BSA atbalsta saņemšanai noteiktais sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

14.2 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

(Pielikums MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

Nr.

p. k.

Kultūraugu sugas t/ha
1. Stiebrzāles
1.1. Pļavas timotiņš 0,29
1.2. Pļavas auzene 0,29
1.3. Sarkanā auzene 0,33
1.4. Daudzziedu viengadīgā airene 0,59
1.5. Hibrīdā airene 0,54
1.6. Ganību airene 0,57
1.7. Kamolzāle 0,12
1.8. Auzeņairene 0,43
1.9. Niedru auzene 0,37
1.10. Pļavas skarene 0,25
2. Tauriņzieži
2.1. Sarkanais āboliņš 0,23
2.2. Baltais āboliņš 0,20
2.3. Lucerna 0,11
2.4. Austrumu galega 0,16
2.5. Bastarda āboliņš 0,14
2.6. Facēlija 0,05
2.7. Ragainais vanagnadziņš 0,05
3. Pākšaugi
3.1. Zirņi 0,86
3.2. Lauka pupas 1,91
3.3. Lupīnas (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 0,40
3.4. Vīķi 0,40
4. Labība
4.1. Mieži, vasaras 1,41
4.2. Kvieši, vasaras 1,89
4.3. Auzas 1,85
4.4. Griķi 0,52
4.5. Tritikāle, vasaras 1,00
4.6. Kvieši, ziemas 2,33
4.7. Rudzi 1,40
4.8. Tritikāle, ziemas 1,45
4.9. Mieži, ziemas 1,20

Ministru kabineta noteikumi Nr. 126 197.1 punkts nosaka.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra. (MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

LICENCES LĪGUMS

Kas ir licences līgums?

Līgums, kurā selekcionāra tiesību īpašnieks  jeb šķirnes īpašnieks  savstarpēji vienojas  ar citu personu   – licenciātu, piemēram, lauksaimnieku, par nosacījumiem,  kādi jāievēro, lai licenciāts varētu izmantot  šķirnes pavairojamo materiālu. 

Kāpēc jāslēdz licences līgums?

Selekcionāram, reģistrējot jaunu šķirni, ir tiesības aizsargāt savas selekcionāra tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu. Kā norādīts Augu šķirņu aizsardzības likuma 23. pantā  neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija (t.sk, maiņa);

5) eksportēšana un importēšana;

6) uzglabāšana 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem nolūkiem.

Selekcionāram ir tiesības aizsargāt jeb uzturēt aizsargātās šķirnes statusu savām šķirnēm 25 gadus pēc tās reģistrācijas. Šķirnes, kas vecākas par 25 gadiem, jebkurš var pavairot vai citādi izmantot bez selekcionāra atļaujas jeb licences. 

Kas tiek atrunāts licences līgumā? 

Licences līgumu sagatavo selekcionāra tiesību īpašnieks vai tā pilnvarota persona par katru aizsargāto šķirni individuāli. Līgumā norāda:

  • kādas darbības licenciāts var veikt  ar līgumā minētās šķirnes pavairojamo materiālu, 
  • kāda informācija un cik bieži par šim darbībām jāsniedz šķirnes īpašniekam, 
  • kāda ir licences maksa un tās nomaksas termiņi;
  • cik ilgs ir licences darbības laiks. 

Licences devējam ir tiesības pārbaudīt licenciāta sniegtās informācijas patiesumu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi,  kas radījuši selekcionāra tiesību īpašniekam zaudējumus par licences līgumā minētās šķirnes nelikumīgas izmantošanu, selekcionāra tiesību īpašnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par selekcionāra  tiesību aizskārumu.  

Kad licences līgums stājas spēkā?

Licences līgums ir spēkā pēc tā reģistrēšanas Valsts Augu aizsardzības dienestā, par to samaksājot arī valsts nodevu. Licences  līgums ir jāuzrāda, piesakot lauku apskatēm aizsargātas šķirnes sējumus. Tāpēc sēklaudzētājiem licences līgums ir jānoslēdz savlaicīgi, lai netiktu atteikta pieteikuma pieņemšana sēklu lauku apskatēm. 

Liveseed projekts

Projekta mērķis: Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

Situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem 

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

 

 

Projekts Boosting organic seed and plant breeding across Europe , jeb 

Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

2017 – 2021

 

Projekta realizēšanā iesaistīti 48 partneri no 18 valstīm. Latviju pārstāv Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Projektu koordinē IFOAM.

Virsmērķis: bioloģiskie lauksaimnieki 100 % izmanto bioloģiskās lauksaimniecības sēklas un bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes (sasniedzams līdz 2036. gadam) 

Galvenie uzdevumi projektā:

  • Virzīt izmaiņas likumdošanā, lai palielinātu bioloģiskās sēklas ražošanas un izmantošanas apjomus. 
  • Pilnveidot bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu pārbaužu procedūras, uzlabot veselīgas un kvalitatīvas sēklas pavairošanas paņēmienus un veicināt to pielietošanu. 
  • Inovatīvas bioloģiskās selekcijas stratēģijas izstrāde.
  • Izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kuri ietekmē bioloģisko selekciju un sēklaudzēšanu.

