Informatīvais pasākums “Šķirne, sertificēta sēkla un lauksaimnieks-stabils pamats ražai ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā”
Saskaņā ar projektu LAD 25-00-C0LA0131-000005, šī gada 17.jūnijā Latvijas sēklaudzētāju asociācija organizēja informatīvu pasākumu SIA “Scandagra Latvija” Kompetenču centrā un LBTU “MPS Pēterlauki” izmēģinājumu lauciņos.
LSA mērķis ir lauksaimnieku izglītošana par šķirnes un sertificētas sēklas nozīmi stabilas un kvalitatīvas ražas iegūšanai.
LSA biedri un pieaicinātie speciālisti skaidroja lauksaimniekiem, kas ir laukaugu šķirne, cik ilgi tās spēj saglabāt savas īpašības, kas ir saimniecībā pašpavairotais sēklas materiāls, kāda nozīme un ieguvums ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, kādas šķirnes ir piemērotas konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās ekonomisko mērķu sasniegšanai.
LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva dalījās ar zināšanām par šķirņu selekcijas un agroklimatisko apstākļu nozīmi ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā.
Lauksaimniekiem šobrīd ir pieejams ļoti liels augu šķirņu klāsts un nav viegli izvēlēties savai saimniecībai piemērotāko. Lauksaimnieki un arī selekcionāri visā pasaulē vēlētos savos laukos audzēt ideālu šķirni -augstražīgu, ar izcilu graudu kvalitāti, labu veldres noturību, piemērotu audzēšanai jebkurā vietā un jebkuros meteoroloģiskajos apstākļos, izturīgu pret slimībām, ziemcietīgu.
Līdz šim to vēl nav izdevies radīt, tāpēc lauksaimniekam vajadzētu izvēlēties piemērotāko šķirni, kas atbilst gan klimatiskajiem apstākļiem, gan saimniekošanas veidam.
Latvijā ir ļoti zems sertificēto sēklu izmantošanas īpatsvars, jo ar tām tiek apsēti tikai aptuveni 10 % lauku, tātad 90 % sēj pašu audzētu un nesertificētu sēklu.
Sertificēta sēkla tiek audzēta, ievērojot noteiktus kvalitātes standartus, kuri tiek kontrolēti gan augšanas procesā, gan arī pēc ražas novākšanas, kad tiek ņemti sēklu paraugi un izsniegti sertifikāti.
Šobrīd zemnieki lielāku uzmanību pievērš ražībai un ražas kvalitātei, atstājot novārtā šķirnes izvēles faktoru. Taču tieši šķirne ģenētiski tiek veidota ar konkrētām īpašībām-izturību pret slimībām, veldres noturību, dažādiem kvalitātes rādītājiem, ražības potenciālu. Piemēram, ir rapšu šķirnes, kuras izturīgākas pret balto puvi, verticilāro vīti, graudaugu šķirnes neieņēmīgas pret rūsām, miltrasu.
Jāņem vērā mērķi, ko vēlas sasniegt lauksaimnieks-bieži ģenētiski izturīgākās šķirnes ir ar zemāku ražības potenciālu, tādēļ svarīgi ir izvēlēties sev vispiemērotāko šķirni.
Šie jautājumi tika diskutēti arī uz lauka, klausoties speciālistu informāciju un ieteikumus par konkrētu šķirņu īpašībām. Tika uzsvērta sertificētas sēklas nozīme un skaidroti jautājumi par selekcionāru autoratlīdzībām.
Informatīvajā pasākumā pieaicinātais ārvalstu lektors Renē Brand (Rapool Starptautiskais produktu menedžeris) skaidroja hibrīdo šķirņu priekšrocības dažādos agroklimatiskajos apstākļos. Ir vērts ieguldīt līdzekļus sertificētas sēklas iegādei, jo tā garantē stabilu ražas pieaugumu.
Hibrīdās šķirnes lauksaimnieks nevar pats pavairot vairākus gadus, jo labākie rezultāti tiek
sasniegti tieši pirmajā paaudzē. Tādēļ sēkla ir jāiegādājas regulāri, bet tas ir iespējams vienīgi tad, ja selekcionāram tiek maksāta autoratlīdzība.
Rapšu šķirnes pēdējos 10 gadus ir gandrīz tikai hibrīdi, arī rudzi Latvijā apmēram 90% ir hibrīdšķirnes. Ārvalstu selekcionāri arvien vairāk selekcionē kviešu un miežu hibrīdšķirnes, kuras kļūst populāras arī Latvijas sējumos.
Diskusijas- kāpēc jāaudzē hibrīdus nevis līnijšķirnes, šādas izvēles plusi un mīnusi.
Lektore Sandra Strautniece (Scandagras Pētījumu un attīstības speciāliste) pie izmēģinājumu lauciņiem stāstīja par agrīno un vēlīno ziemas kviešu sējas termiņu un izsējas normu ietekmi uz ražu.
