Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas ikgadējā Kopsapulce-Seminārs

2022. gada 24. maijā notika Sēklaudzētāju asociācijas ikgadējā Kopsapulce-Seminārs

Informācija par skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem:

Dienas pirmajā Semināra daļā ar savām sagatavotajām prezentācijām iepazīstināja uzaicinātie viesi.

Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas laboratorijas vadītājas Andas Rūtenbergas-Āvas prezentācija Vai augu šķirnei ir nozīme ES un Latvijas virzienā uz Zaļo kursu

VAAD Sēklu kontroles departamenta direktora vietnieces Lienas Jaunzemes prezentācija VAAD aktualitātes sēklu aprites jomā 

ZM  Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietnieces Inetas Jēkabsones prezentācija Aktuālais sēklu un šķirņu aprites likumdošanā

Dienas otrajā daļā notika biedru kopsapulce:

  • Biedri apstiprināja valdes sagatavotos Statūtu grozījumus. Pēc to apstiprināšanas UR, aktuālā redakcija tiks ievietota mājaslapā sadaļā Par mums.
  • Vienbalsīgi tika atbalstīts izstrādātais diferencētais biedru naudu likmju aprēķināšanas modelis, kas stāsies spēkā jau no 2022.gada.
  • Tika ziņots par LSA aktivitātēm  un finanšu izlietojumu 2021. gadā un plānoto 2022. gadā –  LSA Ziņojums.
  • Vienbalsīgi biedri apstiprināja revizijas komisijas ziņojumu un LSA Gada pārskatu par 2021.gadu.
  • Par LSA valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Anda Rūtenbera-Āva (SIA AmeLat Group). Saskaņā ar Statūtiem, valdes sastāvs uz atlikušajiem 3 gadiem paliek nemainīgs.
  • Izmaiņas biedru sastāvā no 2022.gada
    • no LSA biedru vidus izslēgti: SIA Agro MSW, Talsu novads, IK Izara, Cēsu novads, LLU Malnavas koledža, Krāslavas novads
    • uzņemti: SIA Ingleby Dobele Agro, Dobeles novads un ZS Kalauzas, Cēsu novads.

Informācijai – turpmāk gan juridiskā, gan biroja faktiskā LSA adrese būs Kareivju ielā 16, Talos, LV-3201.

 

Paldies visiem, kas atrada laiku ierasties un Biznesa Vēstniecība par uzņemšanu!

 

LSA prezentāciju cikls Rāmavas Lauksaimniecības forumā 2022

Paldies mūsu jomu ekspertiem par sagatavoto prezentāciju ciklu “Izaicinājumi un risinājumi sēklu ražošanā un tirdzniecībā” Starptautiskajā biznesa izstādē Pavasaris 2022 Rāmavā , kur 14.maijā Lauksaimniecības foruma 2022 ietvaros informējām interesentus par mūsuprāt aktuālajiem jautājumiem.

 

Prezentāciju ciklu iespējams apskatīt šeit.

Aktualitātes selekcionāru tiesību aizsardzības jomā

Selekcionāru tiesības ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tāpēc 26.aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija aicināja Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas uz sanāksmi par sadarbību selekcionāru tiesību aizsardzības jomā.

 

Uz aicinājumu atsaucās un sanāksmē piedalījās:

  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, pārstāve Aiga Kraukle,
  • Zemnieku saeima, pārstāvis Mareks Bērziņš,
  • Latvijas Zemnieku federācija, pārstāve Agita Hauka

Sanāksmē piedalījās un ar savu redzējumu dalījās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

 

LSA selekcionāru tiesību eksperti Sanita Zute un Dzintars Jaks klātesošos iepazīstināja ar selekcijas darba nozīmi lauksaimniecības attīstībai, tā finansēšanas principiem un likumdošanu, kas to regulē.

Sanitas Zutes prezentācija šeit

Dzintara Jaka prezentācija šeit

 

Ņemot vērā to, ka pēdējos 10 gados visām sugām par 20-50% ir pieaugušas šķirņu pavairošanas maksas licences līgumos, selekcionāri, atbilstoši likumā noteiktajam, vēlas paaugstināt likmes par lauksaimnieku pašu saimniecībā izaudzēto ražas produktu izmantošanu savu lauku apsēšanai, kas nav mainītas vai kā 10 gadus.

