LSA sezonas apskats 2021

2021.gada vasaras sezona līdz augustam bija netipiski karsta un sausa. Karstuma dēļ graudaugi  nogatavojās paātrināti, kulšana sākās aptuveni 10 dienas agrāk, masveida kviešu kulšanu Zemgalē varēja uzsākt jau jūlija beigās. Daļa saimniecību to arī izdarīja, bet daudzi vēl vāca ziemas rapsi.

Sausums un kukaiņu invāzija sevišķi ietekmēja lauka pupu ražu.

Ar augusta pirmajām dienām sākās lietavas, kas daudzviet uz 2 nedēļām pilnībā apturēja ražas novākšanu. Lietavas turpinājās visu augustu un daļēji arī septembri. Lai gan ziemāju graudaugu novākšanas sezonu varēja uzsākt ļoti agri, lietavu dēļ tā ievilkās līdz pat septembra beigām.

Ziemāju graudaugu raža galvenajos audzēšanas reģionos bija tuva vidējai un ņemot vērā augstās graudu cenas, lauksaimnieki varēja justies apmierināti.

Daudz sliktāka situācija bija ar graudaugu vasarājiem, kuru ražas vasaras vidus sausums un karstums ietekmēja ļoti ievērojami. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmēja arī ievāktā sēklas materiāla kvalitāti.

Neskatoties uz ieilgušo ražas vākšanas sezonu, iesēto ziemāju graudaugu platības pārsniedz vidējos rādītājus, taču, tā kā sēja bija novēlota un laiks pēc sējas salīdzinoši vēss, liela daļa graudaugu līdz ziemai attīstījās samērā vāji.

Kartupeļiem ražas kritums sasniedzis līdz pat 50%. Pēc slapjajiem rudens apstākļiem kartupeļiem gan preču, gan sēklas materiāls slikti glabājas.

SEMINĀRA Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā apskats

LSA Bioloģiskās sēklkopības sekcija šī gada 9.februārī organizēja semināru bioloģiskajiem sēklaudzētājiem un sēklu lietotājiem Likumdošanas regulējuma izmaiņas sēklu apritē 2022.gadā un jaunajā plānošanas periodā.

Rīkojot šo semināru arī interesentiem, kas nav Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas biedri, Bioloģiskās sēklkopības sekcija aicina īpaši bioloģiskos sēklaudzētājus pievienoties LSA biedru un sekcijas sastāvam – būt informētam un piedalīties bioloģiskās sēklkopības norazes attīstības veicināšanā.

Sertifikācijas un testēšanas centra Bioloģiskās lauksaimniecības galvenās eksperte Vija Rāka “Augu reproduktīvā materiāla izmantošanas nosacījumi bioloģiskajā lauksaimniecībā”  prezentācija šeit.

Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta direktora vietniece  Liena Jaunzeme  “Sēklas un pavairošanas materiāla izmantošana bioloģiskajā ražošanā: jaunumi atskaišu sistēmā un e-pakalpojumu izmantošana” prezentācija šeit.

 

Ko sēt?

Jebkuras sugas audzēšanas rekomendācijās līdzās augsnes sagatavošanai, mēslošanai, augu aizsardzībai un citām agronomiskām zināšanām uzmanība jāpievērš šķirņu izvēlei un sēklas kvalitātei. Zinātnieku aprēķini rāda, ka sējuma ražība par 30-50% ir atkarīga no sekmīgi izvēlētas mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas. Savukārt šķirnes ģenētiskais potenciāls var ietekmēt gala rezultātu vēl par 10 līdz 25%. Uzsvars gan tiek likts uz vārdiem – ģenētiskais potenciāls. Iegūt potenciālam līdzvērtīgu ražu būs iespējams vien ar pareizas agrotehnikas palīdzību, radot apstākļus, lai šķirne varētu parādīt visas savas labās īpašības. Svarīgi ir izvēlēties šķirni, kas konkrētajos augsnes un klimata apstākļos, spēj savu potenciālu parādīt. 