Ziemas kviešu graudu raža ir cieši saistīta ar šķirnes ģenētiski noteikto potenciālu, barības vielu nodrošinājumu veģetācijas periodā un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Liela nozīme augstas ražas un kvalitatīvu graudu ieguvē ir arī pareizi izvēlētai izsējas normai. Latvijā ziemas kviešiem visbiežāk lietotā izsējas norma ir 450-500 dīgtspējīgu sēklu uz m2. Baidoties no nelabvēlīgiem
laika apstākļiem ziemošanas laikā, lauksaimnieki izsējas normu palielina. Tādējādi veidojas pārāk liela sējumu biezība, augi ir izstīdzējuši, veldres neizturīgi, tos apdraud kviešu slimības un vārpās veidojas zemas kvalitātes graudi.
Latvijas Sēklaudzētāju Asociācijas biedre Zanda Miltiņa (Scandagras Sēklu nodaļas vadītāja) informēja par augu sugu šķirņu daudzveidību un laukaugu šķirņu salīdzinājumiem.
Laukaugu sugu bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība ir viens no nosacījumiem lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātei šodien un ilgtspējai nākotnē. Jaunu, ģenētiski daudzveidīgu, klimata pārmaiņām labāk piemērotu šķirņu radīšana veicina lauksaimnieciskās ražošanas stabilitāti valstī. Lauksaimniecības sezonas cikliskums paredz, ka, novācot vienas sezonas ražu, saimniekam jau jāplāno nākamā sezona, jāizvēlas ziemāju sēkla vasarā, lai būtu drošs, ka netiks nokavēti ziemāju sējas termiņi paredzētajās sējplatībās.
Diskusijas- kā izvēlēties pareizo šķirni audzēšanai savā saimniecībā.
Informatīvajā pasākumā pieaicinātais lektors, LSA biedrs Aigars Leitis (Sygenta starptautiskais produktu menedžeris) stāstīja par hibrīdo ziemas miežu priekšrocībām salīdzinājumā ar līnijšķirnēm.
Latvijā ir pieejami hibrīdie ziemas mieži, kuriem raksturīgs augsts ražas potenciāls, nav nepieciešama liela izsējas norma, kā arī tie ir izturīgi pret stresa apstākļiem. Hibrīdiem ir labāka noturība pret graudaugiem raksturīgām slimībām. Kompakts augums, līdz ar to noturība pret veldrēšanos. Labāk izmanto no augsnes N mēslojumu. Rupjāki graudi, ievērojami lielāka raža.
Diskusija – nianses, audzējot hibrīdos miežus.
Lektore Ilze Priekule (Adama Norther Europe, produktu attīstības menedžere Ziemeļu zonā) stāstīja par integrēto augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, atkarībā no laukauga sugas un šķirnes.
Lektore uzsvēra agrometeoroloģisko apstākļu ietekmi uz dažādu kviešu šķirņu graudu ražu un kvalitāti. I.Priekule akcentēja arī sertificētas sēklas materiāla izmantošanas nozīmi, norādot katras šķirnes nozīmīgākās īpašības. Ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatā ir agronomiskie pamatprincipi
– katram kultūraugam pēc iespējas piemērotāka augsne, audzēšanas vieta, augsnes apstrāde, apstākļiem piemērotas, izturīgas šķirnes, kvalitatīvs sēklas materiāls, kultūraugu slimību un kaitēkļu kontrole, iespējami daudzveidīga augu maiņa, lauka situācijai atbilstoši agrotehniskie, bioloģiskie un/vai ķīmiskie augu aizsardzības risinājumi, precīzo un digitālo tehnoloģiju risinājumi – izvēle, piemērošana un izmantošana; sabalansēts un pamatots mēslojums.
Šie ir priekšnoteikumi, lai lauksaimnieciskā ražošana būtu dzīvotspējīga, veicinot noturīgu pārtikas sistēmu.
Diskusijas- fungicīdu lietošanas vajadzība un termiņš šajā sezonā.
Lektore Sandra Mediņa -Tolmane (Yara, agronome – konsultante) informēja par slāpekļa papildmēslojuma nozīmi un ietekmi uz ražu un mikroelementu nozīmi ilgtspējīgā lauksaimniecībā.
Sandra Mediņa pastāstīja par graudaugu audzēšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, vēršot klausītāju uzmanību uz augsnes agroķīmiskās izpētes materiālu nepieciešamību mēslojuma plānošanā, augsnes ielabošanas pasākumiem, augu maiņas nozīmi, šķirnēm, sēklas materiāla sagatavošanu, mēslošanas līdzekļiem un to izmantošanu..
Diskusija-NPK lietošana pavasarī vai rudenī, N mēslojuma normu dalījums un lietošanas laiks, makro un mikro elementu lietojums.
Pēc informatīvā pasākuma izmēģinājumu lauciņos notika teorētiskas un praktiskas nodarbības, tika diskutēts par šķirņu izvēli un kvalitatīvas sēklas nozīmi.
Pamatojoties uz lielo atsaucību un interesi, uzskatām, ka jāturpina skaidrot jautājumi par šķirnēm, to piemērotību konkrētiem audzēšanas apstākļiem, kā arī sertificētas sēklas izmantošanu ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanai.
