Informatīvais pasākums lauksaimniekiem”Stabils pamats ražai, ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā – šķirne, sertificēta sēkla un lauksaimnieks.’

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS DIENAS PROGRAMMA

 

Reģistrēties pasākumam

Klimata izaicinājumi lauksaimniecībā – kāpēc sēklas materiāla kvalitāte ir izšķiroša?

Kaspars Antīpins, SIA “Lielvircava AGRO” valdes loceklis, agronoms,10.05.2025

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam – salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Lasīt vairāk:

https://www.db.lv/zinas/klimata-izaicinajumi-lauksaimnieciba-kapec-seklas-materiala-kvalitate-ir-izskirosa-521288

 

 

BIOLOĢISKĀ LAUKSAIMNIECĪBA ar konvencionālām sēklām?

JĀNIS SIETIŅSONS,

LSA valdes loceklis, Bioloģiskās sēklaudzēšanas selekcijas vadītājs, LBLA sēklkopības nozares vadītājs

 

LABA RAŽA SASNIEDZAMA AR KOMPLEKSIEM RISINĀJUMIEM

Kaut arī pēc statistikas datiem graudaugu ražas bioloģiskajās  saimniecībās joprojām būtiski nepārsniedz 2 t/ha ražības līmeni, tomēr man kā kontroles institūcijas inspektoram gadu no gada apmeklējot ap 100 bioloģisko saimniecību ir pamanāms, ka arvien palielinās to saimniecību skaits, kas šo vēsturisko ražības līmeni pārsniedz.

Pēdējos gados bioloģiskie lauksaimnieki ir arī pamanījuši, ka Skandināvijā iegūst bio graudaugu ražas, kas daudz neatpaliek no konvencionālās saimniekošanas ražu līmeņa. To nevar sasniegt audzēšanas tehnoloģijā ieviešot kaut ko vienu-tikai mēslošanu vai tikai mainot augsnes apstrādes metodi. Tā ir kompleksa pieeja un to nevar sasniegt vienā gadā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kam skandināvu lauksaimnieki pievērš uzmanību ir sertificēta sēklas materiāla izmantošana, par ko liecina fakts, ka Zviedrijā sertificētas sēklas izmantošanas īpatsvars ir 60-70% robežās, Dānijā, kuru var uzskatīt par vienu no attīstītākajām lauksaimniecības valstīm, 85–90 % un ir viens no augstākajiem Eiropā pretstatā Latvijas 10-15%.

Šāds rezultāts nerodas ne no kā. Zviedrijā koncerna Lantmannen BioAgri izstrādātā sēklu kodināšanas sistēma Thermoseed ir unikāla ne tikai ar to, ka sēklu apstrādē tiek izmantots elementārs reaģents-tvaiks, bet ar to, ka katra sēklu partija vispirms tiek laboratoriski analizēta un novērtēta- noteikta patogēnu mikroorganismu klātbūtnes intensitāte un tikai tad, pie noteikta sliekšņa sasniegšanas notiek tālākā procedūra-dezinfekcija ar tvaiku. Tāda pieeja bija pilnīgs apvērsums pretstatā pastāvošajai lietu kārtībai konvencionālajā lauksaimniecībā, ka, ja tā ir sēkla-tad obligāti jākodina. Ķīmiska viela – kodne ne tikai noņem patogēnos mikroorganismus, bet atstāj arī negatīvu iespaidu uz pašas sēklas dzīvības parametriem. Par apkārtējo vidi nemaz nerunāsim. Līdz ar to šīs metodes pielietojums ir nozīmīgs ne tikai bioloģiskajiem, bet vēl jo vairāk-konvencionālajā lauksaimniecībā palīdz samazināt pesticīdu pielietošanas apjomu.

