Seminārs Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija rīko semināru “Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē”

 

Semināra sākumā LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva prezentēts LSA sagatavoto Sēklu nozares gada pārskatu 2022, pirmo reizi tiks paziņota un apbalvoti šī gada “Selekcionāru balva 2022” ieguvēji. Pēc tā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis sniegs informāciju par kooperācijas iespējām, priekšrocībām un izaicinājumiem. Semināra turpinājumā Mārtiņš Flaksis vadīs diskusiju ar dažādiem Latvijas kooperatīviem par sēklu apriti tajos, par izaicinajumiem ar kuriem kooperatīvi saskaras un iespējām, kuras tiek piedāvātas kooperatīvu biedriem.

 

Norises vietas un laiks: 2022.gada 2.decembrī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā, Rundāles pag., Bauskas nov. un attālināti

Dalība seminārā: LSA biedriem un uzaicinātajiem dalībniekiem – dalība klātienē Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā; citiem interesentiem – attālināti Microsoft Teams

Pieteikšanās: dalībai klātienē līdz 29.novembrim, dalībai attālināti līdz 1.decembrim  aizpildot pieteikuma formu šeit

Semināra programma un darba kārtība šeit

 

LSA iedibina SELEKCIONĀRU BALVU

No šī gada LSA šķirņu pārstāvji iedibina SELEKCIONĀRU BALVU, kura katru gadu tiks pasniegta apzinīgākajam atlīdzību maksātājam par šķirņu izmantošanu sēklu pavairošanai paša saimniecības vajadzībām  kā arī seleckcionāru izvirzītajai sēkluaudzēšanas saimniecībai.

Balvu kategorijas:

  • Selekcionāru balva  lielo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva vidējo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva mazo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva sēklaudzētājam

Ar Selekcionāru balvas pasniegšanu LSA šķirņu pārstāvji vēlas pateikties lauksaimniekiem, kuri atsaukušies LSA aicinājumam sniegt informāciju un godprātīgi norēķināties par platībām, kuras apsētas ar aizsargātu šķirņu pašu sagatavotu sēklu, un sēklaudzētājiem, kuri sagatavo kvalitatīvu sēklu un laicīgi sniedz informāciju par sertificētās sēklas apjomiem.

Katrā no lauksaimnieku kategorijām uzvarētājs tiek noteikts, ņemot vērā iepriekšējā gada autoratlīdzas summas proporciju pret kopējo platību. Sēklaudzēja balvai laureāts tiek noteikts, izvērtējot šķirņu pārstāvju ierosinājumus.

Kopējais balvu fonds 900 EUR.

Šī gada balvas ieguvēji tiks apbalvoti LSA seminārā “Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē”, kas notiks 22.11.2022. Reģistrēšanās semināram un vairāk informācija šeit.

Sēklaudzētāju – lauksaimnieku pieredzes stāsti ceļā uz Zaļo Kursu

 

LSA videomateriāls par 4 sēklaudzētāju pieredzi pielāgojoties jaunajām lauksaimniecības tendencēm ar dažādiem saimniekošanas risinājumiem.

Noskaties šeit – https://www.youtube.com/watch

Eko-shēmas atbalsta sanemšanai LAD jāinformē par pirms sējas izmantoto augsnes apstrādes metodi

Lai 2023.gadā saņemtu eko-shēmas atbalstu, par augsnes apstrādes metodi jāinformē LAD

No 2023. gada 1.janvāra sāksies jaunais plānošanas periods un stāsies spēkā jauni nosacījumi platību maksājumu saņemšanai. Galvenais atbalsta veids būs Ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts, kas aizstās vienoto platību maksājumu, kā arī daudzi citi atbalsta veidi.

