Sertificētas sēklas – kvalitatīvas pārtikas pamats

Sertificētas sēklas un mūsdienu prasībām atbilstošas šķirnes ir ļoti svarīga lauksaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas būtiski ietekmē visu pārtikas ražošanas ciklu no sējas līdz pat produktam veikalu plauktos. Tas, kādu sēklu lauksaimnieks izvēlēsies ražas ieguvei, būs pirmais solis, kas noteiks patērētājiem piedāvātās pārtikas kvalitāti.

 

SAGATAVOJA: Dzintars JAKS, Lantmännen Seed, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija. FOTO: Anda RŪTENBERGA – ĀVA, lauks Vecsaules pagasts, Bauskas novads

Latvijā sēklu sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklu kontroles departaments, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Sertifikācijas process ietver sēklu audzēšanas un sagatavošanas uzraudzību vairākos posmos: pārbaudes sēklu audzēšanas laukā, laboratorijas analīzes, kā arī sagatavoto sēklu partiju šķirnes tīrības un identitātes novērtēšana, tajā skaitā lauka pēckontroles pārbaudes.

Šī sistēma garantē, ka sēklas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kvalitātes standartiem attiecībā uz šķirnes identitāti, šķirnes tīrību, citu augu sēklu piejaukumu, sēklu tīrību,dīgtspēju un ka tajās nav patogēnu.

Kad veiktas laboratoriskās pārbaudes, katrai sēklu partijai tiek izsniegts Sēklu testēšanas pārskats ar atzinumu par tās atbilstību sēklu tirdzniecības prasībām. Ja partija paredzēta tirdzniecībai, tai tiek piešķirtas oficiālās sēklu saiņojuma etiķetes, kas apliecina sēklu sertificēto statusu.

VAAD uzglabā paraugus no katras sertificētās sēklu partijas vienu gadu pēc analīžu pabeigšanas, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu darba kvalitātes kontroli.

Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka tirdzniecībā drīkst piedāvāt tikai sertificētas sēklas – nesertificētu sēklu realizācija ir likuma pārkāpums.

Sertificētas sēklas sēja ir kvalitatīvs pārtikas ražošanas procesa starts, tās izmantošana pozitīvi ietekmē saimniecību
peļņu, saimniekošanas atbilstību likumdošanas prasībām, produkcijas izsekojamību un, kas ne mazāk svarīgi, – inovācijuattīstību, jo daļa ieņēmumu no sēklu realizācijas tiek novirzīti selekcionāriem jaunu, mūsdienīgām ražošanas prasībām atbilstošušķirņu radīšanai.

Būtībā sertificētas sēklas izvēle pozitīvi ietekmē visu ražošanas ciklu – no ražas izaudzēšanas uz lauka, tās pārstrādes
pārtikas rūpniecības uzņēmumos līdz pat produktu patērētāja galdam.

NEIZMANTOTAIS POTENCIĀLS

Lai gan sertificētu sēklu izmantošanas priekšrocības ir zināmas un vispāratzītas, mūsu valstī tās lieto maz. Latvijā vairāk audzētā graudaugu kultūra ir ziemas kvieši. Vidēji pēdējos piecos gados ar sertificētajām sēklām gadā var apsēt tikai 13 % no ziemas kviešu kopplatības, tātad teju 90 % kviešu Latvijā izaudzēti no nesertificētas sēklas. Ar pārējām graudaugu kultūrām ir līdzīgi. Diemžēl šajā ziņā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm. Zviedrijā un Dānijā, piemēram, ar sertificētām sēklām tiek apsēti 70–90 % graudaugu platību.

ZIEMAS KVIEŠU PLATĪBAS, KO IESPĒJAMS APSĒT AR  SERTIFICĒTĀM SĒKLĀM, %

	Latvija	Lietuva	Igaunija
2022	13	21	18
2023	14	22	31
2024	12	25	46
Vid.	13	23	32

 