Saprotot to, ka šis un turpmākie gadi lauksaimniekiem resursu pieejamības un izmaksu dēļ un Zaļā kursa ieviešanas dēļ būs izaicinājumiem pilni, šķirņu pārstāvji vienojušies likmes par pašaudzētas sēklas izmantošanu savas saimniecības lauku apsēšanai 2022.gadam paaugstināt tikai par 5%.

Lauksaimnieku izpratnei par godprātīgas sadarbības  nepieciešamību ar selekcionāriem var būt būtiska ietekme uz vienošanos par autoratlīdzības likmes pieaugumu vai samazinājumu.  Šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kā autoratlīdzības likmi samazināt lauksaimniekiem, ja lielākā daļa lauksaimnieku nereaģē uz selekcionāru uzaicinājumu sniegt informāciju. Likumdošana ļauj lauksaimniekiem un selekcionāriem vienošanās ceļā noteikt maksājuma likmes katru  gadu, bet, lai sarunas būtu pozitīvas, jākāpina to lauksaimnieku skaits, kas ir gatavi godprātīgi sniegt informāciju pēc selekcionāra pieprasījuma.

 

Izaicinājumi selekcionāru tiesību aizsardzības jomā:

  • Nav pieļaujams, ka tiem lauksaimniekiem, kas izprot selekcionāru darba nozīmīgumu un ieguvumus, ko saimniecībai devušas pēdējo gadu desmitu laikā radītās šķirnes, maksā arī par tiem, kas to neizprot vai nevēlas par to dzirdēt.
  • Godprātīgie un tālredzīgie lauksaimnieki veicot selekcionāru atlīdzību maksājumus tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences situācijā.
  • Nenomaksātas selekcionāra atlīdzības nav tikai pašu selekcionāru problēma. Katrs atlīdzības maksājums no Latvijas caur licences līgumu, no sēklu tirgotāja vai caur LSA veiktais maksājums nonāk pie katrās konkrētās šķirnes oficiālā īpašnieka. Likumsakarīgi, ka laižot tirgū jaunas šķirnes, tiek izvērtēts mūsu valsts tirgus un iespējas atgūt veiktos ieguldījumus. Ne vienas vien selekcionāru kompānijas pārstāvji apliecinās, ka iegūt pavairošanas tiesības Latvijā jaunajām šķirnēm reizēm nav viegli tieši atlīdzību jautājuma dēļ.
  • Lauksaimniekam ir svarīgi saprast, ka selekcionāru atlīdzības maksājums ir ieguldījums, lai turpmāk viņam un visiem Latvijas lauksaimniekiem būtu pieejamas jaunākās, augstražīgākās un izturīgākās Eiropas šķirnes vai Latvijas selekcionāriem būtu iespējams radīt šķirnes tieši Latvijas lauksaimnieku vajadzībām.

 

 

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas viennozīmīgi atzina, ka aktīvi jāturpina darbs pie lauksaimnieku izpratnes veicināšanas un pauda savu atbalstu informācijas izplatīšanā un izpratnes veidošanā. Aiga Kraukle ieteica parādīt un uzvērt selekcijas darba sasniegumus uz lauka, piemēram, lauka dienās.  Mareks Bērziņš pauda nožēlu, ka ilgu gadu līdzšinējo selekcionāru centienu rezultātā nav sasniegti ievērojami lauksaimnieku izpratnes un attieksmes uzlabojumi, vienlaikus secinot, ka patreizējie pašaudzētas sēklas izmantošanas maksājumi ir ļoti draudzīgi šī brīža graudu ražotājiem. Mareks Bērziņš ieteica selekcionāru tiesību īstenošanai sadarboties ar lauksaimnieku kooperatīviem, jo 60% no lauksaimniekiem ir kooperatīvu biedri. LSA apliecina, ka līdz šim šķirņu pārstāvjiem laba sadarbība izveidojusies ar kooperatīvo sabiedrību VAKS.

