādīt. 

Katru gadu pirkt jaunu sēklu vai sēt pašaudzētu? 

Darbojoties saimniecībā ar vairākām sugām vai vairākām šķirnēm, nav viegli nodrošināt ražas nesajaukšanos.  Tas var notikt sējas vai ražas novākšanas laikā, kaltēšanas procesā, vai arī uz lauka no priekšauga pārziemojušajām sēklām. Problēma pašaudzētās sēklas sagatavošanā var radīt arī grūti atdalāmu, invazīvu nezāļu savairošanās, kaitīgo organismu izplatīšanās no lauka uz lauku. Tas var prasīt ievērojami lielākus izdevumus specifisku augu aizsardzības līdzekļu iegādei daudzu nākamo gadu garumā un samazināt Jūsu saimniecības rentabilitāti. Visi šie apstākļi noved pie pašražotās sēklas kvalitātes neatgriezeniskas pazemināšanās, no kā cieš arī sējumu ražotspēja. Tāpēc svarīgi regulāri plānot pakāpenisku sēklas materiāla atjaunošanu. 

Ja vēlies iegādāties jaunu šķirni, izvērtē, cik piemērota tā ir Tavas saimniecības ražošanas apstākļiem – vai varēsi savlaicīgi novākt, vai agroklimatiskie apstākļi un augsnes īpašības atbilst šķirnes prasībām. Izvērtē kāda sēklas kategorija Tev ir piemērotākā, un pirms pirkuma pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus – etiķetes. Vairāk lasi rakstā ATGĀDINĀM UN LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU!

Tātad Tev ir tiesības izmantot sējai savā saimniecībā daļu no izaudzētā ražas materiāla, bet vienmēr ir jāizvērtē, vai saimniecības infrastruktūra varēs nodrošināt vismaz minimālās prasības sēklas sagatavošanai – ražas attīrīšanu, uzglabāšanu, kodināšanu u.c. darbības, bez kurām nav iedomājama sēklas materiāla kvalitātes uzturēšana. Tāpat jāatceras, ka šķirne, neatkarīgi no ataudzējuma gada, ir intelektuālais īpašums un tās izmantošanu pavairošanai var ierobežot Augu šķirņu aizsardzības likums. Tāpēc noskaidro vai šķirne, kuru audzē, ir vai nav aizsargāta! Vairāk lasi rakstu ŠĶIRNE.

Ko nekādā gadījumā NEDRĪKST 

Ņem vērā – šķirnēm, kurām ir aizsargātas selekcionāra tiesības Latvijas teritorijā vai visā ES kopienā, ražas produktu izmantošanai pavairošanai nepieciešama šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja. To lauksaimnieks var saņemt, noslēdzot licences līgumu ar šķirnes selekcionāru vai selekcionāra tiesību pārstāvi. 

Augu šķirņu aizsardzības likums 24.pantā paredzēti izņēmumi par labu lauksaimniekiem, jo dažas plašāk audzētās laukaugu sugas – auzas, miežus, rudzus, tritikāli, mīkstos kviešus, kartupeļus, ripsi un rapsi, dzelteno lupīnu, lucernu, zirņus, lauka pupas, sējas vīķus un eļļas linus, ir atļauts pavairot saimniecībā savām vajadzībām (izņemto hibrīdās un sintētiskās šķirnes) bez licences līguma. Vienlaikus jāatgādina, ka visu pārējo iepriekš neminēto sugu, piemēram, griķu, kaņepju, šķiedras linu, šaurlapu lupīnas, sojas, āboliņu un stiebrzāļu ražas materiāla izmantošana pavairošanai savas saimniecības vajadzībām bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas, jeb Licences līguma, ir AIZLIEGTA.

Tāpat saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu nav atļautapašaudzētas sēklas” tirdzniecība vai nodošana izmantošanai sējai ārpus savas saimniecības. Lauksaimniekam jāatceras, ka pārkāpums ir arī ražas produktu – nesertificēta sēklas materiāla iegāde/iemainīšana un izmantošana sējai savā saimniecībā.  

REKOMENDĒJAM sēklas materiālu atjaunot vismaz reizi 4 – 6 gados, objektīvi izvērtējot riska faktorus, kas apdraud konkrētas sugas ražas produktu kvalitāti (sajaukšanās, kaitīgo organismu – slimību, vīrusu izplatība, grūti atdalāmu nezāļu savairošanās u.c.)

Atgādinām – sēklas kvalitāti apliecina ETIĶETE!