Eko-shēma “Saudzējošā lauksaimniecības prakse”

Viens no atbalsta veidiem būs eko-shēma “Saudzējošā lauksaimniecības prakse”. 2023.gadā šīs shēmas ietvaros atbalstu varēs piešķirt par platībām, kurās rudenī (ja šā gada rudenī sēti ziemāji) vai pavasarī (ja sēs vasarājus) tiks izmantota vismaz viena no šādām augsnes apstrādes metodēm:

  • tiešā sēja (netiek veikta augsnes aršana un apstrāde, bet sēj tieši rugainē – lieto bezapstrādes tehnoloģiju);
  • minimāla augsnes apstrāde (augsnes virskārtas sekla apstrāde ne dziļāka kā 15 cm, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi);
  • augsnes joslu apstrāde (apstrādā augsnes joslu līdz 5 cm platumā sēklas sēšanai, rindstarpu josla nav šaurāka par 10 cm, augsne starp rindstarpām netiek mehāniski apstrādāta, tiek saglabātas augu atliekas vai rugaine).

Svarīgi, lai saņemtu eko-shēmas atbalstu!

Lai lauksaimnieki, kuri izmanto kādu no minētajām augsnes apstrādes metodēm, 2023.gadā varētu par šādām platībām saņemt eko-shēmas atbalstu 15 eiro apmērā par ha, par to ir jāinformē LAD.

Lauksaimniekiem, izmantojot LAD mobilo lietotni, jau šī gada rudenī ir jāuzņem fotoattēli ar vietas un laika atzīmi, kuros redzami lauki, kuros izmantota tiešā sēja, minimālā augsnes apstrāde vai augsnes joslu apstrāde. Ir jānofotografē arī tie lauki, kuros sēja jau ir notikusi.

Informācija 28. septembris, 2022 no https://www.lad.gov.lv/lv/aktualitates-un-kalendars

Jāņa Lielmaņa konkursa laureāti 2022 – Zemkopības institūta selekcijas grupa

2022.gada 8.septembrī tika paziņoti AREI Stendes pētniecības centrā tika paziņoti Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes izsludinātā  agronoma Jāņa Lielmaņa balvas konkursa laureāti.  Par sasniegumiem laukaugu selekcijā, sēklkopībā un šīs nozares popularizēšanu Latvijā Jāņa Lielmaņa apbalvojumu saņēma Zemkopības institūta selekcijas grupa, grupas vadītājs Dr.Agr. Aldis Jansons.

Foto Sanita Zute

Apsveicam un lepojamies ar mūsu biedru sasniegumiem un nozīmīgo ieguldījumu daudzgadīgo tauriņziežu un stiebrzālu selekcijā.

Aizpildi Informācijas pieprasījumu 2022

Cienījamo lauksaimniek!

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija pēc pilnvarojuma pārstāv selekcionāru tiesību īpašniekus vai to pārstāvjus, kuriem, pamatojoties uz EK regulu Nr.2100/94 un LR Augu šķirņu aizsardzības likumu, ir tiesības iegūt informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla (turpmāk tekstā pašaudzēta sēkla) izmantošanu un saņemt atlīdzību par tās izmantošanu pavairošanai savā saimniecībā.

Pamatojoties uz Pilnvarojuma līgumiem, nosūtam Jums INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU par platībām, kas apsētas ar aizsargātu šķirņu sēklu /pavairošanas materiālu 2021./2022. g. veģetācijas periodā.

Atbilde sniedzama par katru saimniecību/uzņēmumu, kur kopējā graudaugu, pākšaugu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sējplatība pārsniedz 20 ha un/ vai kartupeļu platība pārsniedz 3 ha.

Informāciju iespējams sniegt līdz 1.jūlijam aizpildot Informācijas pieprasījumu formu LSA mājaslapā www.seklaudzetaji.lv vai aizpildot INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMA FORMU un skanētu nosūtot uz lsaseklas@inbox.lv, WhatsApp uz tālr.nr. 26312490 vai pa pastu uz Kareivju ielu 16, Talsi, LV-3201.
IZMANTO 5% atlaidi: ja līdz 1.jūlijam Informācijas pieprasījumu formu aizpildīsiet LSA mājaslapā www.seklaudzetaji.lv vai izmantojot šo saiti https://lsa.onlinetrader.lv/client_form/, saņemsiet 5% atlaidi par jebkuras sugas aizsargātas šķirnes pašaudzētas sēklas izmantošanu.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā rakstiet uz lsaseklas@inbox.lv vai zvaniet 26312490.

