LSA ikgadējās kopsapulces – semināra atskats

/in

2023. gada 23.martā Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra telpās Zinātnes ielā 2, Priekuļu pagasta Cēsu novadā un attālināti notika

LSA ikgadējā kopsapulce – seminārs

🚩Saskaņā ar LSA Statūtu 5.7. punktu sapulce bija tiesīga izlemt visus darba kārtībā ietvertos jautājumus. Tika apstiprināts Ziņojums par aktivitātēm  2022.gadā un plānoto 2023. gadā, apstiprināts 2022.gada faktisko un 2023.gada plānoto ienākumu un izdevumu kopsavilkums, Revīzijas komisijas atzinums un LSA Gada pārskats par 2022.gadu. Prezentācija “LSA aktivitātes 2022 un plāns 2023” apskatāma šeit.

🌱Semināra daļas aktualitātes:

  • Šķirnes un sēklas nozīme ceļā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību – A.Rūtenberga-Āva, LSA. Prezentācija apskatāma šeit.
  • Sēklu sertifikācija un aprite 1993-2022 –  Liena Jaunzeme, VAAD Sēklu kontroles departaments. Prezentācija apskatāma šeit.
  • Likumdošanas izmaiņas sēklu un šķirņu aprites jomā –  Ineta Jēkabsone, ZM Lauksaimniecības resursu nodaļa. Prezentācija apskatāma šeit.
  • Sustainable seeds treatment methods in Scandinavian countries – Jolanta Pilione, ThermoSeed Global AB. Prezentācija apskatāma šeit.

Liels paldies Agroresursu un ekonomikas institūta un Priekuļu pētniecības centra vadībai par uzņemšanu un viesiem par sagatavotajām interesantajām prezentācijām! 👌

✅Kopsapulces-semināra norises fotoattēli I.Dimante, A.Rūtenberga-Āva un I.Muceniece

Veiksmīgu pavasara sezonu! 🌈

Kopsapulce – Seminārs

/in

Aicina Jūs piedalīties LSA ikgadējā seminārā –  kopsapulcē

2023.gada 23.martā Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā

Dalībnieku reģistrācija  un rīta kafija no plkst.10.30

 

Saskaņā ar Statūtiem Asociācijas biedriem ir tiesības kopsapulcē piedalīties un balsot attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (Zoom platformā). Biedriem, kuri piedalās attālināti ir tiesības izteikties un uzdot jautājumus rakstiski čata sadaļā vai paceļot roku un ieslēdzot video kameru un balsot par lēmumu projektiem, kas tiks ievietoti čata sadaļā. Pieslēdzoties un balsojot attālināti dalībniekam jānorāda Vārds Uzvārds un pārstāvētā biedra organizācijas nosaukums. Biedrs, kas piedalās kopsapulcē attālināti, ir pielīdzināts klātesošajam dalībniekam un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.

 

Esiet visi  ļoti gaidīti! Lūdzam savu dalību sapulcē apstipriniet līdz  20. martam  pa tālruni  26312490  vai e-pastā: lsaseklas@inbox.lv, norādot plānoto dalības veidu – klātienē vai attālināti.

 

 

 

 

Pasākuma plāns:

11.00 Informatīvais semināra atklāšana  – LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva
  Šķirnes un sēklas nozīme ceļā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību – Anda Rūtenberga-Āva

VAAD aktualitātes

Aktuālais sēklu un šķirņu aprites likumdošanā  –  ZM Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietniece Ineta Jēkabsone

Sustainable seeds treatment methods in Scandinavian countries – ThermoSeed Global AB pārstāve Jolanta Pilione
13:20 Iepazīšanās ar AREI PPC (40 min)
14.00 Pusdienu pauze
15:00 Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas kopsapulce   – Ilze Muceniece
  Ziņojums par LSA aktivitātēm, 2022. gada pārskata apstiprināšana, plānotais 2023. gadā  – Anda Rūtenberga -Āva,  Ilze Muceniece
  Izmaiņas LSA biedru sastāvā , diskusija par dzirdēto un  citi jautājumi  – Ilze Muceniece
Pasākuma noslēgums ap 16.00

 

 

 

Kam lielāka nozīme augstākas produktivitātes sasniegšanā – Agrotehniskajiem pasākumiem vai šķirņu selekcijai?

/in ,

Pieaugot iedzīvotāju skaitam, mainoties klimatam, mainoties uztura paradumiem, un virzoties uz ražošanas ilgtspējas palielināšanu, ir skaidrs, ka jādomā par kultūraugu ražības celšanu.

Ražības celšanā varam izdalīt divas sastāvdaļas: augu ģenētikas uzlabošana (labāku šķirņu selekcija) un agrotehniskie pasākumi (mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģijas, augsnes sagatavošanas un sēkumu kopšanas tehnika, utt.).  Dažadi pētījumu projekti pierādījuši, ka līdz noteiktam ražas līmenim agrotehniskie pasākumi var nodrošināt aptuveni 50 procentus no ražas pieauguma, bet otru pusi nodrošina augu ģenētiskā uzlabošana (šķirņu selekcija). Taču, ja vēlamies ražas līmeni vēl kāpināt, nelīdzēs palielināta mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošana. Izšķiroša loma šeit būs selekcionāru veiktajai augu ģenētikas uzlabošanai – jaunu šķirņu veidošanai.

NIAB institūta 2008. gada pētījumā tika aplūkota kviešu, miežu un auzu raža pēdējo sešu gadu desmitu laikā. Tika pārbaudīti 300 šķirņu ražas dati no 3600 izmēģinājumiem un savāktas 53 tūkst. datu vienības. Laika posmā no 1947. līdz 1986. gadam ap 50% ražas pieauguma varēja attiecināt uz agrotehniku. Taču kopš 1982. gada aptuveni 90 procentus no visa ražas pieauguma noteica jaunu šķirņu ieviešana, kā rezultātā raža pieauga no 5t/ha līdz 8t/ha.

Augu selekcija ļauj mums pielāgot augus un attīstīt jaunas augu šķirnes, lai varētu saglabāt un palielināt produktivitāti, vienlaikus uzlabojot produktu kvalitāti, pielāgojoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un tirgus prasībām. Augu selekcija ir būtiski veicinājusi augkopības ietekmes uz vidi samazināšanu, produktu daudzveidības palielināšanu un lauksaimniecības ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Jaunu augu šķirņu selekcijai ir ļoti liela nozīme gan lauksaimnieku, gan arī tirgus un patērētāju prasību apmierināšanā. Laukaugu selekcijai ir milzīga nozīme esošo un nākamo paaudžu nodrošināšanā ar ilgtspējīgu augstvērtīgas pārtikas apgādi. Bez selekcionāru darba augu šķirņu selekcijā, mums nebūtu ne produktu daudzveidības, ne kvalitātes.

 

Fragments no Europeanseed 2023.gada 14.februārī publicētā raksta “Seed Sector Myths”. Pilnu rakstu iespējams izlasīt šeit:https://european-seed.com/2023/02/seed-sector-myths/?utm_campaign=European%20Seed%20Story%20Of%20The%20Week&utm_medium=email&_hsmi=246576990&_hsenc=p2ANqtz-8eYDyYBiDrEKPGGRN17joV5J3U0LM6M7Aaok-D4PeS2-vSaQCYfGedDgfeDXMphow5mT5vMmi4sSrA-fsas0h6GF9uhNcNaFPFAlL5W__MF7udFE8&utm_content=246576990&utm_source=hs_email