Skaitļi rāda, ka lielais vairums graudu pie mums tiek ražoti izmantojot nesertificētas sēklas, kas nav izgājušas attiecīgās kvalitātes pārbaudes un daudzos gadījumos tiek sagatavotas ļoti vienkāršā un neprofesionālā veidā. Ir gadījumi, kad šādas sēklas tiek piedāvātas tirdzniecībai, lai gan tas ir klajš sēklu tirdzniecības noteikumu pārkāpums un draud pārdevējam ar tiesvedību. Neizskatāmies labi arī šķirņu selekcionāru tiesību aizsardzības jomā. Eiropas Savienības un Latvijas likumi nosaka, ka saimniecībām ar graudaugu platībām virs 20 ha, kas savām vajadzībām pavairo autortiesību aizsardzībai reģistrētas šķirnes, jāsamaksā selekcionāram intelektuālā īpašuma izmantošanas atlīdzība. Taču, tā kā regulējums nav sakārtots, par izmantotajām aizsargātajām graudaugu šķirnēm atskaitās un ar selekcionāriem norēķinās tikai aptuveni 5 % lauksaimnieku. Tas nozīmē, ka vismaz 80 % Latvijā izaudzēto graudu tiek ražoti, nesamaksājot selekcionāriem par šķirņu radīšanā ieguldīto darbu. Pateicoties graudu audzētāju prasmēm un pielietotajām tehnoloģijām, Latvija bieži vien ierindojas ES lielāko graudu eksportētāju pirmajā pieciniekā, bet, ņemot vērā iepriekš teikto, ir risks, ka attiecīgā produkta eksports no valsts var tikt apturēts intelektuālā īpašuma likumdošanas pārkāpumu dēļ. Citas ES valstis jau ir ar to saskārušās.

VAI MĒRĶIS TIEŠĀM ATTAISNO LĪDZEKĻUS?

Kā galveno argumentu nesertificētas sēklas izvēlei vairums lauksaimnieku min naudas taupīšanu. Un tiešām, ja paskatāmies uz cenas starpību starp preču graudiem un sertificētām sēklām, sanāk, ka izmaksas uz hektāru tādējādi var samazināt par 30–40 EUR, bet, vai tas ir pietiekami, lai uzņemtos riskus, kas saistīti ar nepārbaudīta un, iespējams, nepietiekami kvalitatīvi sagatavota sēklas materiāla lietošanu?

Mūsdienu lauksaimniecībā nesertificētu sēklu izmantošana tiek uzskatīta par novecojušu un nekonkurētspējīgu darbības modeli. Eiropas lauksaimniecības stratēģija orientē uz visos aspektos legālu, augstākās kvalitātes pārtikas un lopbarības produkcijas ražošanu. Lai to sasniegtu, lauksaimniekiem jāstrādā profesionāli, izmantojot kvalitatīvākos ražošanas līdzekļus un ieguldītos resursus, to skaitā sertificētas sēklas.

RĒĶINOTIES AR PATĒRĒTĀJU 

Eiropā, tajā skaitā Latvijā patērētājs arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas produktu izcelsmei, veselīgumam un izsekojamībai, vai produkti ražoti no kvalitatīvām izejvielām un ar videi draudzīgām tehnoloģijām. Mūsdienās patērētājs nosaka pārtikas ražošanas nozares attīstību un lielo pārtikas ražotāju stratēģiju. Laika gaitā patērētāju prasībām ir izteikta tendence pieaugt. Jau šodien pārtikas produktu ražotājs cenšas uzsvērt produkta vietējo izcelsmi, veselīgumu, ražošanu, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ļoti iespējams, ka pavisam drīz produkta nokļūšanu pircēja grozā veicinās uzraksts uz iepakojuma Izaudzēts, izmantojot sertificētas sēklas. Tas būtu nepārprotams vēstījums patērētājam, ka sertificētas sēklas ir svarīga priekšrocība, kas cita starpā garantē pārtikas veselīgumu, tās izsekojamību un ražošanu, ievērojot likumdošanas un ētikas normas.

AUGUSTS 2025 WWW.SAIMNIEKS.LV

 

Informatīvais pasākums “Šķirne, sertificēta sēkla un lauksaimnieks-stabils pamats ražai ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā”

Saskaņā ar projektu LAD 25-00-C0LA0131-000005, šī gada 17.jūnijā Latvijas sēklaudzētāju asociācija organizēja informatīvu pasākumu SIA “Scandagra Latvija” Kompetenču centrā un LBTU “MPS Pēterlauki” izmēģinājumu lauciņos.

LSA mērķis ir lauksaimnieku izglītošana par šķirnes un sertificētas sēklas nozīmi stabilas un kvalitatīvas ražas iegūšanai.

LSA biedri un pieaicinātie speciālisti skaidroja lauksaimniekiem, kas ir laukaugu šķirne, cik ilgi tās spēj saglabāt savas īpašības, kas ir saimniecībā pašpavairotais sēklas materiāls, kāda nozīme un  ieguvums ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, kādas šķirnes ir piemērotas konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās ekonomisko mērķu sasniegšanai.

 

LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva dalījās ar zināšanām par šķirņu selekcijas un agroklimatisko apstākļu nozīmi ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā.