Valsts Augu aizsardzības dienests no 2020.gada vairs neizsniedz sēklu SERTIFIKĀTUS. Pastāv divu veidu dokumenti sēklu kontroles jomā – ETIĶETES uz iepakojuma un SĒKLU NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI.

Tikai ETIĶETE apliecina, ka sēklas partija ir pilnībā novērtēta likumdošanā noteiktajā kārtībā un tā 100% atbilst visiem sēklas kategorijai atbilstošajiem kvalitātes kritērijiem. Katrai sēklas iepakojuma vienībai jābūt piestiprinātai etiķetei.

Sēklu novērtēšanas rezultāti norāda, ka sēklas pārtikas sertifikācija nav pabeigta vai nevar tikt pabeigta. Sēklu kontrole parasti tiek veikta tikai pēc kāda noteikta rādītāja – visbiežāk  – dīdzības pārbaudei, bet izsniegtie kontroles rezultāti neapliecina:

  • sēklas piederību konkrētai šķirnei,
  • nesniedz informāciju, kāda ir šķirnes tīrība (vai sēklu partijā nav citu sugu/šķirņu sēklu piemaisījumi),
  • nesniedz informāciju, kāda ir sēklu tīrība (vai sēklu partijā nav nezāļu, piem., vējauzu, lāčauzu, rudzu smilgas vai citu bīstamu nezāļu sēklas).

Pirms iegādājies sēklu, pārliecinies vai audzētājs/tirgotājs reģistrēts VAAD sēklaudzētāju reģistrā.  Datubāze šeit. http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklaudzetaji.aspx 

Izvērtē kāda sēklu kategorija ir piemērotākā tieši Tavām vajadzībām.

Tirgū pieejamas dažādas sēklu kategorijas, kur noteikumi katrai paredz noteiktu skaitu nezāļu un citu sugu piejaukumu.

Kādas kategorijas ir labībām, kartupeļiem un kādiem mērķiem pamatā katra kategorija paredzēta, kādus piejaukumus tā pieļauj

Strīdu gadījumā iespējams saņemt pakalpojumu – Vidējā sēklu parauga ņemšana, analīžu veikšana un etiķešu izgatavošana. Jebkurš lauksaimnieks var iesniegt VAAD Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā vai tās filiālēs sēklu paraugu, lai noteiktu sēklu kvalitatīvo īpašību rādītājus – sēklu analītisko tīrību, citu augu sēklu piemaisījumu, dīgtspēju, dzīvotspēju, mitruma saturu, kaitēkļu invāziju, 1000 sēklu masu, vējauzas klātbūtni, sēklu veselīgumu.
Iespējams veikt arī sēklu maisījumu analīzi (noteikt sugu procentuālo sastāvu un dīgtspēju).

Pirms iegādājaties sēklas, pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus! Tikai tā pasargāsiet savas saimniecības laukus no nepatīkamiem “pārsteigumiem”.

Bioloģiskās sēklaudzēšanas tendences un mērķi

Bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības ekspertu 2020.gada decembra sanāksmes informācija no VAAD

 

LABĀ ZIŅA: Pēdējo 10 gadu laikā strauji audzis gan bioloģisko sēklaudzētāju skaits, gan saražotie sēklu apjomi.

Bioloģisko sēklaudzēšanas saimniecību skaits

Datubāzē ievietotais sēklas apjoms , t

Tomēr bioloģisko sēklu pieprasījums ir vairākkārt lielāks par bioloģiski saražotās sēklas apjomiem šobrīd.  Tāpēc ik gadu  tiek pieprasītas atļaujas konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā .

 Izsniegtās atļaujas izmantot konvencionālas izcelsmes sēklu

 

 

 

Pieprasījums pēc dažādu sugu sēklām ir atšķirīgs.  Jau šobrīd ir sugas, kam bioloģiski saražoto sēklu apjoms ir tuvu  pieprasījumam.

 

BIO sēklu DB piedāvātais daudzums pret atļaujās pieprasīto daudzumu 2020.gads, %

 

Pēc 2020. gada datiem, bioloģiskās sēklas tuvu pieprasījumam ir ražotas tādām sugām kā ziemas rudzi, vasaras mieži, daudzziedu airene. Pat par 250 % pieprasījumu pārsniedz sarkanā āboliņa un par 125% ziemas rudzu ražošanas apjomi. Bet bioloģiskās sēklās 2020. gadā nebija pieejamas –  ripsim, hibrīdai airenei, ganību airenei, līdz 10 % nodrošinājums ir auzām, zirņiem, kartupeļiem. Interese ir arī par griķu, tritikāles  u.c. sugu sēklām.  Vairākumam sugu bioloģisko sēklu pietiek vien 10% līdz 50% apmērā.