 

Arī Iveta Ozoliņa uzskata, ka jāturpina darbs pie lauksaimnieku informēšanas, pēc iespējas vēršoties pie lauksaimniekiem individuāli. Vairāku gadu garumā ieguldītais Zemkopības ministrijas un LSA darbs izstrādājot grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, diemžēl, nav devis rezultātu, jo neskatoties uz Ministru kabineta saskaņojumu un sabiedrisko organizāciju pozitīvajiem atzinumiem, arī Saeimai trūka izpratnes par šo jautājumu un likumprojekts netika virzīts tālāk. Iveta Ozoliņa apliecināja izstrādātā likumprojekta kvalitāti un iedrošināja atsākt dokumenta virzību no tā paša punkta, kur tas apstājās pirms četriem gadiem .

 

Izsakām pateicību Ivetai Ozoliņai,  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībai, Zemnieku saeimai un Latvijas Zemnieku federācijai par pārstāvju deleģēšanu, ieinteresētību un aktīvu līdzdalību sanāksmē un ceram uz veiksmīgu sadarbību lauksaimnieku izpratnes veicināšanā par selekcionāru tiesību jautājumiem.

Priecīgas Lieldienas

Inovācijas šķirņu selekcijā- pasaules nākotnes pārtikas apgādes risinājums

Selekcionāri un zinātnieki ir paveikuši apbrīnojamu darbu jaunu šķirņu radīšanā, tādējādi ceļot lauksaimnīcībā izmantojamo šķirņu potenciālu.

Agrāk tika uzskatīts, ka 50 % šķirņu ražību ietekmē selekcija, savukārt, 50% – vide un agronomija. Nesen veiktais pētījums liecina, ka jaunu, slimību, kaitēkļu un pret klimata pārmaiņām izturīgu šķirņu selekcija, nemaz nerunājot par gēnu inženieriju un kvalitātes rādītāju uzlabošanu, nosaka pat 70 % no ražības pieauguma.

Tas nebūtu iespējams, ja pasaulē netiktu izstrādātas pamatnostādnes investīcijām augu selekcijā, kas sākās1961.gadā, kad Parīzē  tika izveidota Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV)*.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība stimulē šķirņu selekcionārus un sēklu kompānijas turpināt darbu un ieguldīt daļu atlīdzības jaunu šķirņu veidošanā.

Visiem kopā jāturpina “barot zosi, kas dēj zelta olas”, lai pabarotu izsalkušo planētu!

 

*LSA piezīme: No 2016.gada arī Latvija ir UPOV dalībvalsts. UPOV misija ir nodrošināt efektīvu augu šķirņu aizsardzības sistēmu ar mērķi veicināt jaunu augu šķirņu attīstību sabiedrības labā.

Pilnu rakstu lasiet SeedWorld 29.03.2022. žurnālā

https://seedworld.com

SEMINĀRA Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā apskats

LSA Bioloģiskās sēklkopības sekcija šī gada 9.februārī organizēja semināru bioloģiskajiem sēklaudzētājiem un sēklu lietotājiem Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā.

Rīkojot šo semināru arī interesentiem, kas nav Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas biedri, Bioloģiskās sēklkopības sekcija aicina īpaši bioloģiskos sēklaudzētājus pievienoties LSA biedru un sekcijas sastāvam – būt informētam un piedalīties bioloģiskās sēklkopības norazes attīstības veicināšanā.

Sertifikācijas un testēšanas centra Bioloģiskās lauksaimniecības galvenās eksperte Vija Rāka “Augu reproduktīvā materiāla izmantošanas nosacījumi bioloģiskajā lauksaimniecībā”  prezentācija šeit.

Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta direktora vietniece  Liena Jaunzeme  “Sēklas un pavairošanas materiāla izmantošana bioloģiskajā ražošanā: jaunumi atskaišu sistēmā un e-pakalpojumu izmantošana” prezentācija šeit.

 

Seminārs ES Zaļais kurss Latvijas lauksaimniecībā un sēklu nozarē apskats

Semināra apskats

23.novembrī notika LSA organizēts  virtuāls seminārs “ES Zaļais kurss Latvijas lauksaimniecībā un sēklu nozarē”,  kurā nozares uzņēmēji, nozares eksperti un politikas veidotāji meklēja atbildes uz jautājumiem, kā ES Zaļais kurss un tā īstenošanai plānotās aktivitātes varētu tikt ieviestas Latvijas ražojošo sēklaudzēšanas un citu nozaru saimniecībās.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska sniedza īsu ieskatu par ES Zaļā kursa mērķiem un izaicinājumiem, vērtējot arī lauksaimnieku ieguvumus un sagaidāmos draudus uzņēmējdarbībai šīs politikas īstenošanas laikā.