ATGĀDINĀM: Nomaksātā  šķirnes autoratlīdzība ir Jūsu devums  jaunu šķirņu selekcijai  – atbalsts selekcionāriem un ieguldījums arī Jūsu saimniecībā.
LABAS ŠĶIRNES IR LABAS RAŽAS PAMATS! 

Papildus informācija:

  • Saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 35.panta (1) daļu lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai sēklu sagatavotāji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma sniedz informāciju par aizsargātās šķirnes pavairošanas materiāla ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu.
  • Saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 24. panta (4) daļu, pamatojoties uz šī informācijas pieprasījumā sniegto informāciju par aizsargāto laukaugu šķirņu pašaudzētās sēklas izmantošanu saimniecībā, Jūs apstiprināt, ka 2022. gadā izmantojat norādītās šķirnes sējai minētā platībā un piekrītat par šo šķirņu izmantošanu pavairošanas nolūkā selekcionāru tiesību īpašniekiem pārskaitīt atlīdzību.
  • Informācijai par saimniecību jāsakrīt ar datiem LR Uzņēmuma reģistra un Lauku atbalsta dienesta datu bāzēs.
  • Jūsu sniegtā informācija tiks salīdzināta ar Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un selekcionāru tiesību īpašnieku rīcībā esošo informāciju.
  • Šis nav nodokļu dokuments, un Jūsu sniegtā informācija būs pieejama tikai Jūsu audzēto šķirņu selekcionāra tiesību pārstāvjiem par selekcionāra tiesību izmantošanu. Informācija, kas klasificējama kā personas dati, tiks aizsargāta saskaņā ar LSA Privātuma politiku.
  • Latvijas sēklaudzētāju asociācija uzņemas juridisku atbildību par to, lai Jūsu samaksātā atlīdzība pilnībā nonāktu selekcionāru tiesību īpašnieku rīcībā.
  • Pārkāpumi informācijas sniegšanā vai norēķinoties par aizsargāto šķirņu izmantošanu, ir uzskatāmi par selekcionāra tiesību aizskārumu un ir sodāmi LR likumdošanas noteiktajā kārtībā. Informācijas nesniegšana par aizsargātu šķirņu izmantošanu ir selekcionāra tiesību aizskārums un selekcionāram ir tiesības griezties tiesā Civillikumā noteiktajā kārtībā. 
Atbilde sniedzama arī, ja:
– Sarakstā minētās šķirnes neesat izmantojis (sniedzot informāciju katrai sugai, kurai neesat izmantojis nevienu no sarakstā minētajām šķirnēm, izvēlieties atzīmi “Cita šķirne”) ,
– Nezināt ko sējat jau gadu no gada vai šķirnes stipri sajaukušās (katrai platībai, kur šķirne nav identificējama, izvēlieties atzīmi “Cita šķirne”)
– Esat sēklaudzētājs un maksājumus veicat saskaņā ar noslēgtajiem Licences līgumiem (LSA par Jūsu platībām, kurām ir līgumi pēc šķirņu pārstāvju apstiprinājuma, atlīdzību neaprēķina).

Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs 2022

Agroresursu un ekonomikas institūts organizē

 starptautisku miežu konferenci IBGS 13

Jau jūlija sākumā notiks starptautiska miežu konference “Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs 2022” jeb “IBGS13”. Tas notiks Rīgā, Latvijā, 2022. gada 3. – 7. jūlijā. Trīs dienu prezentācijas un zinātniskie lasījumi paredzēti LU Bioloģijas fakultātes Dabas mājā, bet ceturtā diena tiks aizvadīta AREI Priekuļu pētniecības centrā- Lauka dienā, kā arī Cēsīs, kur notiks konferences noslēguma pasākums.

IBGS simpoziji tiek organizēti kopš 1963. gada un piesaista dalībniekus no visas pasaules, lai apspriestu progresu savā jaunākajā pētniecībā. Šādas tikšanās Baltijas valstīs vēl nekad nav notikušas un pēdējā tikšanās Eiropā notika 2004.gadā. Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs, kas parasti notiek reizi četros gados, ir vienīgais nozīmīgākais zinātniskais notikums miežu pētniekiem visā pasaulē, tamdēļ esam lepni to organizēt Latvijā.