Sadarbībā ar Lantmannen BioAgri un LLKC Thermoseed metode trīs gadus tika iekļauta demonstrējumā ziemas kviešu, vasaras auzu un zirņu audzēšanā ZS Kalna Smīdes1, VAKS un AREI. Uzņēmuma pārstāvji paši personīgi ir apmeklējuši demonstrējumu vietas, dalījušies ar savu pieredzi un ieteikumiem.

SITUĀCIJA LATVIJAS SERTIFICĒTĀS SĒKLAS TIRGŪ

Saskaņā ar VAAD sniegto informāciju, pēdējo trīs gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības (BL) sēklu Datu bāzē (DB) ievietotie dati par pieejamo sēklas materiālu ir nostabilizējušies 517,2-531,6 t. apjomā, bet 2021.gadā bija pat 761,8 tonnas. Ko var iesākt ar 500 t. labības sēklu? Apsēt 2500ha vai 3,6% BL sējplatību (labību platības BL saskaņā ar LAD datiem vidēji 70 000ha).

Ieskatoties ZM atvērto datu portālā redzam, ka 2023.gadā VAAD kopumā ir sertificējis 992,1t bioloģiski audzētu labības sēklu, bet tikai ap 50% no sertificētā labību sēklu apjoma nonāk BL DB. Ar visu izaudzēto sertificēto sēklu (ja tā visa paliktu LV!) teorētiski varētu apsēt 4960 ha no 70 000 ha nepieciešamajiem vai 7,1%.

Protams, varam argumentēt, ka informācijas ievietošana DB ir brīvprātīga lieta un tā neatspoguļo patieso stāvokli. Bet redzams arī tas, ka DB regulāri paliek “pāri” nerealizēta sēkla-ziemas kvieši, griķi, kas tur var ”uzturēties” līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām. Līdz ar to izmantojamais apjoms ir vēl mazāks. To varētu kompensēt sēklu apjomi, kas ievesti no citām valstīm un kopējā bilancē tas līdzsvarotos ar izvesto.

Bioloģisko sēklaudzētāju skaits pēdējo 4 gadu laikā ir samazinājies no 22 uz 17 un attiecīgi samazinās sertificētu sēklu ražošanas apjomi. Kāpēc tā notiek, ja tas ir tik izdevīgs bizness?! Ja produkcijai, kuru jūs ražojat ir zems pieprasījums un ieguldītie līdzekļi ir “jāiesaldē” uz vairākiem gadiem-tad kāpēc gan lai sēklaudzēšanā, kur no brīža, kad audzētājs iegādājas augstvērtīgu pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklas materiālu, audzē to pavairošanai, lai pēc 3-4 gadiem to varētu laist apgrozībā, pieaugtu sēklaudzēšanas platības un sēklaudzētāju skaits palielinātos?! Sēklu patēriņš un sēklu ražošana ir savstarpēji saistītas lietas.
Ja biosēklu DB nav pieejama nepieciešamā suga vai šķirne, ir nodrošināta “pagaidu” atkāpe (līdz 2036.gadam), kas dod iespēju lauksaimniekam saņemt atļauju nekodinātas konvencionālas sēklas iegādei. Kāda tad izskatās situācija ar “pagaidu” atkāpes izmantošanu? Piemēram, 2022. gadā VAAD ir izsniedzis atļaujas 1914,4 t. konvencionālas labības sēklu iegādei. Varam secināt, ka ar sertificētu sēklas (BL+Konvenciālo) materiālu tiek apsēts vidēji 14532ha no 70 000 ha vai 20,7% no kopējās labību sējplatības. Ko sēj pārējās, ap 55 468 ha graudaugu   platībās? Saprotams, ja lauksaimnieks ir iegādājiessertificētu C2 kategorijas sēklu, to var izmantot savā saimniecībā 3 – 5 gadus (pie nosacījuma, ka viņš spēj sagatavot izaudzēto ražu un atbērt nepieciešamo apjomu kā sēklu izmantošanai savā saimniecībā turpmākajos gados, nevis visu ražu no lauka aizved uz dzirnavnieku un nākamajā gadā vairs nav ko sēt). Cik no atlikušajām 3600 BL saimniecībām ir savas graudu/sēklu pirmapstrādes iespējas vai kooperācija, kas nodrošina pašaudzētas sēklas sagatavošanu?