Tiek izvērtēta iespēja pamazām samazināt atļauju uzsniegšanu tām sugām, kur ražošanas apjomi ir pietiekami. Bet, tā kā šobrīd trūkst informācijas,  cik daudz no bioloģiskā sēkla pēc sertificēšanas tiek realizētas valstī  un cik daudz izvesta, pagaidām atļaujas tiek izsniegtas visām laukaugu sugām, kam tas nepieciešams.

Lai sabalansētu bioloģisko sēklu pieprasījumu un ražošanas apjomus, LSA sadarbībā ar LBLA regulāri jāanalizē situācija – gan bioloģiskās sēklu ražošanas apjomi, gan  bioloģisko sējplatību pieaugums valstī, lai prognozētu nepieciešamos bioloģiskās sēklas apjomus.

Kopīgais mērķis ir, pārejas periodam beidzoties, Latvijā saražotais sēklas materiāls 100% nodrošina valsts bioloģisko lauksaimnieku pieprasījumu un varam eksportēt augstas kvalitātes bioloģisko sēklu uz valstīm, kuras nebūs paguvušas bioloģisko sēklkopību attīstīt pietiekamā daudzumā.

Paldies VAAD par atļauju izmantot sagatavoto informāciju!

Šķirne

Kas ir šķirne

Jēdziens “šķirne” parasti tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu (ar izlases vai citām selekcijas metodēm iegūtu) augu vai dzīvnieku grupu.

Kādā enciklopēdijā Šķirne definēta kā kultūraugu kopums, kas radīts selekcijas ceļā, kuram piemīt noteiktas iedzimstošas morfoloģiskas, bioloģiskas un saimnieciskas īpašības.

Jēdziens „augu šķirne”  vienlaicīgi ir arī juridisks termins, kas saskaņā ar UPOV (starptautiska organizācija jaunu augu šķirņu aizsardzībai) konvenciju, nodrošina selekcionāra radīto šķirņu tiesisko aizsardzību. Arī Latvijā saskaņā ar šo konvenciju ir izdots Augu šķirņu aizsardzības likums, kura 2. pantā dota šķirnes definīcija: „Šķirne ir kultūraugu kopums, kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz ar vienu izteiktu īpašību. Šķirne tiek uzskatīta par vienību, kura pavairojot paliek nemainīga. ”Selekcionāra tiesības piešķir, tikai tām šķirnēm, kas atzītas par jaunāmviendabīgām, atšķirīgām no jebkuras citas šķirnes un stabilām pavairošanas procesā.

No ražošanas viedokļa svarīgākās ir tieši bioloģiskās un saimnieciskās īpašības, kas nosaka šķirnes agrīnumu, veldres noturību un izturību pret slimībām, kā arī ražas lielumu un kvalitāti. Šķirnes identificēšanai svarīgākās ir daudzas un dažādas morfoloģiskās pazīmes, kas nespeciālistam bieži vien ir pat grūti pamanāmas.

 

Ar ko atšķiras aizsargāta šķirne no neaizsargātas

Šķirnes aizsardzība nozīmē, ka tās selekcionāram ir tiesības pretendēt uz atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Likums paredz, ka bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) neviena personas nevar aizsargāto šķirni izmanot kā ienākumu avotu, t.i. nevar gūt ienākumus no tās pavairošanas, uzglabāšanas, pārdošanas vai cita veida realizēšanas. Pat, izmantojot aizsargātās šķirnes ražas materiālu savas saimniecības lauku apsēšanai, piemēram, audzējot graudus pārtikai vai lopbarībai, selekcionāram pienākas kaut neliela, bet atlīdzība, jo arī šajā gadījumā notiek šķirnes pavairošana un šī šķirne ar savu ražības potenciālu palīdz lauksaimniekam gūt ienākumus viņa biznesā.

Šķirnes aizsardzības periodā selekcionāra pienākums ir nodrošināt šķirnes iedzimstošo īpašību saglabāšanos. Selekcionārs to nodrošina veicot šķirņu uzturošo selekciju, jeb sākotnējo sēklkopību.