Katru gadu pirkt jaunu sēklu vai sēt pašaudzētu? 

Darbojoties saimniecībā ar vairākām sugām vai vairākām šķirnēm, nav viegli nodrošināt ražas nesajaukšanos.  Tas var notikt sējas vai ražas novākšanas laikā, kaltēšanas procesā, vai arī uz lauka no priekšauga pārziemojušajām sēklām. Problēma pašaudzētās sēklas sagatavošanā var radīt arī grūti atdalāmu, invazīvu nezāļu savairošanās, kaitīgo organismu izplatīšanās no lauka uz lauku. Tas var prasīt ievērojami lielākus izdevumus specifisku augu aizsardzības līdzekļu iegādei daudzu nākamo gadu garumā un samazināt Jūsu saimniecības rentabilitāti. Visi šie apstākļi noved pie pašražotās sēklas kvalitātes neatgriezeniskas pazemināšanās, no kā cieš arī sējumu ražotspēja. Tāpēc svarīgi regulāri plānot pakāpenisku sēklas materiāla atjaunošanu. 

Ja vēlies iegādāties jaunu šķirni, izvērtē, cik piemērota tā ir Tavas saimniecības ražošanas apstākļiem – vai varēsi savlaicīgi novākt, vai agroklimatiskie apstākļi un augsnes īpašības atbilst šķirnes prasībām. Izvērtē kāda sēklas kategorija Tev ir piemērotākā, un pirms pirkuma pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus – etiķetes. Vairāk lasi rakstā ATGĀDINĀM UN LŪDZAM PIEVĒRST UZMANĪBU!

Tātad Tev ir tiesības izmantot sējai savā saimniecībā daļu no izaudzētā ražas materiāla, bet vienmēr ir jāizvērtē, vai saimniecības infrastruktūra varēs nodrošināt vismaz minimālās prasības sēklas sagatavošanai – ražas attīrīšanu, uzglabāšanu, kodināšanu u.c. darbības, bez kurām nav iedomājama sēklas materiāla kvalitātes uzturēšana. Tāpat jāatceras, ka šķirne, neatkarīgi no ataudzējuma gada, ir intelektuālais īpašums un tās izmantošanu pavairošanai var ierobežot Augu šķirņu aizsardzības likums. Tāpēc noskaidro vai šķirne, kuru audzē, ir vai nav aizsargāta! Vairāk lasi rakstu ŠĶIRNE.

Ko nekādā gadījumā NEDRĪKST 

Ņem vērā – šķirnēm, kurām ir aizsargātas selekcionāra tiesības Latvijas teritorijā vai visā ES kopienā, ražas produktu izmantošanai pavairošanai nepieciešama šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja. To lauksaimnieks var saņemt, noslēdzot licences līgumu ar šķirnes selekcionāru vai selekcionāra tiesību pārstāvi. 

Augu šķirņu aizsardzības likums 24.pantā paredzēti izņēmumi par labu lauksaimniekiem, jo dažas plašāk audzētās laukaugu sugas – auzas, miežus, rudzus, tritikāli, mīkstos kviešus, kartupeļus, ripsi un rapsi, dzelteno lupīnu, lucernu, zirņus, lauka pupas, sējas vīķus un eļļas linus, ir atļauts pavairot saimniecībā savām vajadzībām (izņemto hibrīdās un sintētiskās šķirnes) bez licences līguma. Vienlaikus jāatgādina, ka visu pārējo iepriekš neminēto sugu, piemēram, griķu, kaņepju, šķiedras linu, šaurlapu lupīnas, sojas, āboliņu un stiebrzāļu ražas materiāla izmantošana pavairošanai savas saimniecības vajadzībām bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas, jeb Licences līguma, ir AIZLIEGTA.