AREI zinātnieki ir ieguldījuši lielu darbu simpozija tapšanā un materiālu sagatavošanā, lai iepazīstinātu ar selekcionārus no 27 pasaules valstīm ar jaunākajām tendencēm miežu selekcijā. Īpašs nopelns ir selekcionārēm Mārai Bleiderei un Lindai Legzdiņai.

Simpozija 12 sesijās ir iekļauti jaunākie un svarīgākie atklājumi par nozīmīgākajām miežu selekcijas tēmām dažādās tematiskajās sadaļās, tostarp: miežu genoms; Biotiskais stress globālo pārmaiņu ietekmē; Abiotiskais stress globālo pārmaiņu apstākļos; Miežu audzēšana un NBT: ceļš uz priekšu; miežu audzēšana: veiksmes stāsti; RUE ģenētika un audzēšana; Miežu galapatēriņš: pārtika, barība un jauni produkti; Miežu gala pielietojums: iesala un alus darīšana; Ģenētiskie un datu bāzes resursi: daudzveidības izmantošana; Morfoloģija, fenoloģija un attīstība; Baltijas un Ziemeļvalstu mieži: reģionālā perspektīva. IBGS13 popularizēs jaunus rīkus, metodes, tagad oriģinālus atklājumus un hipotēzes, kā arī oriģinālas idejas, ko prezentējusi jaunā zinātnieku paaudze.

IBGS 2022 simpoziju organizē Agroresursu un ekonomikas institūts. Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) ar vairāk nekā 100 gadu vēsturi ir unikāla zinātnes platforma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. AREI ir vadošais augkopības selekcijas institūts Latvijā. Institūta pētniecības virzieni ir saistīti ar kultūraugu ģenētiku un selekciju, augkopību un agroekoloģiju ilgtspējīgai saimniekošanai, nodrošina kvalitātes prasības pārstrādes izejvielām, kā arī ilgtspējīgas lauku telpas attīstību, ekonomisko analīzi lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai un zivsaimniecībai. Institūts darbojas Rīgā, Priekuļos, Dižstendē un Viļānos.

Simpozijs ir veidots, lai piesaistītu kopīgas intereses un radītu sinerģiju starp miežu pētniekiem, nozares ekspertiem, ieinteresētajām pusēm un citiem dalībniekiem no starptautiskās miežu kopienas.

Programma

Plašāka informācija mājas lapā: www.ibgs.arei.lv

Informāciju sagatavoja:

Andra Ūdre

AREI Tehnoloģiju pārneses centra vadītāja

E-pasts: andra.udre@arei.lv

Mob.tālr.29441332

Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas ikgadējā Kopsapulce-Seminārs

2022. gada 24. maijā notika Sēklaudzētāju asociācijas ikgadējā Kopsapulce-Seminārs

Informācija par skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem:

Dienas pirmajā Semināra daļā ar savām sagatavotajām prezentācijām iepazīstināja uzaicinātie viesi.

Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas laboratorijas vadītājas Andas Rūtenbergas-Āvas prezentācija Vai augu šķirnei ir nozīme ES un Latvijas virzienā uz Zaļo kursu

VAAD Sēklu kontroles departamenta direktora vietnieces Lienas Jaunzemes prezentācija VAAD aktualitātes sēklu aprites jomā 

ZM  Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietnieces Inetas Jēkabsones prezentācija Aktuālais sēklu un šķirņu aprites likumdošanā

Dienas otrajā daļā notika biedru kopsapulce:

  • Biedri apstiprināja valdes sagatavotos Statūtu grozījumus. Pēc to apstiprināšanas UR, aktuālā redakcija tiks ievietota mājaslapā sadaļā Par mums.
  • Vienbalsīgi tika atbalstīts izstrādātais diferencētais biedru naudu likmju aprēķināšanas modelis, kas stāsies spēkā jau no 2022.gada.
  • Tika ziņots par LSA aktivitātēm  un finanšu izlietojumu 2021. gadā un plānoto 2022. gadā –  LSA Ziņojums.
  • Vienbalsīgi biedri apstiprināja revizijas komisijas ziņojumu un LSA Gada pārskatu par 2021.gadu.
  • Par LSA valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Anda Rūtenbera-Āva (SIA AmeLat Group). Saskaņā ar Statūtiem, valdes sastāvs uz atlikušajiem 3 gadiem paliek nemainīgs.
  • Izmaiņas biedru sastāvā no 2022.gada
    • no LSA biedru vidus izslēgti: SIA Agro MSW, Talsu novads, IK Izara, Cēsu novads, LLU Malnavas koledža, Krāslavas novads
    • uzņemti: SIA Ingleby Dobele Agro, Dobeles novads un ZS Kalauzas, Cēsu novads.

Informācijai – turpmāk gan juridiskā, gan biroja faktiskā LSA adrese būs Kareivju ielā 16, Talos, LV-3201.

 

Paldies visiem, kas atrada laiku ierasties un Biznesa Vēstniecība par uzņemšanu!

 

LSA prezentāciju cikls Rāmavas Lauksaimniecības forumā 2022

Paldies mūsu jomu ekspertiem par sagatavoto prezentāciju ciklu “Izaicinājumi un risinājumi sēklu ražošanā un tirdzniecībā” Starptautiskajā biznesa izstādē Pavasaris 2022 Rāmavā , kur 14.maijā Lauksaimniecības foruma 2022 ietvaros informējām interesentus par mūsuprāt aktuālajiem jautājumiem.

 

Prezentāciju ciklu iespējams apskatīt šeit.

Aktualitātes selekcionāru tiesību aizsardzības jomā

Selekcionāru tiesības ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tāpēc 26.aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija aicināja Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas uz sanāksmi par sadarbību selekcionāru tiesību aizsardzības jomā.

 

Uz aicinājumu atsaucās un sanāksmē piedalījās:

  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, pārstāve Aiga Kraukle,
  • Zemnieku saeima, pārstāvis Mareks Bērziņš,
  • Latvijas Zemnieku federācija, pārstāve Agita Hauka

Sanāksmē piedalījās un ar savu redzējumu dalījās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

 

LSA selekcionāru tiesību eksperti Sanita Zute un Dzintars Jaks klātesošos iepazīstināja ar selekcijas darba nozīmi lauksaimniecības attīstībai, tā finansēšanas principiem un likumdošanu, kas to regulē.

Sanitas Zutes prezentācija šeit

Dzintara Jaka prezentācija šeit

 

Ņemot vērā to, ka pēdējos 10 gados visām sugām par 20-50% ir pieaugušas šķirņu pavairošanas maksas licences līgumos, selekcionāri, atbilstoši likumā noteiktajam, vēlas paaugstināt likmes par lauksaimnieku pašu saimniecībā izaudzēto ražas produktu izmantošanu savu lauku apsēšanai, kas nav mainītas vai kā 10 gadus.

Saprotot to, ka šis un turpmākie gadi lauksaimniekiem resursu pieejamības un izmaksu dēļ un Zaļā kursa ieviešanas dēļ būs izaicinājumiem pilni, šķirņu pārstāvji vienojušies likmes par pašaudzētas sēklas izmantošanu savas saimniecības lauku apsēšanai 2022.gadam paaugstināt tikai par 5%.

Lauksaimnieku izpratnei par godprātīgas sadarbības  nepieciešamību ar selekcionāriem var būt būtiska ietekme uz vienošanos par autoratlīdzības likmes pieaugumu vai samazinājumu.  Šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kā autoratlīdzības likmi samazināt lauksaimniekiem, ja lielākā daļa lauksaimnieku nereaģē uz selekcionāru uzaicinājumu sniegt informāciju. Likumdošana ļauj lauksaimniekiem un selekcionāriem vienošanās ceļā noteikt maksājuma likmes katru  gadu, bet, lai sarunas būtu pozitīvas, jākāpina to lauksaimnieku skaits, kas ir gatavi godprātīgi sniegt informāciju pēc selekcionāra pieprasījuma.