Šajā rakstā negribētu runāt par tik elementārām lietām kā sertificētu sēklu nozīme BL, bet tas, ka 79,3% BL sējplatību tiek izmantots “nezināmas” izcelsmes sēklas materiāls un līdz ar to ir skaidrs, ka iznākums te ir ”zināms” un labi redzams-no nekā nekas nerodas. Ar šādu “sēklas materiālu” augsne “bagātinās” ar dažādu nezāļu sēklām, tai skaitā invazīvām un grūti nošķirojamām, dažādu kaitīgo organismu piesārņojumu, kas savukārt paaugstina vajadzību pēc papildus mehāniskām apstrādēm, kas nozīmē papildus degvielas, enerģijas u.c. resursu izmantošanu. Konvencionālajā lauksaimniecībā nezāles, augu slimības un kaitēkļus var ierobežot ar ķīmiskām metodēm. Bioloģiski saimniekojot svarīgi izmantot tikai labas kvalitātes sēklu, ko garantē sēklas sertifikāts, lai augsnē reizē ar sēklu neieviestu neko «lieku», ko pēc tam nevarēs«izravēt».`Ko sēsi, to pļausi-kāda sēkla, tāda raža. Kas skopi sēj, tas skopi pļauj  (no mūsu tautas literārā mantojuma).

Skandināvijā labības audzētāji ir tik prasīgi, ka nelabprāt izmanto C2 kategorijas sēklu, bet gala lietošanai izvēlas C1. Tikmēr mums Ģeotelpiskajā iesniegumā LAD lauksaimniekam pat šķirne nav jānorāda (birokrātijas mazināšanai?), pietiek ar sugām. Tad jau arī lopkopībā vajadzētu visu vienkāršot, noņemt šo birokrātisko slogu un apmierināties ar sugu uzskaitījumu-govis, kazas, aitas vistas? Ko tur daudz sarežģīt. Ko par to domā lopkopji?

Arī 2036. gads vēl tālu, kas ir pēdējais, kad ES BL varēs izmantot konvencionālas izcelsmes sēklas materiālu. Tikmēr varam maldināt sevi un citus, ka esam bioloģiskie lauksaimnieki, izmantojot resursus, kas ir pretrunā BL būtībai un BL garam.

Ir skaidrs, ka, ja 20.gadu laikā (kopš, kopš 2004.g., kad LV iestājas ES) esam sasnieguši 7,1% no 100% bio sēklu nodrošinājuma līmeni, tad ko varam sasniegt vēl 11 gados? Ar šādu lineāru attīstības tempu +0,68% gadā mierīgi varam šo jautājumu atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm.

ŠĶIRŅU DAUDZVEIDĪBA IR PLAŠA

Šķirnes izveide arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā nav ātra un nav lēta- graudaugu šķirni selekcionārs veido aptuveni 10 un vairāk gadus, un tas izmaksā no pusmiljona līdz pusotram miljonam eiro. Tieši augu selekcija ir ļoti nozīmīga nākotnē, raugoties uz klimata pārmaiņām un dažādiem augu aizsardzības līdzekļu lietojumu ierobežojumiem.

Jāatzīst, ka šķirņu klāsts BL nav plašs, bet jāsaprot-kapēc. Selekcionāru izveidotās šķirnes iedalāmas divās lielās grupās- intensīvās šķirnes, kuras ir veidotas konvencionālās lauksaimniecības praksei ar augstu potenciālo ražību un līdz ar to augstāku prasīgumu pēc barības vielām un augu aizsardzības līdzekļu lietojuma. Bioloģiskais lauksaimnieks izlasot šādas augu šķirnes aprakstu un koncentrējoties tikai uz norādēm par ražību un nedodot pretī to, kas šķirnei nepieciešams, nevar gaidīt, ka gaidītais rezultāts būs. Augus apmānīt nevar.