Tāpat saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu nav atļautapašaudzētas sēklas” tirdzniecība vai nodošana izmantošanai sējai ārpus savas saimniecības. Lauksaimniekam jāatceras, ka pārkāpums ir arī ražas produktu – nesertificēta sēklas materiāla iegāde/iemainīšana un izmantošana sējai savā saimniecībā.  

REKOMENDĒJAM sēklas materiālu atjaunot vismaz reizi 4 – 6 gados, objektīvi izvērtējot riska faktorus, kas apdraud konkrētas sugas ražas produktu kvalitāti (sajaukšanās, kaitīgo organismu – slimību, vīrusu izplatība, grūti atdalāmu nezāļu savairošanās u.c.)

Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze Router

Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze tika izstrādāta un atvērta 2021.gada martā ES projekta LIVESEED ietvaros. Tās mērķis ir ES dalībvalstīm un sēklu piegādātājiem radīt plašāku informāciju par pieejamo bioloģisko sēklu piedāvājumu un palielināt bioloģisko sēklu piedāvājumu ES dalībvalstīs un Šveicē.

Router Eiropas bioloģisko sēklu datu bāzi iespējams atvērt šeit

 

 

Datubāze ļauj sēklu piegādātājiem pārvaldīt piegādes visās ES dalībvalstīs un Šveicē no viena konta. Reģistrētie sēklu piegādātāji var augšupielādēt informāciju par savu pieejamo bioloģisko sēklu piegādi un norādīt valstis, uz kurām var piegādāt individuālos piedāvājumus.

Kad sēklu piegādātājs pieprasa piedāvājuma iekļaušanu valsts datubāzē, kompetentā iestāde saņem paziņojumu, lai pārbaudītu sēklu piegādātāja sniegto informāciju. Pēc tam kompetentā iestāde var pievienot piedāvājumu savai valsts datubāzei. Sēklu piegādātājiem arī turpmāk būs iespēja ziņot par savu sēklu piegādi tieši valsts datu bāzes administratoram un tādējādi izteikt piedāvājumus.

Eiropas datubāzes izmantošana nav obligāta, to sēklu piegādātāji var brīvi izmantot informējot par savu pieejamo bioloģisko sēklu piegādi. Šai datubāzei ir tikai informatīvs raksturs un tiesības lūgt izsniegt individuālas atļaujas konvencionālās sēklas izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā ir tikai pamatojoties uz informāciju nacionālajās sēklu datubāzēs.

Datu bāzes funkcijas:

Sēklu piegādātāji var pārvaldīt savus bioloģisko sēklu piedāvājumus ES dalībvalstīm vai Šveicei.

Dalībvalstu un Šveices atbildīgās iestādes var pieteikties, izmantojot lietotāja vārdu, kuru nosūtījis Eiropas maršrutētāju datu bāzes administrators. Jūs varat apskatīt, pieņemt vai noraidīt jūsu valstij atbilstošus piedāvājumus un eksportēt tos uz savu nacionālo datu bāzi.

Vietnes apmeklētāji, kas meklē bioloģiskās sēklas, var meklēt pieejamos kultūraugus un piegādātājus dažādās valstīs.

 

Plašāka informācija atrodama šeit:

Ceļvedis pakalpojumu sniedzējiem 

Norādījumi iestādēm 

Apmācība pakalpojumu sniedzējiem 

Apmācība iestādēm

Apmācība apmeklētājiem

Saites uz ES dalībvalstu un Šveices bioloģisko sēklu nacionālajām sēklu datubāzēm:

AT, BE, BG, HR, CZ, DK, EE, FI, FR, DE GR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, ES, SE , CH, UK-GB, UK-NI

Saites uz ES komisijas noteikumiem un vadlīnijām par bioloģisko lauksaimniecību: Informācija par bioloģisko lauksaimniecību

Video angļu valodā par Eiropas bioloģisko sēklu datu bāz – Router, jeb RDB  https://www.youtube.com/watch?v=HPiwR7APXKI

 

 

 

Atgādinām – sēklas kvalitāti apliecina ETIĶETE!