Selekcionāru pārstāvis Dzintars Jaks (SIA Lantmannen Seed) iepazīstināja ar Eiropas Sēklu asociācijas ikgadējā kongresā dzirdētām atziņām par laukaugu selekcija devumu lauksaimnieciskā ražošanā,  par izaicinājumiem jaunu selekcijas metožu, t.sk., genomu rediģēšanas tehnoloģiju,   ieviešanā un bažām, vai šķirnes kā ražošanas resurss arī nākotnē spēs kompensēt ražības samazināšanās riskus, kas skars lauksaimniekus pārejas periodā, ieviešot ES jaunās vides  un klimata stratēģijas.

Sēklkopības nozares eksperts Mārtiņš Flaksis (SIA Krastmaļi Sēklas) dalījās zināšanās par šķirņu un audzējamo sugu mērķtiecīgu izvēli videi draudzīgākā saimniekošanā, par šķirņu maisījumiem un citām praksēm, jaunām agrotehnoloģijām, kas pamazām ienāk saimniecībās un tiek testētas arī citviet Eiropā.

Situāciju bioloģiskajā sēklkopībā un izaicinājumus, kas šo sektoru sagaida tuvākā nākotnē raksturoja Jānis Sietiņsons (z/s Kalna Smīdes 1). Tiešai bioloģisko sēklkopībā tuvāko gadu laikā jāpanāk visstraujākā attīstība, lai sekotu ES plāniem palielināt bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības līdz 25% no visām lauksaimniecības zemēm.

Savā ikdienas pieredzē video stāstos dalījās lauksaimnieki – sēklaudzētāji  Sergejs Kataņenko (SIA Uzvara  Lauks),  Aldis Ločmelis (z/s Kotiņi), Jānis Dzenis  (z/s Kalnavoti) un  Mārtiņš Flaksis (z/s Krastmaļi).  Katrs no šiem spēcīgajiem uzņēmumiem stāstīja par izvēlētajiem atšķirīgajiem vidi saudzējošajiem un resursu taupošajiem risinājumiem savas saimniekošanas praksē.

Klimata neitralitātes politika, ko ikdienā vairāk izjūtam kā prasības SEG emisiju mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi un citi ES KLP stratēģiskie plāni būtiski izmaina arī nosacījumus, lai lauksaimnieki no 2023. gada saņemtu ES lauksaimniecības atbalsta  maksājumus.  35% attīstības budžeta un 25% tiešo maksājumu tiks virzīti pasākumiem vides un klimata jomā.  ZM  Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns iepazīstināja ar plānotajiem KLP atbalsta pasākumiem vides un klimata jomā, kas būtiski atšķiras no tiem, kurus lauksaimnieki īstenojuši līdz šim.

Galvenās atziņas

ES Zaļais kurs ir izaicinājums visai lauksaimniecībai un tikai pašu lauksaimnieku izvēlē ir risinājumi, kā sabalansēt līdzšinējo  un jauno saimniekošanas praksi saimniecībās. Latvijā jau šobrīd ir daudzi pozitīvi piemēri, no kuriem mācīties un gūt iedvesmu. Dažreiz jaunais ir vien labi aizmirsts vecais.

Rūpēs par cilvēku dzīves kvalitāti, vides un klimata izaicinājumiem ES zaļais kurss rosina  pasākumus, t.sk, sintētiskā mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu būtisku ierobežošanu, bioloģiskās saimniekošanas paplašināšanu praksē. Kā pie šādiem nosacījumiem saglabāt saimniecību ražot un konkurēt spēju, vēl joprojām diskutē gan valstu , gan ES mērogā.  Skaidrs, ka laba lauksaimniecības prakse – augseku dažādošana, emisiju samazināšana u.c. uzdevumi nav iedomājama bez lielākas laukaugu sugu daudzveidības ieviešanas saimniecībās un mērķtiecīgas šķirņu izvēles. Tāpēc sējuma produktivitātei, veselīgumam, efektīvai barības vielu izmantošanai, stresa noturībai jākļūst par līdzvērtīgiem šķirņu izvēles kritērijiem. Lai ieviestu saimniecībās jaunu pieeju tehnoloģiju izvēlē pieaug zināšanu, pieredzes apmaiņas un saimnieku, konsultantu un pētnieku  sadarbības nozīme.