Tā kā konvencionālās un BL proporcija ir lēni augoša, tad lauksaimniekiem cits nekas neatliek, kā skatīties uz ekstensīvām šķirnēm, kuras, ir mazākumā, bet kuras spēj dot pienācīgāku atdevi no izmantošanas BL praksē vai arī intensificēt ražošanas tehnoloģijas.

SĒKLU CENA ESOT PAR AUGSTU

Nereti dzirdēts arguments, ka bioloģiskās sēklas cena ir augsta un to nevar nopirkt. Tāpēc pat tiek “upurēta” vajadzīgā šķirne un meklēts pamatojums citas šķirnes iegādei, kura nav VAAD sēklu DB, bet ir konvencionāla un lētāka. Kāpēc bioloģisko sēklu cena ir augstāka par konvenciālo?

Ikvienam lauksaimniekam, kas pats kaut ko audzē un cik necik draudzējas ar matemātiku, būs saprotams, ka:
1. Konvencionāla sēklaudzēšanas saimniecība, izmantojot intensīvās graudaugu šķirnes un pēc pilnas augu aizsardzības programmas var iegūt ražu 5-8 t/ha, no kuras ir jāattīra nelieli mehāniski piemaisījumi, bet sēklu pirmapstrādes, tīrīšanas un šķirošanas gaitā zudumu nav daudz un tie var būt daži procenti.
2. Bioloģiskā sēklaudzēšanas saimniecība sasniedzot jau pieminētās 2-3 t/ha auzu ražu, no kuras priekštīrīšanas laikā notiek lielāko piemaisījumu atdalīšana un šajā etapā tiek zaudēti ap 6% no sākotnējā apjoma. Tālāk seko sēklu tīrīšana un šķirošana, kura atkarībā no grūti nošķirojamo augu īpatsvara ir jāveic 2-3 reizes. Ar katru tīrīšanas un šķirošanas reizi samazinās sertificējamais sēklu apjoms un pieaug sēklu sagatavošanas izmaksas. Visu šo manipulāciju rezultātā 30% no ražas var droši mīnusot no sākotnējā apjoma, kas pārvēršas nelikvīdā. Uzsākot sēklu sertifikācija VAAD tiek pieteikta vidējā sēklu parauga ņemšana un kad tas izdarīts, tad seko 3-4 nedēļu periods, kurā VAAD akreditētā analītiskā laboratorijā tiek noteikts piemaisījumu daudzums, mitrums, dīgtspēja, tīrība, 1000 sēklu masa un citi sēklu veselību raksturojoši rādītāji-sklerociju, melnplauku esamība, kaitēkļu invāzija. Un katrā no analizējamajiem rādītājiem pastāv varbūtība, ka kaut kas ir par daudz vai maz un sertifikātu sēklu partijai nevar izsniegt.
3. Tiek saņemts testēšanas pārskats, kurā tiek norādītas konkrētās novirzes. Ja dīgtspēja ir zem attiecīgās kategorijas sēklai noteiktā, tad tur vairs neko daudz nevar izdarīt, bet ja tās ir citu labību sugu vai nezāļu sēklas, kas uz kg dažas ir vairāk nekā pieļauts – tad situāciju var glābt atkārtota tīrīšana un šķirošana, kas no vienas puses atkal samazina sēklas iznākumu un palielina izmaksas, prasa papildus laiku gan tīrīšanai, šķirošanai un protams 3-4 nedēļas atkārtotai sertifikācijai VAAD laboratorijā. Bet ar pietiekamu pacietības devu tomēr dod iespēju šo sēklu partiju nezaudēt, bet glābt. Bet sēklu partijas ievietošana BL sēklu datu bāzē ir iespējama līdz noteiktam termiņam. Tas vairākkārt ir mainīts un diskutēts LBLA vidē. Tagad pavasarī tas ir 5. februāris un kaut arī darbs pie sēklu gatavošanas saimniecībā pēc šī datuma neapstājas, bet turpinās, datu bāzē šo informāciju ievietot vairs nevarēs un kādam radīsies maldinošs priekštats par sertificētajiem sēklu apjomiem valstī.
4. Labību sēklu tīrīšanas, kaltēšanas, šķirošanas un sertifikācijas izmaksas bioloģiskajā lauksaimniecībā veido vidēji ap 151-170 Eur/t (zālāju sēklām izmaksas ir augstākas-tur ir cita veida kaltēšana, šķirošanas specifika), kam jāpiesummē autoratlīdzības maksājums, kas noteikts gan par realizētu, gan pavairošanai apsētu platību un vidēji veido 45-50 Eur/t. Līdz ar to specifiskās uz sēklu sagatavošanu un sertifikāciju izmaksas veido 200-250 Eur/t.
5. Atgriežoties pie jautājuma par sēklu cenu atšķirībām jāatzīmē, ka augsnes apstrādes, sagatavošanas un sējas izmaksas ir vienādi augstas gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā un nav atkarīgas no tā, vai tiek novāktas 2 vai 8 tonnas no ha. Vēl vairāktas, ko konvencionālajā lauksaimniecībā var kompensēt ar herbicīdu lietošanu, bioloģiskajā prasa papildus augsnes apstrādes ieguldījumu, ar ražošanu nesaistītu platību-papuvju ieviešanu un augsnes apstrādes izmaksu ziņā neesam vairs konkurētspējīgi.

