Jebkuras sugas audzēšanas rekomendācijās līdzās augsnes sagatavošanai, mēslošanai, augu aizsardzībai un citām agronomiskām zināšanām uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei un sēklas kvalitātei. Zinātnieku aprēķini rāda, ka sējuma ražība par 30-50% ir atkarīga no sekmīgi izvēlētas mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas. Savukārt šķirnes ģenētiskais potenciāls var ietekmēt gala rezultātu vēl par 10 līdz 25%. Uzsvars gan tiek likts uz vārdiem – ģenētiskais potenciāls. Iegūt potenciālam līdzvērtīgu ražu būs iespējams vien ar pareizas agrotehnikas palīdzību, radot apstākļus, lai šķirne varētu parādīt visas savas labās īpašības. Svarīgi ir izvēlēties šķirni, kas konkrētajos augsnes un klimata apstākļos, spēj savu potenciālu parādīt.
Katru gadu pirkt jaunu sēklu vai sēt pašaudzētu?
Darbojoties saimniecībā ar vairākām sugām vai vairākām šķirnēm, nav viegli nodrošināt ražas nesajaukšanos. Tas var notikt sējas vai ražas novākšanas laikā, kaltēšanas procesā, vai arī uz lauka no priekšauga pārziemojušajām sēklām. Problēma pašaudzētās sēklas sagatavošanā var radīt arī grūti atdalāmu, invazīvu nezāļu savairošanās, kaitīgo organismu izplatīšanās no lauka uz lauku. Tas var prasīt ievērojami lielākus izdevumus specifisku augu aizsardzības līdzekļu iegādei daudzu nākamo gadu garumā un samazināt Jūsu saimniecības rentabilitāti. Visi šie apstākļi noved pie pašražotās sēklas kvalitātes neatgriezeniskas pazemināšanās, no kā cieš arī sējumu ražotspēja. Tāpēc svarīgi regulāri plānot pakāpenisku sēklas materiāla atjaunošanu.
Ja vēlies iegādāties jaunu šķirni, izvērtē, cik piemērota tā ir Tavas saimniecības ražošanas apstākļiem – vai varēsi savlaicīgi novākt, vai agroklimatiskie apstākļi un augsnes īpašības atbilst šķirnes prasībām. Izvērtē kāda sēklas kategorija Tev ir piemērotākā, un pirms pirkuma pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus – etiķetes. Vairāk lasi rakstā ATGĀDINĀM UN LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU!
Tātad Tev ir tiesības izmantot sējai savā saimniecībā daļu no izaudzētā ražas materiāla, bet vienmēr ir jāizvērtē, vai saimniecības infrastruktūra varēs nodrošināt vismaz minimālās prasības sēklas sagatavošanai – ražas attīrīšanu, uzglabāšanu, kodināšanu u.c. darbības, bez kurām nav iedomājama sēklas materiāla kvalitātes uzturēšana. Tāpat jāatceras, ka šķirne, neatkarīgi no ataudzējuma gada, ir intelektuālais īpašums un tās izmantošanu pavairošanai var ierobežot Augu šķirņu aizsardzības likums. Tāpēc noskaidro vai šķirne, kuru audzē, ir vai nav aizsargāta! Vairāk lasi rakstu ŠĶIRNE.
Ko nekādā gadījumā NEDRĪKST
Ņem vērā – šķirnēm, kurām ir aizsargātas selekcionāra tiesības Latvijas teritorijā vai visā ES kopienā, ražas produktu izmantošanai pavairošanai nepieciešama šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja. To lauksaimnieks var saņemt, noslēdzot licences līgumu ar šķirnes selekcionāru vai selekcionāra tiesību pārstāvi.
Augu šķirņu aizsardzības likums 24.pantā paredzēti izņēmumi par labu lauksaimniekiem, jo dažas plašāk audzētās laukaugu sugas – auzas, miežus, rudzus, tritikāli, mīkstos kviešus, kartupeļus, ripsi un rapsi, dzelteno lupīnu, lucernu, zirņus, lauka pupas, sējas vīķus un eļļas linus, ir atļauts pavairot saimniecībā savām vajadzībām (izņemto hibrīdās un sintētiskās šķirnes) bez licences līguma. Vienlaikus jāatgādina, ka visu pārējo iepriekš neminēto sugu, piemēram, griķu, kaņepju, šķiedras linu, šaurlapu lupīnas, sojas, āboliņu un stiebrzāļu ražas materiāla izmantošana pavairošanai savas saimniecības vajadzībām bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas, jeb Licences līguma, ir AIZLIEGTA.
Tāpat saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu nav atļauta “pašaudzētas sēklas” tirdzniecība vai nodošana izmantošanai sējai ārpus savas saimniecības. Lauksaimniekam jāatceras, ka pārkāpums ir arī ražas produktu – nesertificēta sēklas materiāla iegāde/iemainīšana un izmantošana sējai savā saimniecībā.
REKOMENDĒJAM sēklas materiālu atjaunot vismaz reizi 4 – 6 gados, objektīvi izvērtējot riska faktorus, kas apdraud konkrētas sugas ražas produktu kvalitāti (sajaukšanās, kaitīgo organismu – slimību, vīrusu izplatība, grūti atdalāmu nezāļu savairošanās u.c.)