 

Izaicinājumi selekcionāru tiesību aizsardzības jomā:

  • Nav pieļaujams, ka tiem lauksaimniekiem, kas izprot selekcionāru darba nozīmīgumu un ieguvumus, ko saimniecībai devušas pēdējo gadu desmitu laikā radītās šķirnes, maksā arī par tiem, kas to neizprot vai nevēlas par to dzirdēt.
  • Godprātīgie un tālredzīgie lauksaimnieki veicot selekcionāru atlīdzību maksājumus tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences situācijā.
  • Nenomaksātas selekcionāra atlīdzības nav tikai pašu selekcionāru problēma. Katrs atlīdzības maksājums no Latvijas caur licences līgumu, no sēklu tirgotāja vai caur LSA veiktais maksājums nonāk pie katrās konkrētās šķirnes oficiālā īpašnieka. Likumsakarīgi, ka laižot tirgū jaunas šķirnes, tiek izvērtēts mūsu valsts tirgus un iespējas atgūt veiktos ieguldījumus. Ne vienas vien selekcionāru kompānijas pārstāvji apliecinās, ka iegūt pavairošanas tiesības Latvijā jaunajām šķirnēm reizēm nav viegli tieši atlīdzību jautājuma dēļ.
  • Lauksaimniekam ir svarīgi saprast, ka selekcionāru atlīdzības maksājums ir ieguldījums, lai turpmāk viņam un visiem Latvijas lauksaimniekiem būtu pieejamas jaunākās, augstražīgākās un izturīgākās Eiropas šķirnes vai Latvijas selekcionāriem būtu iespējams radīt šķirnes tieši Latvijas lauksaimnieku vajadzībām.

 

 

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas viennozīmīgi atzina, ka aktīvi jāturpina darbs pie lauksaimnieku izpratnes veicināšanas un pauda savu atbalstu informācijas izplatīšanā un izpratnes veidošanā. Aiga Kraukle ieteica parādīt un uzvērt selekcijas darba sasniegumus uz lauka, piemēram, lauka dienās.  Mareks Bērziņš pauda nožēlu, ka ilgu gadu līdzšinējo selekcionāru centienu rezultātā nav sasniegti ievērojami lauksaimnieku izpratnes un attieksmes uzlabojumi, vienlaikus secinot, ka patreizējie pašaudzētas sēklas izmantošanas maksājumi ir ļoti draudzīgi šī brīža graudu ražotājiem. Mareks Bērziņš ieteica selekcionāru tiesību īstenošanai sadarboties ar lauksaimnieku kooperatīviem, jo 60% no lauksaimniekiem ir kooperatīvu biedri. LSA apliecina, ka līdz šim šķirņu pārstāvjiem laba sadarbība izveidojusies ar kooperatīvo sabiedrību VAKS.

 

Arī Iveta Ozoliņa uzskata, ka jāturpina darbs pie lauksaimnieku informēšanas, pēc iespējas vēršoties pie lauksaimniekiem individuāli. Vairāku gadu garumā ieguldītais Zemkopības ministrijas un LSA darbs izstrādājot grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, diemžēl, nav devis rezultātu, jo neskatoties uz Ministru kabineta saskaņojumu un sabiedrisko organizāciju pozitīvajiem atzinumiem, arī Saeimai trūka izpratnes par šo jautājumu un likumprojekts netika virzīts tālāk. Iveta Ozoliņa apliecināja izstrādātā likumprojekta kvalitāti un iedrošināja atsākt dokumenta virzību no tā paša punkta, kur tas apstājās pirms četriem gadiem .

 

Izsakām pateicību Ivetai Ozoliņai,  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībai, Zemnieku saeimai un Latvijas Zemnieku federācijai par pārstāvju deleģēšanu, ieinteresētību un aktīvu līdzdalību sanāksmē un ceram uz veiksmīgu sadarbību lauksaimnieku izpratnes veicināšanā par selekcionāru tiesību jautājumiem.