Saskaņā ar LLKC bruto seguma aprēķinu 2023. gadā auzu audzēšanas mainīgās izmaksas kopā strādājot intensīvi (integrētās augu aizsardzības sistēmā) ir 643,35, bet bioloģiski 690,93 Eur/ha. Līdz ar to 1t auzu izaudzēšanas izmaksas būs pie 5 t/ha ražības būs 643,35:5t=128,67 Eur konvencionāli un 690,93:2t=345,47 Eur bioloģiski, pie 2 t/ha. Ja šajā piemērā gribam nonākt līdz bio auzu sēklu pašizmaksai, tad pievienojam jau iepriekš izkalkulētās BL sēklu sagatavošanas izmaksas 200-250 Eur/t un redzam, ka pilnā pašizmaksa sākas no 545 Eur/t-595 Eur/t, bet konvenciālo auzu sēklu pašizmaksa pie 5t/ha ražibas un 50% no bio sēklu sagatavošanas izmaksām būs robežās no 228-253 Eur/t. Bet pašizmaksa vēl nav pārdošanas cena un sēklaudzētājam irjānopelna arī sava alga.

Dārgi? Šobrīd vidējā sertificētas sēklas cena tirgū ir ap 500 (konvencionāli)-600 EUR (bioloģiski). Arvienu tonnu sēklas apsējam vidēji līdz 5 ha, t.i, 100-120 EUR/ha un ar šādu sēklu apsēts lauks apbalvo audzētāju ar 0,5-1 t/ha augstāku ražību. Pie tam šads ieguldījums ir nepieciešams reizi 3- 5 gados, ja vien visu izaudzēto nevedīsiet no lauka uz dzirnavnieku. Vai apgalvosiet, ka jums tas neatmaksājas?