 

Kā uzzināt kuras šķirnes ir aizsargātas

Latvijas teritorijā ir aizsargātas:

šķirnes, kurām piešķirta Latvijas aizsardzība un tās iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā, kas apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/augu-skirnes

šķirnes, kurām piešķirta Eiropas kopienas aizsardzība. Informāciju par šķirni var apskatīt CPVO šķirņu datubāzē izmantojot saiti https://online.plantvarieties.eu/#/login un reģistrējoties. Meklēšanai jāzina sugas latīņu valodas nosaukums, Eiropas kopienas aizsardzību apzīmē ar QZ, selekcionāra tiesības apzīmē ar PBR, šķirnes statusam jāizvēlas Reģistrēts

Sēkla bioloģiskajiem lauksaimniekiem

Bioloģiskās Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāze VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/bio_seklas.aspx   

Pārejas periodā, kas šobrīd noteikts līdz 2035.gada beigām, ar VAAD īpaši izsniegtu individuālo atļauju drīkst bioloģiskajā lauksaimniecībā  izmantot konvencionālās sēklas un veģetatīvo pavairošanas materiālu. 

Izņēmumi! Vispārējās atļaujas piešķirtas sugām, kurām Latvijā netiek veikta sēklkopība. Šo sugu sarakts apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklu_visparejas_atlaujas.aspx 

Tātad – ja VAAD datubāzē Jums nepieciešamā kultūrauga suga un šķirne nav pieejama, Jums ir tiesības lūgt izsniegt individuālo atļauju konvencionālās sēklas (sēklu maisījumu) un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. 

Sēklu un pavairošanas materiāla atļaujas iesniegumu iespējams aizpildīt un iesniegt:

– elektroniski ZM e-pakalpojumu portālā, vairāk informācija VAAD ziņulapā šeit>>>

https://epakalpojumi.zm.gov.lv/iestade/3/pakalpojumi 

– klātienē VAAD reģionālajās nodaļās vai pa pastu, iesnieguma formu augšupielādējot VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti 

https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/atlauja-konvencionalas-izcelsmes-seklu-un-pavairosanas-materiala-izmantosanai-biologiskaja-lauksaimnieciba 

Atceries, lai saņemtu atļauju – nepieciešams nomaksāt valsts nodevu!

Iesniegumu VAAD Atļaujas saņemšanai var iesniegt šādos termiņos:

Suga Ne agrāk kā Ne vēlāk kā
vasarāju labībai, lopbarības augiem, liniem, vasaras rapsim, vasaras ripsim un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem atklātā lauka dārzeņiem 5. februāris 15. jūnijs
kartupeļiem 5. aprīlis 15. jūnijs
ziemas rapsim, ziemas ripsim 20. jūlijs 20. augusts
ziemāju labībām 5. septembris 15. oktobris

BSA atbalsta saņemšanai noteiktais sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

14.2 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

(Pielikums MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

Nr.

p. k.

Kultūraugu sugas t/ha
1. Stiebrzāles
1.1. Pļavas timotiņš 0,29
1.2. Pļavas auzene 0,29
1.3. Sarkanā auzene 0,33
1.4. Daudzziedu viengadīgā airene 0,59
1.5. Hibrīdā airene 0,54
1.6. Ganību airene 0,57
1.7. Kamolzāle 0,12
1.8. Auzeņairene 0,43
1.9. Niedru auzene 0,37
1.10. Pļavas skarene 0,25
2. Tauriņzieži
2.1. Sarkanais āboliņš 0,23
2.2. Baltais āboliņš 0,20
2.3. Lucerna 0,11
2.4. Austrumu galega 0,16
2.5. Bastarda āboliņš 0,14
2.6. Facēlija 0,05
2.7. Ragainais vanagnadziņš 0,05
3. Pākšaugi
3.1. Zirņi 0,86
3.2. Lauka pupas 1,91
3.3. Lupīnas (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 0,40
3.4. Vīķi 0,40
4. Labība
4.1. Mieži, vasaras 1,41
4.2. Kvieši, vasaras 1,89
4.3. Auzas 1,85
4.4. Griķi 0,52
4.5. Tritikāle, vasaras 1,00
4.6. Kvieši, ziemas 2,33
4.7. Rudzi 1,40
4.8. Tritikāle, ziemas 1,45
4.9. Mieži, ziemas 1,20

Ministru kabineta noteikumi Nr. 126 197.1 punkts nosaka.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra. (MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

LICENCES LĪGUMS

Kas ir licences līgums?

Līgums, kurā selekcionāra tiesību īpašnieks  jeb šķirnes īpašnieks  savstarpēji vienojas  ar citu personu   – licenciātu, piemēram, lauksaimnieku, par nosacījumiem,  kādi jāievēro, lai licenciāts varētu izmantot  šķirnes pavairojamo materiālu. 