Lauksaimniekiem šobrīd ir pieejams ļoti liels augu šķirņu klāsts un nav viegli izvēlēties savai saimniecībai piemērotāko. Lauksaimnieki un arī selekcionāri visā pasaulē vēlētos savos laukos audzēt ideālu šķirni -augstražīgu, ar izcilu graudu kvalitāti, labu veldres noturību, piemērotu audzēšanai jebkurā vietā un jebkuros meteoroloģiskajos apstākļos, izturīgu pret slimībām, ziemcietīgu.

Līdz šim to vēl nav izdevies radīt, tāpēc lauksaimniekam vajadzētu izvēlēties piemērotāko šķirni, kas atbilst gan klimatiskajiem apstākļiem, gan saimniekošanas veidam.

Latvijā ir ļoti zems sertificēto sēklu izmantošanas īpatsvars, jo ar tām tiek apsēti tikai aptuveni 10 % lauku, tātad 90 % sēj pašu audzētu un nesertificētu sēklu.

Sertificēta sēkla tiek audzēta, ievērojot noteiktus kvalitātes standartus, kuri tiek kontrolēti gan augšanas procesā, gan arī pēc ražas novākšanas, kad tiek ņemti sēklu paraugi un  izsniegti sertifikāti.

Šobrīd zemnieki lielāku uzmanību pievērš ražībai un ražas kvalitātei, atstājot novārtā šķirnes izvēles faktoru. Taču tieši šķirne ģenētiski tiek veidota ar konkrētām īpašībām-izturību pret slimībām, veldres noturību, dažādiem kvalitātes rādītājiem, ražības potenciālu. Piemēram, ir rapšu šķirnes, kuras izturīgākas pret balto puvi, verticilāro vīti,  graudaugu šķirnes neieņēmīgas pret rūsām, miltrasu.

Jāņem vērā mērķi, ko vēlas sasniegt lauksaimnieks-bieži ģenētiski izturīgākās šķirnes ir ar zemāku ražības potenciālu, tādēļ svarīgi ir izvēlēties sev vispiemērotāko šķirni.

Šie jautājumi tika diskutēti arī uz lauka, klausoties speciālistu informāciju un ieteikumus par konkrētu šķirņu īpašībām. Tika uzsvērta sertificētas sēklas nozīme un skaidroti jautājumi par selekcionāru autoratlīdzībām.

 

Informatīvajā pasākumā pieaicinātais ārvalstu lektors Renē Brand (Rapool Starptautiskais produktu menedžeris) skaidroja hibrīdo šķirņu priekšrocības dažādos agroklimatiskajos apstākļos. Ir vērts ieguldīt līdzekļus sertificētas sēklas iegādei, jo tā garantē stabilu ražas pieaugumu.

Hibrīdās šķirnes lauksaimnieks nevar pats pavairot vairākus gadus, jo labākie rezultāti tiek sasniegti tieši pirmajā paaudzē. Tādēļ sēkla ir jāiegādājas regulāri, bet tas ir iespējams vienīgi tad, ja selekcionāram tiek maksāta autoratlīdzība.

Rapšu šķirnes pēdējos 10 gadus ir gandrīz tikai hibrīdi, arī rudzi Latvijā apmēram 90% ir hibrīdšķirnes. Ārvalstu selekcionāri arvien vairāk selekcionē kviešu un miežu hibrīdšķirnes, kuras kļūst populāras arī Latvijas sējumos.

Diskusijas-  kāpēc jāaudzē hibrīdus nevis līnijšķirnes, šādas izvēles plusi un mīnusi.

 

 

Lektore Sandra Strautniece (Scandagras Pētījumu un attīstības speciāliste) pie izmēģinājumu lauciņiem stāstīja par agrīno un vēlīno ziemas kviešu sējas termiņu un izsējas normu ietekmi uz ražu.

Ziemas kviešu graudu raža ir cieši saistīta ar šķirnes ģenētiski noteikto potenciālu, barības vielu nodrošinājumu veģetācijas periodā un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Liela nozīme augstas ražas un kvalitatīvu graudu ieguvē ir arī pareizi izvēlētai izsējas normai. Latvijā ziemas kviešiem visbiežāk lietotā izsējas norma ir 450-500 dīgtspējīgu sēklu uz m². Baidoties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem ziemošanas laikā, lauksaimnieki izsējas normu palielina. Tādējādi veidojas pārāk liela sējumu biezība, augi ir izstīdzējuši, veldres neizturīgi, tos apdraud kviešu slimības un vārpās veidojas zemas kvalitātes graudi.