Informācija par dažādiem faktoriem, kuri ietekmē bioloģiskās lauksaimniecības sēklu lietošanu, vai pretēji – nelietošanu ziņojumā (angļu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2019/09/LIVESEED-D4.1-Report-on-relative-importance-of-factors-encouraging-or-discouraging-farmers-to-use-organic-seed-in-organic-supply-chains.Cpdf.pdf   

Kopējās situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem apkopotas bukletā “Kā īstenot bioloģiskās lauksaimniecības regulu, lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ražošanu un izmantošanu” (latviešu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/09/FNL-LIVESEED-All-Pages-Booklet1-LATVIAN-2-WEB.pdf

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

2020. gada 25. novembrī tika atvērta vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze (Router database), pievienošanās datubāzei ir katras atsevišķas valsts kompetencē. 

Video no Bioloģiskās lauksaimniecības inovāciju dienu semināra, kura laikā tika atklāta rūtera datubāze. Video satur datubāzes demonstrējumu.

Informācija par to, kā darbojas datu bāze un kā tai pieslēgties:

Informācija valstu atbildīgajām iestādēm: https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_authorities_english.pdf

Informācija sēklaudzētājiem un sēklu piegādātājiem https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_organicSeedSupplier_english.pdf 

 

Bioloģiskā sēklaudzēšana

Nodarbojoties ar sēklu ražošanu bioloģiskajā saimniecībā, sēklaudzētājam ir jāievēro tās pašas prasības, kas pārējiem sēklu ražotājiem. Sēklas kvalitātes minimālās prasības (sēklu dīdzība, tīrība u.c. ) ir vienotas visai sēklu un šķirņu aprites jomai – vairāk lasi SĒKLKOPĪBA.  

Tā kā  bioloģiskai saimniecībai jāiegādājas pirmām kārtām sertificēta un bioloģiskām metodēm ražota sēkla, katra bioloģisko sēklu ražotāja pienākums ir ievietot informāciju par sagatavoto bioloģisko sēklu VAAD Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāzē. Šo prasību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.485 Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība https://likumi.lv/ta/id/193115-biologiskas-lauksaimniecibas-uzraudzibas-un-kontroles-kartiba.

Šobrīd likumdošanā noteiktie termiņi informācijas sniegšanai ir vairāki  atkarībā no sugas: 

  • vasarāju labībai, lopbarības augiem, liniem, vasaras rapsim, vasaras ripsim un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem atklātā lauka dārzeņiem – līdz 5. februārim, 
  • kartupeļiem – līdz 5. aprīlim, 
  • ziemas rapsim, ziemas ripsim – līdz 20. jūlijam 
  • ziemāju labībām – līdz 5. septembrim.

Iegādājoties sertificētas sēklas  uz bioloģiski ražotu sēklu etiķetes VAAD nenorāda, ka sēklas ražošanas procesā ievēroti bioloģiskās ražošanas principi, bet apliecina tās kvalitātes atbilstību noteiktas sēklu kategorijas prasībām. Bioloģiskās saimniecības sertifikāts ir dokuments, kas apliecina bioloģiskās ražošanas statusu. Tāpēc pats saimnieks drīkst sēklas fasējumu kā produkciju marķēt ar bioloģiska lauksamniecībās zīmoliem.  

Pārejas periodā līdz 2035 gadam bioloģiskās saimniecības gadījumos, kad nav iespējams iegādāties attiecīgās sugas vai šķirnes bioloģisko sēklu, var lūgt VAAD atļauju iegādāties konvencionāli ražotas sertificētas sēklas meklētai šķirnei. VAAD šādu atļauju izsniedz, ja  Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāzē  nav pieejamas konkrētās šķirnes bioloģiski ražotās sēklas. 

Šobrīd samērā bieži tiek pieprasītas atļaujas konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Vairāk lasi rakstā VAAD datubāzes saite uz rakstu, kur iesējams iepazīties ar informāciju ar izsniegto atļauju kopsavilkumu gan pa šķirnēm, gan sugām.

Bet jau šobrīd jāatceras, ka pēc 2035. gada  bioloģiskās saimniecības drīkstēs iegādāties tikai sertificētas bioloģiskās sēklas un bioloģiskai saimniekošanai piemērotas šķirnes.    Tāpēc šobrīd īpaši svarīgi ir stiprināt un attīstīt bioloģiskās sēklas ražošanu   valstī.  

