Bioloģiskajā ražošanā jāizmanto bioloģiskas izcelsmes sēklas un pavairošanas materiāls

Seminārs Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija rīko semināru “Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē”

 

Semināra sākumā LSA valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga-Āva prezentēts LSA sagatavoto Sēklu nozares gada pārskatu 2022, pirmo reizi tiks paziņota un apbalvoti šī gada “Selekcionāru balva 2022” ieguvēji. Pēc tā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis sniegs informāciju par kooperācijas iespējām, priekšrocībām un izaicinājumiem. Semināra turpinājumā Mārtiņš Flaksis vadīs diskusiju ar dažādiem Latvijas kooperatīviem par sēklu apriti tajos, par izaicinajumiem ar kuriem kooperatīvi saskaras un iespējām, kuras tiek piedāvātas kooperatīvu biedriem.

 

Norises vietas un laiks: 2022.gada 2.decembrī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā, Rundāles pag., Bauskas nov. un attālināti

Dalība seminārā: LSA biedriem un uzaicinātajiem dalībniekiem – dalība klātienē Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā; citiem interesentiem – attālināti Microsoft Teams

Pieteikšanās: dalībai klātienē līdz 29.novembrim, dalībai attālināti līdz 1.decembrim  aizpildot pieteikuma formu šeit

Semināra programma un darba kārtība šeit

 

Sēklaudzētāju – lauksaimnieku pieredzes stāsti ceļā uz Zaļo Kursu

 

LSA videomateriāls par 4 sēklaudzētāju pieredzi pielāgojoties jaunajām lauksaimniecības tendencēm ar dažādiem saimniekošanas risinājumiem.

Noskaties šeit – https://www.youtube.com/watch

Eko-shēmas atbalsta sanemšanai LAD jāinformē par pirms sējas izmantoto augsnes apstrādes metodi

Lai 2023.gadā saņemtu eko-shēmas atbalstu, par augsnes apstrādes metodi jāinformē LAD

No 2023. gada 1.janvāra sāksies jaunais plānošanas periods un stāsies spēkā jauni nosacījumi platību maksājumu saņemšanai. Galvenais atbalsta veids būs Ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts, kas aizstās vienoto platību maksājumu, kā arī daudzi citi atbalsta veidi.

Eko-shēma “Saudzējošā lauksaimniecības prakse”

Viens no atbalsta veidiem būs eko-shēma “Saudzējošā lauksaimniecības prakse”. 2023.gadā šīs shēmas ietvaros atbalstu varēs piešķirt par platībām, kurās rudenī (ja šā gada rudenī sēti ziemāji) vai pavasarī (ja sēs vasarājus) tiks izmantota vismaz viena no šādām augsnes apstrādes metodēm:

  • tiešā sēja (netiek veikta augsnes aršana un apstrāde, bet sēj tieši rugainē – lieto bezapstrādes tehnoloģiju);
  • minimāla augsnes apstrāde (augsnes virskārtas sekla apstrāde ne dziļāka kā 15 cm, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi);
  • augsnes joslu apstrāde (apstrādā augsnes joslu līdz 5 cm platumā sēklas sēšanai, rindstarpu josla nav šaurāka par 10 cm, augsne starp rindstarpām netiek mehāniski apstrādāta, tiek saglabātas augu atliekas vai rugaine).

Svarīgi, lai saņemtu eko-shēmas atbalstu!

Lai lauksaimnieki, kuri izmanto kādu no minētajām augsnes apstrādes metodēm, 2023.gadā varētu par šādām platībām saņemt eko-shēmas atbalstu 15 eiro apmērā par ha, par to ir jāinformē LAD.

Lauksaimniekiem, izmantojot LAD mobilo lietotni, jau šī gada rudenī ir jāuzņem fotoattēli ar vietas un laika atzīmi, kuros redzami lauki, kuros izmantota tiešā sēja, minimālā augsnes apstrāde vai augsnes joslu apstrāde. Ir jānofotografē arī tie lauki, kuros sēja jau ir notikusi.

Informācija 28. septembris, 2022 no https://www.lad.gov.lv/lv/aktualitates-un-kalendars

LAD aicina informēt par lietavu vai citu laikapstākļu ietekmes dēļ cietušajām platībām

Laikapstākļi var ietekmēt to, vai zemnieki var pilnā apmērā apsaimniekot atbalstam pieteiktās platības. Gadījumos, ja tiek konstatēti applūduši lauki un izslīkuši sējumi, aicinām lauksaimniekus par to informēt Lauku atbalsta dienestu (LAD). Mēdz būt gadījumi, kad  spēcīgo lietavu un/ vai platības applūšanas gadījumā nav iespējams veikt zālāju apsaimniekošanu atbilstošos termiņos un izpildot visus atbalsta saņemšanas nosacījumus.