JĀSAKĀRTO PAMATLIETAS

Saimniekošanas ienesīguma uzlabošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā vispirms ir jāsakārto pamatlietas. LBLA un Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (LSA) jau vismaz otro plānošanas periodu ZM ir iestājusies par to, ka, lai lauztu šo “dīgstošo graudu” izmantošanas praksi, ir nepieciešama tāda atbalsta sistēma, kas motivē lauksaimniekus izmantot sertificētu sēklu savos sējumos, par to saņemot 20-30% augstāku atbalsta maksājumu ekoshēmu ietvaros. Pirms vairākiem gadiem šādu atbalstu, un tas labi darbojas tepat Igaunijā un Lietuvā.  Latvijā līdz šim to traucēja ieviest politiskās gribas trūkums.  No savas agrākās darba pieredzes ZM Lauksaimniecības departamentā ļoti labi atceros laiku, kad valsts subsīdijas pamazām pieauga no 7 latiem līdz 15 par ha, kā 2002.gadā, kad izstrādājām subsīdiju nolikumu šādam atbalstam, strauji palielinājās sertificēto sēklu apsētās sējplatības un valstī beidzot sāka palielināties graudu kopraža.

2023. gadā bija svarīgs notikums – LBLA, ZM un LLKC parakstīja Boloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu, kas ir kā vadlīnijas nozares nākotnei. Rīcības plāna darba grupas apspriedes darba kārtībā 2025. gadā būs visi bioloģiskās lauksaimniecības sēklu jautājumi.

Projekta “Piemērotu sojas šķirņu un agrotehnikas izvēle” demonstrējumi AREI Lauku dienās – 2024

Demonstrējumu pasākumu nodrošināšana augkopības nozarē

Piemērotu sojas šķirņu un agrotehnikas izvēle

(ID Nr.ZM/2022/11_ELFLA)

Lauka izmēģinājumu demonstrējumi Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku dienās 2024. gadā

Lauku dienu ietvaros lauksaimniekiem bija iespēja apskatīt trīs izmēģinājumu vietās ierīkotos lauka izmēģinājumus:

Izmēģinājumā iekļautas 3 šķirnes – Laulema, Ambella un Bilyavka.

 

Divi sējas laiki:

1.Augsne iesilusi līdz +7°C

2. Augsne iesilusi + 10°C

AREI Stendes petniecības centra sojas audzēšanas tehnoloģija

Nezāļu ierobežošanas metodes:

  1. Ar herbicīdu
  2. Ar rindstarpu rušināšanu

Uz lauka novērotais – AREI Priekuļu pētniecības centrā – labākais variants vizuāli ir ar rindstarpu rušināšanu, jo herbicīds nespēja ierobežot balandas. Savukārt AREI Priekuļu pētnieības centra Viļānu nodaļā uz lauka varēja vērot, ka slejās, kur ir lietota ķīmiskā nezāļu ierobežošana ir izretojies sējums, pretstatā tam, kur ir mehāniskā nezāļu ierobežošana.

Ražas potenciāls ir atkarīgs no laikapstākļiem un rudens siltajām dienām, lai soja spētu nogatavoties, jo siltāks un garāks rudens, jo sojai ir lielākas iespējas iegūt augstāku ražu. Ražas potenciāls sojai atkarīgs no šķirnes un tās agrīnuma, jo vēlāka šķirne izvēlēta, jo ptenci;ali augstāku tā spēj nodrošināt, bet pie nosacījuma, ka ir pietiekams siltums.

Soja (Glycine max L.) no proteīnaugiem ir visplašāk audzētais pākšaugs pasaulē un tiek izmantots gan pārtikā, gan lopbarībā. Soja nav tipisks mērenā klimata augs, tās augšanai un attīstībai nepieciešams vairāk siltuma.

Projekts: “Piemērotu sojas šķirņu un agrotehnikas izvēle”
(ID Nr.ZM/2022/11_ELFLA, projekta nr. 22-00-A00102-000011)
Īstenošanas periods: 01.01.2023 – 30.09.2025

Īstenotājs: Agroresursu un ekonomikas institūts

Projekta vadītāja: Dr.agr. Inga Jansone

Finansēšanas avots: ZM/2022/11_ELFLA 11. Lote

LSA ikgadējās kopsapulces – semināra atskats

2024. gada 26.martā viesu namā Aitiņlauvas, Jelgavas novada Valgundes pagasta Tīreļos notika