 

Latvijas Sēklaudzētāju Asociācijas biedre Zanda Miltiņa (Scandagras Sēklu nodaļas vadītāja) informēja par augu sugu šķirņu daudzveidību un laukaugu šķirņu salīdzinājumiem.

Laukaugu sugu bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība ir viens no nosacījumiem lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātei šodien un ilgtspējai nākotnē.  Jaunu, ģenētiski daudzveidīgu, klimata pārmaiņām labāk piemērotu šķirņu radīšana veicina lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti valstī. Lauksaimniecības sezonas cikliskums paredz, ka, novācot vienas sezonas ražu, saimniekam jau jāplāno nākamā sezona, jāizvēlas ziemāju sēkla vasarā, lai būtu drošs, ka netiks nokavēti ziemāju sējas termiņi paredzētajās sējplatībās.

Diskusijas- kā izvēlēties pareizo šķirni audzēšanai savā saimniecībā.

 

Informatīvajā pasākumā pieaicinātais lektors, LSA biedrs Aigars Leitis (Sygenta starptautiskais produktu menedžeris) stāstīja par hibrīdo ziemas miežu priekšrocībām salīdzinājumā ar līnijšķirnēm.

Latvijā ir pieejami  hibrīdie ziemas mieži, kuriem raksturīgs augsts ražas potenciāls, nav nepieciešama liela izsējas norma, kā arī tie ir izturīgi pret stresa apstākļiem. Hibrīdiem ir labāka noturība pret graudaugiem raksturīgām slimībām. Kompakts augums, līdz ar to noturība pret veldrēšanos. Labāk izmanto no augsnes N mēslojumu. Rupjāki graudi, ievērojami lielāka raža.

Diskusija – nianses, audzējot hibrīdos miežus.

 

Lektore Ilze Priekule (Adama Norther Europe, produktu attīstības menedžere Ziemeļu zonā) stāstīja  par integrēto augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, atkarībā no laukauga sugas un šķirnes.

Lektore uzsvēra agrometeoroloģisko apstākļu ietekmi uz dažādu kviešu šķirņu graudu ražu un kvalitāti. I.Priekule akcentēja arī sertificētas sēklas materiāla izmantošanas nozīmi, norādot katras šķirnes nozīmīgākās īpašības. Ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatā ir agronomiskie pamatprincipi – katram kultūraugam pēc iespējas piemērotāka augsne, audzēšanas vieta, augsnes apstrāde, apstākļiem piemērotas, izturīgas šķirnes, kvalitatīvs sēklas materiāls, kultūraugu slimību un kaitēkļu kontrole, iespējami daudzveidīga augu maiņa, lauka situācijai atbilstoši agrotehniskie, bioloģiskie un/vai ķīmiskie augu aizsardzības risinājumi, precīzo un digitālo tehnoloģiju risinājumi – izvēle, piemērošana un izmantošana; sabalansēts un pamatots mēslojums.

Šie ir priekšnoteikumi, lai lauksaimnieciskā ražošana būtu dzīvotspējīga, veicinot noturīgu pārtikas sistēmu.

Diskusijas- fungicīdu lietošanas vajadzība un termiņš šajā sezonā.

 

Lektore Sandra Mediņa -Tolmane  (Yara, agronome – konsultante) informēja par slāpekļa papildmēslojuma nozīmi un ietekmi uz ražu un mikroelementu nozīmi ilgtspējīgā lauksaimniecībā.

Sandra Mediņa pastāstīja par graudaugu audzēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, vēršot klausītāju uzmanību uz augsnes agroķīmiskās izpētes materiālu nepieciešamību mēslojuma plānošanā, augsnes ielabošanas pasākumiem, augu maiņas nozīmi, šķirnēm, sēklas materiāla sagatavošanu, mēslošanas līdzekļiem un to izmantošanu..

Diskusija-NPK lietošana pavasarī vai rudenī, N mēslojuma normu dalījums un lietošanas laiks, makro un mikro elementu lietojums.

 

Pēc informatīvā pasākuma izmēģinājumu lauciņos notika teorētiskas un praktiskas nodarbības, tika diskutēts par šķirņu izvēli un kvalitatīvas sēklas nozīmi.

 

 

Pamatojoties uz lielo atsaucību un interesi, uzskatām, ka jāturpina skaidrot jautājumi par šķirnēm, to piemērotību konkrētiem audzēšanas apstākļiem, kā arī sertificētas sēklas izmantošanu ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanai.

Pasākuma programma.

Demo_Lauku dienas_03_07_2025_AREI_PPC_precizēts (2)