Seminārs ES Zaļais kurss Latvijas lauksaimniecībā un sēklu nozarē apskats
Semināra apskats
23.novembrī notika LSA organizēts virtuāls seminārs “ES Zaļais kurss Latvijas lauksaimniecībā un sēklu nozarē”, kurā nozares uzņēmēji, nozares eksperti un politikas veidotāji meklēja atbildes uz jautājumiem, kā ES Zaļais kurss un tā īstenošanai plānotās aktivitātes varētu tikt ieviestas Latvijas ražojošo sēklaudzēšanas un citu nozaru saimniecībās.
Zemnieku Saeimas lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska sniedza īsu ieskatu par ES Zaļā kursa mērķiem un izaicinājumiem, vērtējot arī lauksaimnieku ieguvumus un sagaidāmos draudus uzņēmējdarbībai šīs politikas īstenošanas laikā.
Selekcionāru pārstāvis Dzintars Jaks (SIA Lantmannen Seed) iepazīstināja ar Eiropas Sēklu asociācijas ikgadējā kongresā dzirdētām atziņām par laukaugu selekcija devumu lauksaimnieciskā ražošanā, par izaicinājumiem jaunu selekcijas metožu, t.sk., genomu rediģēšanas tehnoloģiju, ieviešanā un bažām, vai šķirnes kā ražošanas resurss arī nākotnē spēs kompensēt ražības samazināšanās riskus, kas skars lauksaimniekus pārejas periodā, ieviešot ES jaunās vides un klimata stratēģijas.
Sēklkopības nozares eksperts Mārtiņš Flaksis (SIA Krastmaļi Sēklas) dalījās zināšanās par šķirņu un audzējamo sugu mērķtiecīgu izvēli videi draudzīgākā saimniekošanā, par šķirņu maisījumiem un citām praksēm, jaunām agrotehnoloģijām, kas pamazām ienāk saimniecībās un tiek testētas arī citviet Eiropā.
Situāciju bioloģiskajā sēklkopībā un izaicinājumus, kas šo sektoru sagaida tuvākā nākotnē raksturoja Jānis Sietiņsons (z/s Kalna Smīdes 1). Tiešai bioloģisko sēklkopībā tuvāko gadu laikā jāpanāk visstraujākā attīstība, lai sekotu ES plāniem palielināt bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības līdz 25% no visām lauksaimniecības zemēm.
Savā ikdienas pieredzē video stāstos dalījās lauksaimnieki – sēklaudzētāji Sergejs Kataņenko (SIA Uzvara Lauks), Aldis Ločmelis (z/s Kotiņi), Jānis Dzenis (z/s Kalnavoti) un Mārtiņš Flaksis (z/s Krastmaļi). Katrs no šiem spēcīgajiem uzņēmumiem stāstīja par izvēlētajiem atšķirīgajiem vidi saudzējošajiem un resursu taupošajiem risinājumiem savas saimniekošanas praksē.
Klimata neitralitātes politika, ko ikdienā vairāk izjūtam kā prasības SEG emisiju mazināšanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumi un citi ES KLP stratēģiskie plāni būtiski izmaina arī nosacījumus, lai lauksaimnieki no 2023. gada saņemtu ES lauksaimniecības atbalsta maksājumus. 35% attīstības budžeta un 25% tiešo maksājumu tiks virzīti pasākumiem vides un klimata jomā. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns iepazīstināja ar plānotajiem KLP atbalsta pasākumiem vides un klimata jomā, kas būtiski atšķiras no tiem, kurus lauksaimnieki īstenojuši līdz šim.
Galvenās atziņas
ES Zaļais kurs ir izaicinājums visai lauksaimniecībai un tikai pašu lauksaimnieku izvēlē ir risinājumi, kā sabalansēt līdzšinējo un jauno saimniekošanas praksi saimniecībās. Latvijā jau šobrīd ir daudzi pozitīvi piemēri, no kuriem mācīties un gūt iedvesmu. Dažreiz jaunais ir vien labi aizmirsts vecais.
Rūpēs par cilvēku dzīves kvalitāti, vides un klimata izaicinājumiem ES zaļais kurss rosina pasākumus, t.sk, sintētiskā mēslojuma, augu aizsardzības līdzekļu būtisku ierobežošanu, bioloģiskās saimniekošanas paplašināšanu praksē. Kā pie šādiem nosacījumiem saglabāt saimniecību ražot un konkurēt spēju, vēl joprojām diskutē gan valstu , gan ES mērogā. Skaidrs, ka laba lauksaimniecības prakse – augseku dažādošana, emisiju samazināšana u.c. uzdevumi nav iedomājama bez lielākas laukaugu sugu daudzveidības ieviešanas saimniecībās un mērķtiecīgas šķirņu izvēles. Tāpēc sējuma produktivitātei, veselīgumam, efektīvai barības vielu izmantošanai, stresa noturībai jākļūst par līdzvērtīgiem šķirņu izvēles kritērijiem. Lai ieviestu saimniecībās jaunu pieeju tehnoloģiju izvēlē pieaug zināšanu, pieredzes apmaiņas un saimnieku, konsultantu un pētnieku sadarbības nozīme.
ES stratēģiskais mērķis ir palielināt bioloģiski apsaimniekotās platības līdz 25% 2030. gadā, bet jaunā bioloģiskās lauksaimniecības regula pieprasa, lai līdz 2036. gadam bioloģiskajā praksē tiktu izmantotas tikai bioloģiski ražots sēklas materiāls. Tas ir liels izaicinājums arī Latvijas bioloģiskās sēklkopības sektoram, kas šobrīd ir tikai savas attīstības sākumā un ir izšķiršanās priekšā – attīstīt sēklu ražošanu Latvijas uzņēmumos vai nodot sektoru ārvalstu sēklu ražotāju rokās. Nozares attīstība Latvijā nav iedomāja bez nacionālā rīcības plāna pārejas periodā un valsts atbalsta. Šobrīd ne valsts, ne ES atbalsta pasākumu plānā bioloģiskai sēklkopībai nav plānots īpašāks atbalsts par to, kas pieejams visiem lauksaimniekiem. Tādēļ ir pamatotas bažas, vai Latvijā tiks izveidots konkurētspējīgs vietējo bioloģisko sēklaudzētāju tīkls.
Semināra ieraksts apskatāms šeit
Gan semināra sagatavošanas laikā, gan ekspertu ziņojumi sniedza daudz noderīgas informācijas un atziņas Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas tālākam darbam. Īpaši augstu vērtējam semināram iegūto informāciju par saražotajām bioloģiskajām sēklām un arī pašu bioloģisko sēklaudzētāju viedokļus. Turpināsim informācijas analīzi un izmantosim to, lai sniegtu ieguldījumu bioloģiskās sēklaudzēšanas attīstības veicināšanai. Paldies ekspertiem, Zemkopības ministrijai, VAAD un bioloģiskās sertifikācijas institūcijām par atsaucību informācijas sniegšanā!