LAD skaidrojumi par izmaiņu veikšanu Vienotajā iesniegumā pēc 15.jūnija

Lauku atbalsta dienests (LAD) paskaidro, ka Vienotajā iesniegumā pēc 15.jūnija drīkst veikt izmaiņas tikai līdz dienai, kamēr LAD nav:

  • informējis par kādām neatbilstībām Vienotajā iesniegumā vai citos papildu dokumentos vai;
  • paziņojis par nodomu veikt pārbaudi uz vietas vai;
  • pārbaudē uz vietas atklājis neatbilstību.

Par izmaiņām Vienotajā iesniegumā, kas notikušas pēc 15.jūnija, rakstiski jāpaziņo LAD reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei. Izmaiņas var veikt, nepaplašinot Vienotā iesnieguma datus, t.i., lauku dalīšana ir pieļaujama, bet nedrīkst pieteikt papildu platības vai jaunus atbalsta veidus.

Ja lauks pieteikts brīvprātīgi saistītajam atbalstam (BSA) par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības sēklām un pēc 15.jūnija pretendents pats ir konstatējis, ka daļa no platības vairs nav atbilstoša BSA, tad nepieciešams pieteiktajam laukam samazināt platību, lai tajā nebūtu iekļauta platība, kas nav atbilstoša BSA par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības sēklām;

BSA neatbilstošo platību, kas nav mazāka par 0,30 ha, var pieteikt kā jaunu lauku uz VPM, bez BSA atbalsta. Ja lauks mazāks par 0,30 ha, tad to norāda kā Platība bez atbalsta.

Ja Vienotajā iesniegumā uz BSA par platībām pieteikts viens lauks ar miežiem, kaut gan faktiski pretendents vienu lauka daļu vēlas pieteikt BSA par sertificētu labības sēklu, bet otru lauku daļu – BSA par miežiem, tad pretendentam nepieciešams pieteikto lauku sadalīt divos atsevišķos laukos:

Vienotajā iesniegumā pieteiktajam laukam jāsamazina platība, lai tajā paliek iekļauta tikai tā, kas ir atbilstoša BSA par sertificētu labības sēklu;

BSA par miežiem atbilstošo platību jāpiesaka kā jaunu lauku.

Piemēram, ja Vienotajā iesniegumā uz BSA par platībām pieteikts lauks Nr.1, kurā tiek audzēti mieži 15 ha platībā, bet pretendents faktiski 8 ha no šī lauka vēlas pieteikt BSA par sertificētu labības sēklu, bet 7 ha – BSA par miežiem, tad Vienotajā iesniegumā jālabo lauka Nr.1 platība uz 8 ha, un jāpievieno lauks Nr.2, norādot kultūru (mieži), platību (7ha) un veicot atzīmi, ka lauks tiek pieteikts BSA par platībām. Lauku bloku kartē jāsadala sākotnēji pieteiktā iezīmētā lauka Nr.1 platība: 1.laukam zīmējums jāsalabo uz 8 ha, laukam Nr.2 jāveic zīmējums par 7 ha.

Tā kā minētajās platībās tiek audzēta viena un tā pati kultūra, bet Vienotajā iesniegumā būs izdalīti divi atsevišķi lauki, tad starp abiem laukiem dabā būtu vēlama provizoriska robeža, lai kontrolieri platības varētu uzmērīt atbilstoši BSA veidiem.

Informācijas pieprasījums

 Kas un kādēļ Jums lūdz aizpildīt Informācijas pieprasījumu?

Vai Tev ir pienākums uz to atbildēt?

Kā vēl vari iesūtīt informāciju?

Licences līgums

Kas un par ko var slēgt Licences līgumu?

Selekcionāra tiesību īpašnieks savas tiesības izmantot aizsargāto augu šķirni par ienākumu avotu ir tiesīgs nodot citai personai uz savstarpējas vienošanās pamata, noslēdzot licences līgumu. Licences līgums jāreģistrē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā. Reģistrāciju uz iesnieguma pamata veic Valts augu aizsardzības dienests. 

Nereģistrēts licences līgums nav spēkā.

Licences līguma reģistrāciju iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti …….

Iesniedzamie dokumenti:
• Augu šķirnes licences līgums
• Valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopija

ATCERIES pirms pakalpojuma saņemšanas Valsts kase jāsamaksā valsts nodeva
7,11 EUR. Reģistrējot piespiedu licenci, valsts nodeva nav jāmaksā.

Kādai informācijai jābūt Licences līgumā?

Vai eksistē arī cita veida līgumi par sēklas pavairošanu?

KO SĒSI, TO PĻAUSI!

Jeb kāpēc gudrs saimnieks izvēlas sēt labu sēklu…

Informācija zemniekiem, lauku konsultantiem, studentiem un lauksaimniecības skolu audzēkņiem, kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlētos papildināt savas zināšanas par kultūraugu sēklkopības un selekcijas lomu katras valsts lauksaimniecības attīstībā. Lai šīs izdevums vēlreiz ikvienam no mums atgādina, ka ceļš uz labu ražu sākas no labas sēklas.

Lejupielādē “Ko sēsi to pļausi”