Šādos gadījumos lauksaimnieka pienākums ir veikt fotofiksāciju ar koordinātām un informēt par to LAD. Uzņemtajos attēlos ir nepārprotami jābūt pazīmēm, ka platība ir, piemēram, applūdusi un nav iespējams veikt pļaušanas un nopļautās zāles novākšanas darbus. Pēc platības nožūšanas lauksaimnieka pienākums ir veikt apsaimniekošanas darbus tik, cik tas ir iespējams, ņemto vērā lauka un zālāja stāvokli. Ja nav iespējams veikt nekādus apsaimniekošanas darbus, tad platība jāatsauc no atbalsta saņemšanas.

Dienests aicina šādu informāciju sūtīt, izmantojot LAD mobilo lietotni –  informāciju ar fotogrāfijām lietotnē var nosūtīt ātri un ērti. Mobilo lietotni var izmantot visi tie dienesta klienti, kuri izmanto LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu. Mobilā lietotne ir pieejama gan Android gan iOS viedierīcēm bez maksas.

Tālrunis uzziņām: 67095000.

Informārciju sagatavoja LAD: https://www.lad.gov.lv/lv/aktualitates-un-kalendars/aktualitates/aicinam-informet-par-lietavu-vai-citu-laikapstaklu-ietekmes-del-cietusajam-platibam-1258

LSA sezonas apskats 2021

2021.gada vasaras sezona līdz augustam bija netipiski karsta un sausa. Karstuma dēļ graudaugi  nogatavojās paātrināti, kulšana sākās aptuveni 10 dienas agrāk, masveida kviešu kulšanu Zemgalē varēja uzsākt jau jūlija beigās. Daļa saimniecību to arī izdarīja, bet daudzi vēl vāca ziemas rapsi.

Sausums un kukaiņu invāzija sevišķi ietekmēja lauka pupu ražu.

Ar augusta pirmajām dienām sākās lietavas, kas daudzviet uz 2 nedēļām pilnībā apturēja ražas novākšanu. Lietavas turpinājās visu augustu un daļēji arī septembri. Lai gan ziemāju graudaugu novākšanas sezonu varēja uzsākt ļoti agri, lietavu dēļ tā ievilkās līdz pat septembra beigām.

Ziemāju graudaugu raža galvenajos audzēšanas reģionos bija tuva vidējai un ņemot vērā augstās graudu cenas, lauksaimnieki varēja justies apmierināti.

Daudz sliktāka situācija bija ar graudaugu vasarājiem, kuru ražas vasaras vidus sausums un karstums ietekmēja ļoti ievērojami. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja arī ievāktā sēklas materiāla kvalitāti.

Neskatoties uz ieilgušo ražas vākšanas sezonu, iesēto ziemāju graudaugu platības pārsniedz vidējos rādītājus, taču, tā kā sēja bija novēlota un laiks pēc sējas salīdzinoši vēss, liela daļa graudaugu līdz ziemai attīstījās samērā vāji.

Kartupeļiem ražas kritums sasniedzis līdz pat 50%. Pēc slapjajiem rudens apstākļiem kartupeļiem gan preču, gan sēklas materiāls slikti glabājas.

SEMINĀRA Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā apskats

LSA Bioloģiskās sēklkopības sekcija šī gada 9.februārī organizēja semināru bioloģiskajiem sēklaudzētājiem un sēklu lietotājiem Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā.

Rīkojot šo semināru arī interesentiem, kas nav Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas biedri, Bioloģiskās sēklkopības sekcija aicina īpaši bioloģiskos sēklaudzētājus pievienoties LSA biedru un sekcijas sastāvam – būt informētam un piedalīties bioloģiskās sēklkopības norazes attīstības veicināšanā.

Sertifikācijas un testēšanas centra Bioloģiskās lauksaimniecības galvenās eksperte Vija Rāka “Augu reproduktīvā materiāla izmantošanas nosacījumi bioloģiskajā lauksaimniecībā”  prezentācija šeit.

Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta direktora vietniece  Liena Jaunzeme  “Sēklas un pavairošanas materiāla izmantošana bioloģiskajā ražošanā: jaunumi atskaišu sistēmā un e-pakalpojumu izmantošana” prezentācija šeit.

 

Ko sēt?

Jebkuras sugas audzēšanas rekomendācijās līdzās augsnes sagatavošanai, mēslošanai, augu aizsardzībai un citām agronomiskām zināšanām uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei un sēklas kvalitātei. Zinātnieku aprēķini rāda, ka sējuma ražība par 30-50% ir atkarīga no sekmīgi izvēlētas mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas. Savukārt šķirnes ģenētiskais potenciāls var ietekmēt gala rezultātu vēl par 10 līdz 25%. Uzsvars gan tiek likts uz vārdiem – ģenētiskais potenciāls. Iegūt potenciālam līdzvērtīgu ražu būs iespējams vien ar pareizas agrotehnikas palīdzību, radot apstākļus, lai šķirne varētu parādīt visas savas labās īpašības. Svarīgi ir izvēlēties šķirni, kas konkrētajos augsnes un klimata apstākļos, spēj savu potenciālu parādīt. 