ES stratēģiskais mērķis ir palielināt bioloģiski apsaimniekotās platības līdz 25% 2030. gadā, bet jaunā bioloģiskās lauksaimniecības regula pieprasa, lai līdz 2036. gadam bioloģiskajā praksē tiktu izmantotas tikai bioloģiski ražots sēklas materiāls. Tas ir liels izaicinājums arī Latvijas bioloģiskās sēklkopības sektoram, kas šobrīd ir tikai savas attīstības sākumā un ir izšķiršanās priekšā – attīstīt sēklu ražošanu Latvijas uzņēmumos vai nodot sektoru ārvalstu sēklu ražotāju rokās. Nozares attīstība Latvijā nav iedomāja bez nacionālā rīcības plāna pārejas periodā un valsts atbalsta. Šobrīd ne valsts, ne ES atbalsta pasākumu plānā bioloģiskai sēklkopībai nav plānots īpašāks atbalsts par to, kas pieejams visiem lauksaimniekiem. Tādēļ ir pamatotas bažas, vai Latvijā tiks izveidots  konkurētspējīgs vietējo bioloģisko sēklaudzētāju tīkls.

Semināra ieraksts apskatāms šeit

Gan semināra sagatavošanas laikā, gan ekspertu ziņojumi sniedza daudz noderīgas informācijas un atziņas Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas tālākam darbam. Īpaši augstu vērtējam semināram iegūto informāciju par saražotajām bioloģiskajām sēklām un arī pašu bioloģisko sēklaudzētāju viedokļus. Turpināsim informācijas analīzi un izmantosim to, lai sniegtu ieguldījumu bioloģiskās sēklaudzēšanas attīstības veicināšanai. Paldies ekspertiem, Zemkopības ministrijai, VAAD un bioloģiskās sertifikācijas institūcijām par atsaucību informācijas sniegšanā!

Ar LSA ierosinājumiem  bioloģiskās sēklkopības sektora attīstīšanai Latvijā varat iepazīties šeit

Selekcija piedāvā risinājumus nākotnes lauksaimniecības problēmām

Augu selekcijai ir liela atbildība. Viens galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt lauksaimniekiem atbildes uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kā arī samazināt pesticīdu, mēslojuma un citu lauksaimniecības resursu izmantošanu laukos, tajā pašā laikā saglabājot un palielinot ražu.

Augu selekcija pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājusi ražu ik gadu par 1,16 procentiem visiem galvenajiem ES audzētajiem laukaugiem. Turklāt, neattīstot jaunas kultūraugu šķirnes, mūsdienās visā pasaulē būtu nepieciešami papildus 50 miljardi kubiklitru ūdens.

Globālo pārmaiņu ietekmē selekcionāri turpina darbu pie tā sauktajām zemu ieguldījumu šķirnēm, kuras samazina vai minimāli izmanto lauksaimniecības resursus.

Vairāk lasiet European Seed Septembra žurnālā https://european-seed.com/2021/09/the-world-in-transition-kws-offers-solutions-for-the-agricultural-challenges-of-the-future/

Ko sēt?

Jebkuras sugas audzēšanas rekomendācijās līdzās augsnes sagatavošanai, mēslošanai, augu aizsardzībai un citām agronomiskām zināšanām uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei un sēklas kvalitātei. Zinātnieku aprēķini rāda, ka sējuma ražība par 30-50% ir atkarīga no sekmīgi izvēlētas mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas. Savukārt šķirnes ģenētiskais potenciāls var ietekmēt gala rezultātu vēl par 10 līdz 25%. Uzsvars gan tiek likts uz vārdiem – ģenētiskais potenciāls. Iegūt potenciālam līdzvērtīgu ražu būs iespējams vien ar pareizas agrotehnikas palīdzību, radot apstākļus, lai šķirne varētu parādīt visas savas labās īpašības. Svarīgi ir izvēlēties šķirni, kas konkrētajos augsnes un klimata apstākļos, spēj savu potenciālu parādīt. 

Katru gadu pirkt jaunu sēklu vai sēt pašaudzētu? 