LSA ikgadējā kopsapulce – seminārs

🚩Saskaņā ar LSA Statūtu 5.7. punktu sapulce bija tiesīga izlemt visus darba kārtībā ietvertos jautājumus. Tika apstiprināts Ziņojums par aktivitātēm  2023.gadā un plānoto 2024. gadā, apstiprināts 2023.gada ienākumu un izdevumu kopsavilkums, Revīzijas komisijas atzinums un LSA Gada pārskats par 2023.gadu. Prezentācijā “LSA Ziņojums” ietvertas saites uz attēliem un informāciju mājaslapā un sociālajos tīklos, tā apskatāma šeit.

🌱Semināra daļas aktualitātes:

  • Zemkopības sistēmas elementi – vērtības, izvēles un risinājumi – Projekta Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai vadītāja AREI vadošā pētniece Inga Jansone un  komanda A. Miglavs un I. Leimane. I.Jansones prezentācija apskatāma šeit, A.Miglava prezentācija par izveidoto rīku apskatāma šeit.
  • Aktualitātes Latvijas un ES sēklu un šķirņu aprites likumdošanā – Ineta Jēkabsone, ZM Lauksaimniecības resursu nodaļa. Prezentācija apskatāma šeit.
  • Sēklu un šķirņu aprite 2013-2023 –  Liena Jaunzeme, VAAD Sēklu kontroles departaments. Prezentācija apskatāma šeit.
  • Sēklaudzēšanas gada pārskats 2023. LSA valdes locekles Sanitas Zutes sagatavotā prezentācija apskatāma šeit.

Liels paldies viesu namam Aitiņlauvas par uzņemšanu un viesiem par sagatavotajām interesantajām prezentācijām! 👌

✅Kopsapulces-semināra norises fotoattēli S.Zute

Veiksmīgu pavasara sezonu! 🌈

LSA Seminārs – Kopsapulce

 

Dalībnieku reģistrācija  un rīta kafija no plkst.10.00

Pasākuma plāns:

10.30 Informatīvais semināra atklāšana  – LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva
Zemkopības sistēmas elementi – vērtības, izvēles un risinājumi Projekta Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai vadītāja AREI vadošā pētniece Inga Jansone un  komanda A. Miglavs un I. Leimane

Aktualitātes Latvijas un ES sēklu un šķirņu aprites likumdošanā –  ZM  Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietniece Ineta Jēkabsone

Sēklu un šķirņu aprite 2013-2023 –  VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Liena Jaunzeme

Sēklaudzēšanas gada pārskats 2023 – LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva

13:30 Pusdienas
14.15 Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas kopsapulce   – Ilze Muceniece
Ziņojums par LSA aktivitātēm  2023.gadā, gada pārskata apstiprināšana, plānotais 2024. gadā  – Anda Rūtenbera-Āva,  Ilze Muceniece
Diskusijas
Pasākuma noslēgums ap 15.00

Esiet visi  ļoti gaidīti! Lūdzam savu dalību sapulcē apstipriniet līdz  22. martam  pa tālruni  27 218 818  vai e-pastā: lsa@seklaudzetaji.lv

 

JAUNUMS: Semināra dalībniekiem tiks izsniegti LSA Apliecinājumi par dalību 3 h izglītojošā seminārā.

 

Saskaņā ar Statūtiem Asociācijas biedriem ir tiesības kopsapulcē piedalīties un balsot attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (Microsoft Teams platformā). Biedriem, kuri piedalās attālināti ir tiesības izteikties un uzdot jautājumus rakstiski čata sadaļā vai paceļot roku un ieslēdzot video kameru un balsot par lēmumu projektiem, kas tiks ievietoti čata sadaļā. Pieslēdzoties un balsojot attālināti dalībniekam jānorāda Vārds Uzvārds un pārstāvētā biedra organizācijas nosaukums. Biedrs, kas piedalās kopsapulcē attālināti, ir pielīdzināts klātesošajam dalībniekam un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.