Katru gadu pirkt jaunu sēklu vai sēt pašaudzētu? 

Darbojoties saimniecībā ar vairākām sugām vai vairākām šķirnēm, nav viegli nodrošināt ražas nesajaukšanos.  Tas var notikt sējas vai ražas novākšanas laikā, kaltēšanas procesā, vai arī uz lauka no priekšauga pārziemojušajām sēklām. Problēma pašaudzētās sēklas sagatavošanā var radīt arī grūti atdalāmu, invazīvu nezāļu savairošanās, kaitīgo organismu izplatīšanās no lauka uz lauku. Tas var prasīt ievērojami lielākus izdevumus specifisku augu aizsardzības līdzekļu iegādei daudzu nākamo gadu garumā un samazināt Jūsu saimniecības rentabilitāti. Visi šie apstākļi noved pie pašražotās sēklas kvalitātes neatgriezeniskas pazemināšanās, no kā cieš arī sējumu ražotspēja. Tāpēc svarīgi regulāri plānot pakāpenisku sēklas materiāla atjaunošanu. 

Ja vēlies iegādāties jaunu šķirni, izvērtē, cik piemērota tā ir Tavas saimniecības ražošanas apstākļiem – vai varēsi savlaicīgi novākt, vai agroklimatiskie apstākļi un augsnes īpašības atbilst šķirnes prasībām. Izvērtē kāda sēklas kategorija Tev ir piemērotākā, un pirms pirkuma pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus – etiķetes. Vairāk lasi rakstā ATGĀDINĀM UN LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU!

Tātad Tev ir tiesības izmantot sējai savā saimniecībā daļu no izaudzētā ražas materiāla, bet vienmēr ir jāizvērtē, vai saimniecības infrastruktūra varēs nodrošināt vismaz minimālās prasības sēklas sagatavošanai – ražas attīrīšanu, uzglabāšanu, kodināšanu u.c. darbības, bez kurām nav iedomājama sēklas materiāla kvalitātes uzturēšana. Tāpat jāatceras, ka šķirne, neatkarīgi no ataudzējuma gada, ir intelektuālais īpašums un tās izmantošanu pavairošanai var ierobežot Augu šķirņu aizsardzības likums. Tāpēc noskaidro vai šķirne, kuru audzē, ir vai nav aizsargāta! Vairāk lasi rakstu ŠĶIRNE.

Ko nekādā gadījumā NEDRĪKST 

Ņem vērā – šķirnēm, kurām ir aizsargātas selekcionāra tiesības Latvijas teritorijā vai visā ES kopienā, ražas produktu izmantošanai pavairošanai nepieciešama šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja. To lauksaimnieks var saņemt, noslēdzot licences līgumu ar šķirnes selekcionāru vai selekcionāra tiesību pārstāvi. 

Augu šķirņu aizsardzības likums 24.pantā paredzēti izņēmumi par labu lauksaimniekiem, jo dažas plašāk audzētās laukaugu sugas – auzas, miežus, rudzus, tritikāli, mīkstos kviešus, kartupeļus, ripsi un rapsi, dzelteno lupīnu, lucernu, zirņus, lauka pupas, sējas vīķus un eļļas linus, ir atļauts pavairot saimniecībā savām vajadzībām (izņemto hibrīdās un sintētiskās šķirnes) bez licences līguma. Vienlaikus jāatgādina, ka visu pārējo iepriekš neminēto sugu, piemēram, griķu, kaņepju, šķiedras linu, šaurlapu lupīnas, sojas, āboliņu un stiebrzāļu ražas materiāla izmantošana pavairošanai savas saimniecības vajadzībām bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas, jeb Licences līguma, ir AIZLIEGTA.

Tāpat saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu nav atļautapašaudzētas sēklas” tirdzniecība vai nodošana izmantošanai sējai ārpus savas saimniecības. Lauksaimniekam jāatceras, ka pārkāpums ir arī ražas produktu – nesertificēta sēklas materiāla iegāde/iemainīšana un izmantošana sējai savā saimniecībā.  

REKOMENDĒJAM sēklas materiālu atjaunot vismaz reizi 4 – 6 gados, objektīvi izvērtējot riska faktorus, kas apdraud konkrētas sugas ražas produktu kvalitāti (sajaukšanās, kaitīgo organismu – slimību, vīrusu izplatība, grūti atdalāmu nezāļu savairošanās u.c.)