Aktualitātes selekcionāru tiesību aizsardzības jomā

Selekcionāru tiesības ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tāpēc 26.aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija aicināja Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas uz sanāksmi par sadarbību selekcionāru tiesību aizsardzības jomā.

 

Uz aicinājumu atsaucās un sanāksmē piedalījās:

  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, pārstāve Aiga Kraukle,
  • Zemnieku saeima, pārstāvis Mareks Bērziņš,
  • Latvijas Zemnieku federācija, pārstāve Agita Hauka

Sanāksmē piedalījās un ar savu redzējumu dalījās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

 

LSA selekcionāru tiesību eksperti Sanita Zute un Dzintars Jaks klātesošos iepazīstināja ar selekcijas darba nozīmi lauksaimniecības attīstībai, tā finansēšanas principiem un likumdošanu, kas to regulē.

Sanitas Zutes prezentācija šeit

Dzintara Jaka prezentācija šeit

 

Ņemot vērā to, ka pēdējos 10 gados visām sugām par 20-50% ir pieaugušas šķirņu pavairošanas maksas licences līgumos, selekcionāri, atbilstoši likumā noteiktajam, vēlas paaugstināt likmes par lauksaimnieku pašu saimniecībā izaudzēto ražas produktu izmantošanu savu lauku apsēšanai, kas nav mainītas vai kā 10 gadus.

Saprotot to, ka šis un turpmākie gadi lauksaimniekiem resursu pieejamības un izmaksu dēļ un Zaļā kursa ieviešanas dēļ būs izaicinājumiem pilni, šķirņu pārstāvji vienojušies likmes par pašaudzētas sēklas izmantošanu savas saimniecības lauku apsēšanai 2022.gadam paaugstināt tikai par 5%.

Lauksaimnieku izpratnei par godprātīgas sadarbības  nepieciešamību ar selekcionāriem var būt būtiska ietekme uz vienošanos par autoratlīdzības likmes pieaugumu vai samazinājumu.  Šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kā autoratlīdzības likmi samazināt lauksaimniekiem, ja lielākā daļa lauksaimnieku nereaģē uz selekcionāru uzaicinājumu sniegt informāciju. Likumdošana ļauj lauksaimniekiem un selekcionāriem vienošanās ceļā noteikt maksājuma likmes katru  gadu, bet, lai sarunas būtu pozitīvas, jākāpina to lauksaimnieku skaits, kas ir gatavi godprātīgi sniegt informāciju pēc selekcionāra pieprasījuma.

 

Izaicinājumi selekcionāru tiesību aizsardzības jomā:

  • Nav pieļaujams, ka tiem lauksaimniekiem, kas izprot selekcionāru darba nozīmīgumu un ieguvumus, ko saimniecībai devušas pēdējo gadu desmitu laikā radītās šķirnes, maksā arī par tiem, kas to neizprot vai nevēlas par to dzirdēt.
  • Godprātīgie un tālredzīgie lauksaimnieki veicot selekcionāru atlīdzību maksājumus tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences situācijā.
  • Nenomaksātas selekcionāra atlīdzības nav tikai pašu selekcionāru problēma. Katrs atlīdzības maksājums no Latvijas caur licences līgumu, no sēklu tirgotāja vai caur LSA veiktais maksājums nonāk pie katrās konkrētās šķirnes oficiālā īpašnieka. Likumsakarīgi, ka laižot tirgū jaunas šķirnes, tiek izvērtēts mūsu valsts tirgus un iespējas atgūt veiktos ieguldījumus. Ne vienas vien selekcionāru kompānijas pārstāvji apliecinās, ka iegūt pavairošanas tiesības Latvijā jaunajām šķirnēm reizēm nav viegli tieši atlīdzību jautājuma dēļ.
  • Lauksaimniekam ir svarīgi saprast, ka selekcionāru atlīdzības maksājums ir ieguldījums, lai turpmāk viņam un visiem Latvijas lauksaimniekiem būtu pieejamas jaunākās, augstražīgākās un izturīgākās Eiropas šķirnes vai Latvijas selekcionāriem būtu iespējams radīt šķirnes tieši Latvijas lauksaimnieku vajadzībām.

 

 

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas viennozīmīgi atzina, ka aktīvi jāturpina darbs pie lauksaimnieku izpratnes veicināšanas un pauda savu atbalstu informācijas izplatīšanā un izpratnes veidošanā. Aiga Kraukle ieteica parādīt un uzvērt selekcijas darba sasniegumus uz lauka, piemēram, lauka dienās.  Mareks Bērziņš pauda nožēlu, ka ilgu gadu līdzšinējo selekcionāru centienu rezultātā nav sasniegti ievērojami lauksaimnieku izpratnes un attieksmes uzlabojumi, vienlaikus secinot, ka patreizējie pašaudzētas sēklas izmantošanas maksājumi ir ļoti draudzīgi šī brīža graudu ražotājiem. Mareks Bērziņš ieteica selekcionāru tiesību īstenošanai sadarboties ar lauksaimnieku kooperatīviem, jo 60% no lauksaimniekiem ir kooperatīvu biedri. LSA apliecina, ka līdz šim šķirņu pārstāvjiem laba sadarbība izveidojusies ar kooperatīvo sabiedrību VAKS.