Apbalvoti 2023.gada SELEKCIONĀRU BALVU ieguvēji

3.novembrī LSA 25 pastāvēšanas gadu svinību laikā otro reizi tika pasniegtas Selekcionāru balvas

 

 

☘️ Selekcionāru balvu 2023 lauksaimniekam lielo saimniecību kategorijā iegūst

 SIA DRUVAS UNGURI

☘️ Selekcionāru balvu 2023 lauksaimniekam vidējo saimniecību kategorijā iegūst

 Codes pagasta zemnieku saimniecība “Panči”

☘️ Selekcionāru balvu 2022 lauksaimniekam mazo saimniecību kategorijā iegūst

ZS Guļānes Ziedītes zemnieku saimniecība “KRAMPUĻI”

☘️ Selekcionāru balvu 2022 sēklaudzētājam iegūst

ZS Daudzeses pagasta U.Rubeņa zemnieku saimniecība “ZIEDIŅI”.

PALDIES saimniekiem par godprātīgi veiktajiem selekcionāru autoratlīdzību maksājumiem! 👏👏👏

Konkursa “Sējējs 2023” Gada lauku saimniecība – SIA “Uzvaras lauks”

© Foto: https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/apbalvoti-zemkopibas-ministrijas-konkursa-sejejs-2023-laureati?fbclid=IwAR32cy-t331XtWeCQhQpQlXGaaLr4vls0EozkmTnbNOO6GYKivtjR

Piektdien, 13. oktobrī, pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2023” laureāti. Par nominācijas “Gada lauku saimniecība” atzīta Bauskas novada Gailīšu pagasta SIA “Uzvaras lauks”, un godināts tika tās saimnieks Arnis Vējš.

© Foto: https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/sejeja-balvas-aizcelo-uz-bauskas-novadu/
“Saņemot šo priekš mums tik vērtīgo atzinību, ir tāda sajūta, ka ir sasniegta kalna virsotne. Ko darīt tālāk, ripot kalnam pāri vai velties atpakaļ? Paldies, Dievam, lauksaimniecība tāpat kā Rīga nekad nebūs pabeigta, vienmēr ir bijis un būs, ko darīt. Visiem klātesošajiem gribētu vēlēt gūt baudu, gandarījumu, prieku un laimi no tā, ko mēs ikdienā darām. Lai visi savu spēku, enerģiju veltītu par lielu, varenu un pārtikušu Latviju,” savā uzrunā apbalvošanas ceremonijā pauda A. Vējš. (Informācija no https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/sejeja-balvas-aizcelo-uz-bauskas-novadu/ )
☘️ APSVEICAM UN LEPOJAMIES, ka šajā gadā par Gada lauku saimniecību atzīts tieši LSA izvirzītais uzņēmums, kas ar lieliskiem panākumiem darbojas ne tikai sēklkopībā, bet arī citās jomās.
Paldies Sergejam Kataņenko un Rigardam Berķim par sadarbību pieteikuma sagatavošanā.

LSA 25 gadu pastāvēšanas svinības

Godājamie Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas biedri, sadarbības partneri un goda viesi!

 

Būsiet laipni gaidīti Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas 25 gadu pastāvēšanas svinībās

šī gada 3.novemrī

SIA Uzvara Lauks atpūtas kompleksā “Miķelis”.

Svinības plānotas no plkst. 13:00, ierašanās no 12:30, līdz 17:00.

 

Pie kopīgā svinību galda atskatīsimies uz aizvadītajiem 25 darbības gadiem, pārrunāsim šī brīža nozares aktualitātes un,

turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju, apbalvosim šī gada Selekcionāru balvas ieguvējus.

 

Lūdzam paziņot par savu dalību LSA svinībās līdz 16.oktobrim rakstot uz lsa@seklaudzetaji.lv vai pa tālruni 27218818.