Kāpēc jāslēdz licences līgums?

Selekcionāram, reģistrējot jaunu šķirni, ir tiesības aizsargāt savas selekcionāra tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu. Kā norādīts Augu šķirņu aizsardzības likuma 23. pantā  neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija (t.sk, maiņa);

5) eksportēšana un importēšana;

6) uzglabāšana 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem nolūkiem.

Selekcionāram ir tiesības aizsargāt jeb uzturēt aizsargātās šķirnes statusu savām šķirnēm 25 gadus pēc tās reģistrācijas. Šķirnes, kas vecākas par 25 gadiem, jebkurš var pavairot vai citādi izmantot bez selekcionāra atļaujas jeb licences. 

Kas tiek atrunāts licences līgumā? 

Licences līgumu sagatavo selekcionāra tiesību īpašnieks vai tā pilnvarota persona par katru aizsargāto šķirni individuāli. Līgumā norāda:

  • kādas darbības licenciāts var veikt  ar līgumā minētās šķirnes pavairojamo materiālu, 
  • kāda informācija un cik bieži par šim darbībām jāsniedz šķirnes īpašniekam, 
  • kāda ir licences maksa un tās nomaksas termiņi;
  • cik ilgs ir licences darbības laiks. 

Licences devējam ir tiesības pārbaudīt licenciāta sniegtās informācijas patiesumu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi,  kas radījuši selekcionāra tiesību īpašniekam zaudējumus par licences līgumā minētās šķirnes nelikumīgas izmantošanu, selekcionāra tiesību īpašnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par selekcionāra  tiesību aizskārumu.  

Kad licences līgums stājas spēkā?

Licences līgums ir spēkā pēc tā reģistrēšanas Valsts Augu aizsardzības dienestā, par to samaksājot arī valsts nodevu. Licences  līgums ir jāuzrāda, piesakot lauku apskatēm aizsargātas šķirnes sējumus. Tāpēc sēklaudzētājiem licences līgums ir jānoslēdz savlaicīgi, lai netiktu atteikta pieteikuma pieņemšana sēklu lauku apskatēm. 

Liveseed projekts

Projekta mērķis: Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

Situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem 

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

 

 

Projekts Boosting organic seed and plant breeding across Europe , jeb 

Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

2017 – 2021

 

Projekta realizēšanā iesaistīti 48 partneri no 18 valstīm. Latviju pārstāv Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Projektu koordinē IFOAM.

Virsmērķis: bioloģiskie lauksaimnieki 100 % izmanto bioloģiskās lauksaimniecības sēklas un bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes (sasniedzams līdz 2036. gadam) 

Galvenie uzdevumi projektā:

  • Virzīt izmaiņas likumdošanā, lai palielinātu bioloģiskās sēklas ražošanas un izmantošanas apjomus. 
  • Pilnveidot bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu pārbaužu procedūras, uzlabot veselīgas un kvalitatīvas sēklas pavairošanas paņēmienus un veicināt to pielietošanu. 
  • Inovatīvas bioloģiskās selekcijas stratēģijas izstrāde.
  • Izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kuri ietekmē bioloģisko selekciju un sēklaudzēšanu.

Informācija par dažādiem faktoriem, kuri ietekmē bioloģiskās lauksaimniecības sēklu lietošanu, vai pretēji – nelietošanu ziņojumā (angļu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2019/09/LIVESEED-D4.1-Report-on-relative-importance-of-factors-encouraging-or-discouraging-farmers-to-use-organic-seed-in-organic-supply-chains.Cpdf.pdf   

Kopējās situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem apkopotas bukletā “Kā īstenot bioloģiskās lauksaimniecības regulu, lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ražošanu un izmantošanu” (latviešu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/09/FNL-LIVESEED-All-Pages-Booklet1-LATVIAN-2-WEB.pdf

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

2020. gada 25. novembrī tika atvērta vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze (Router database), pievienošanās datubāzei ir katras atsevišķas valsts kompetencē. 

Video no Bioloģiskās lauksaimniecības inovāciju dienu semināra, kura laikā tika atklāta rūtera datubāze. Video satur datubāzes demonstrējumu.

Informācija par to, kā darbojas datu bāze un kā tai pieslēgties:

Informācija valstu atbildīgajām iestādēm: https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_authorities_english.pdf

Informācija sēklaudzētājiem un sēklu piegādātājiem https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_organicSeedSupplier_english.pdf