 

Arī Iveta Ozoliņa uzskata, ka jāturpina darbs pie lauksaimnieku informēšanas, pēc iespējas vēršoties pie lauksaimniekiem individuāli. Vairāku gadu garumā ieguldītais Zemkopības ministrijas un LSA darbs izstrādājot grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, diemžēl, nav devis rezultātu, jo neskatoties uz Ministru kabineta saskaņojumu un sabiedrisko organizāciju pozitīvajiem atzinumiem, arī Saeimai trūka izpratnes par šo jautājumu un likumprojekts netika virzīts tālāk. Iveta Ozoliņa apliecināja izstrādātā likumprojekta kvalitāti un iedrošināja atsākt dokumenta virzību no tā paša punkta, kur tas apstājās pirms četriem gadiem .

 

Izsakām pateicību Ivetai Ozoliņai,  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībai, Zemnieku saeimai un Latvijas Zemnieku federācijai par pārstāvju deleģēšanu, ieinteresētību un aktīvu līdzdalību sanāksmē un ceram uz veiksmīgu sadarbību lauksaimnieku izpratnes veicināšanā par selekcionāru tiesību jautājumiem.

Priecīgas Lieldienas

LSA sezonas apskats 2021

2021.gada vasaras sezona līdz augustam bija netipiski karsta un sausa. Karstuma dēļ graudaugi  nogatavojās paātrināti, kulšana sākās aptuveni 10 dienas agrāk, masveida kviešu kulšanu Zemgalē varēja uzsākt jau jūlija beigās. Daļa saimniecību to arī izdarīja, bet daudzi vēl vāca ziemas rapsi.

Sausums un kukaiņu invāzija sevišķi ietekmēja lauka pupu ražu.

Ar augusta pirmajām dienām sākās lietavas, kas daudzviet uz 2 nedēļām pilnībā apturēja ražas novākšanu. Lietavas turpinājās visu augustu un daļēji arī septembri. Lai gan ziemāju graudaugu novākšanas sezonu varēja uzsākt ļoti agri, lietavu dēļ tā ievilkās līdz pat septembra beigām.

Ziemāju graudaugu raža galvenajos audzēšanas reģionos bija tuva vidējai un ņemot vērā augstās graudu cenas, lauksaimnieki varēja justies apmierināti.

Daudz sliktāka situācija bija ar graudaugu vasarājiem, kuru ražas vasaras vidus sausums un karstums ietekmēja ļoti ievērojami. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja arī ievāktā sēklas materiāla kvalitāti.

Neskatoties uz ieilgušo ražas vākšanas sezonu, iesēto ziemāju graudaugu platības pārsniedz vidējos rādītājus, taču, tā kā sēja bija novēlota un laiks pēc sējas salīdzinoši vēss, liela daļa graudaugu līdz ziemai attīstījās samērā vāji.

Kartupeļiem ražas kritums sasniedzis līdz pat 50%. Pēc slapjajiem rudens apstākļiem kartupeļiem gan preču, gan sēklas materiāls slikti glabājas.

Inovācijas šķirņu selekcijā- pasaules nākotnes pārtikas apgādes risinājums

Selekcionāri un zinātnieki ir paveikuši apbrīnojamu darbu jaunu šķirņu radīšanā, tādējādi ceļot lauksaimnīcībā izmantojamo šķirņu potenciālu.

Agrāk tika uzskatīts, ka 50 % šķirņu ražību ietekmē selekcija, savukārt, 50% – vide un agronomija. Nesen veiktais pētījums liecina, ka jaunu, slimību, kaitēkļu un pret klimata pārmaiņām izturīgu šķirņu selekcija, nemaz nerunājot par gēnu inženieriju un kvalitātes rādītāju uzlabošanu, nosaka pat 70 % no ražības pieauguma.

Tas nebūtu iespējams, ja pasaulē netiktu izstrādātas pamatnostādnes investīcijām augu selekcijā, kas sākās1961.gadā, kad Parīzē  tika izveidota Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV)*.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība stimulē šķirņu selekcionārus un sēklu kompānijas turpināt darbu un ieguldīt daļu atlīdzības jaunu šķirņu veidošanā.

Visiem kopā jāturpina “barot zosi, kas dēj zelta olas”, lai pabarotu izsalkušo planētu!

 

*LSA piezīme: No 2016.gada arī Latvija ir UPOV dalībvalsts. UPOV misija ir nodrošināt efektīvu augu šķirņu aizsardzības sistēmu ar mērķi veicināt jaunu augu šķirņu attīstību sabiedrības labā.

Pilnu rakstu lasiet SeedWorld 29.03.2022. žurnālā

https://seedworld.com