Darbojoties saimniecībā ar vairākām sugām vai vairākām šķirnēm, nav viegli nodrošināt ražas nesajaukšanos.  Tas var notikt sējas vai ražas novākšanas laikā, kaltēšanas procesā, vai arī uz lauka no priekšauga pārziemojušajām sēklām. Problēma pašaudzētās sēklas sagatavošanā var radīt arī grūti atdalāmu, invazīvu nezāļu savairošanās, kaitīgo organismu izplatīšanās no lauka uz lauku. Tas var prasīt ievērojami lielākus izdevumus specifisku augu aizsardzības līdzekļu iegādei daudzu nākamo gadu garumā un samazināt Jūsu saimniecības rentabilitāti. Visi šie apstākļi noved pie pašražotās sēklas kvalitātes neatgriezeniskas pazemināšanās, no kā cieš arī sējumu ražotspēja. Tāpēc svarīgi regulāri plānot pakāpenisku sēklas materiāla atjaunošanu. 

Ja vēlies iegādāties jaunu šķirni, izvērtē, cik piemērota tā ir Tavas saimniecības ražošanas apstākļiem – vai varēsi savlaicīgi novākt, vai agroklimatiskie apstākļi un augsnes īpašības atbilst šķirnes prasībām. Izvērtē kāda sēklas kategorija Tev ir piemērotākā, un pirms pirkuma pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus – etiķetes. Vairāk lasi rakstā ATGĀDINĀM UN LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU!

Tātad Tev ir tiesības izmantot sējai savā saimniecībā daļu no izaudzētā ražas materiāla, bet vienmēr ir jāizvērtē, vai saimniecības infrastruktūra varēs nodrošināt vismaz minimālās prasības sēklas sagatavošanai – ražas attīrīšanu, uzglabāšanu, kodināšanu u.c. darbības, bez kurām nav iedomājama sēklas materiāla kvalitātes uzturēšana. Tāpat jāatceras, ka šķirne, neatkarīgi no ataudzējuma gada, ir intelektuālais īpašums un tās izmantošanu pavairošanai var ierobežot Augu šķirņu aizsardzības likums. Tāpēc noskaidro vai šķirne, kuru audzē, ir vai nav aizsargāta! Vairāk lasi rakstu ŠĶIRNE.

Ko nekādā gadījumā NEDRĪKST 

Ņem vērā – šķirnēm, kurām ir aizsargātas selekcionāra tiesības Latvijas teritorijā vai visā ES kopienā, ražas produktu izmantošanai pavairošanai nepieciešama šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja. To lauksaimnieks var saņemt, noslēdzot licences līgumu ar šķirnes selekcionāru vai selekcionāra tiesību pārstāvi. 

Augu šķirņu aizsardzības likums 24.pantā paredzēti izņēmumi par labu lauksaimniekiem, jo dažas plašāk audzētās laukaugu sugas – auzas, miežus, rudzus, tritikāli, mīkstos kviešus, kartupeļus, ripsi un rapsi, dzelteno lupīnu, lucernu, zirņus, lauka pupas, sējas vīķus un eļļas linus, ir atļauts pavairot saimniecībā savām vajadzībām (izņemto hibrīdās un sintētiskās šķirnes) bez licences līguma. Vienlaikus jāatgādina, ka visu pārējo iepriekš neminēto sugu, piemēram, griķu, kaņepju, šķiedras linu, šaurlapu lupīnas, sojas, āboliņu un stiebrzāļu ražas materiāla izmantošana pavairošanai savas saimniecības vajadzībām bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas, jeb Licences līguma, ir AIZLIEGTA.

Tāpat saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu nav atļautapašaudzētas sēklas” tirdzniecība vai nodošana izmantošanai sējai ārpus savas saimniecības. Lauksaimniekam jāatceras, ka pārkāpums ir arī ražas produktu – nesertificēta sēklas materiāla iegāde/iemainīšana un izmantošana sējai savā saimniecībā.  

REKOMENDĒJAM sēklas materiālu atjaunot vismaz reizi 4 – 6 gados, objektīvi izvērtējot riska faktorus, kas apdraud konkrētas sugas ražas produktu kvalitāti (sajaukšanās, kaitīgo organismu – slimību, vīrusu izplatība, grūti atdalāmu nezāļu savairošanās u.c.)