Valsts Augu aizsardzības dienests no 2020.gada vairs neizsniedz sēklu SERTIFIKĀTUS. Pastāv divu veidu dokumenti sēklu kontroles jomā – ETIĶETES uz iepakojuma un SĒKLU NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI.

Tikai ETIĶETE apliecina, ka sēklas partija ir pilnībā novērtēta likumdošanā noteiktajā kārtībā un tā 100% atbilst visiem sēklas kategorijai atbilstošajiem kvalitātes kritērijiem. Katrai sēklas iepakojuma vienībai jābūt piestiprinātai etiķetei.

Sēklu novērtēšanas rezultāti norāda, ka sēklas pārtikas sertifikācija nav pabeigta vai nevar tikt pabeigta. Sēklu kontrole parasti tiek veikta tikai pēc kāda noteikta rādītāja – visbiežāk  – dīdzības pārbaudei, bet izsniegtie kontroles rezultāti neapliecina:

  • sēklas piederību konkrētai šķirnei,
  • nesniedz informāciju, kāda ir šķirnes tīrība (vai sēklu partijā nav citu sugu/šķirņu sēklu piemaisījumi),
  • nesniedz informāciju, kāda ir sēklu tīrība (vai sēklu partijā nav nezāļu, piem., vējauzu, lāčauzu, rudzu smilgas vai citu bīstamu nezāļu sēklas).

Pirms iegādājies sēklu, pārliecinies vai audzētājs/tirgotājs reģistrēts VAAD sēklaudzētāju reģistrā.  Datubāze šeit. http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklaudzetaji.aspx 

Izvērtē kāda sēklu kategorija ir piemērotākā tieši Tavām vajadzībām.

Tirgū pieejamas dažādas sēklu kategorijas, kur noteikumi katrai paredz noteiktu skaitu nezāļu un citu sugu piejaukumu.

Kādas kategorijas ir labībām, kartupeļiem un kādiem mērķiem pamatā katra kategorija paredzēta, kādus piejaukumus tā pieļauj

Strīdu gadījumā iespējams saņemt pakalpojumu – Vidējā sēklu parauga ņemšana, analīžu veikšana un etiķešu izgatavošana. Jebkurš lauksaimnieks var iesniegt VAAD Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā vai tās filiālēs sēklu paraugu, lai noteiktu sēklu kvalitatīvo īpašību rādītājus – sēklu analītisko tīrību, citu augu sēklu piemaisījumu, dīgtspēju, dzīvotspēju, mitruma saturu, kaitēkļu invāziju, 1000 sēklu masu, vējauzas klātbūtni, sēklu veselīgumu.
Iespējams veikt arī sēklu maisījumu analīzi (noteikt sugu procentuālo sastāvu un dīgtspēju).

Pirms iegādājaties sēklas, pieprasiet sēklas pārdevējam uzrādīt sēklas kvalitāti apliecinošus dokumentus! Tikai tā pasargāsiet savas saimniecības laukus no nepatīkamiem “pārsteigumiem”.

Bioloģiskās sēklaudzēšanas tendences un mērķi

Bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības ekspertu 2020.gada decembra sanāksmes informācija no VAAD

 

LABĀ ZIŅA: Pēdējo 10 gadu laikā strauji audzis gan bioloģisko sēklaudzētāju skaits, gan saražotie sēklu apjomi.

Bioloģisko sēklaudzēšanas saimniecību skaits

Datubāzē ievietotais sēklas apjoms , t

Tomēr bioloģisko sēklu pieprasījums ir vairākkārt lielāks par bioloģiski saražotās sēklas apjomiem šobrīd.  Tāpēc ik gadu  tiek pieprasītas atļaujas konvencionālā pavairojamā materiāla izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā .

 Izsniegtās atļaujas izmantot konvencionālas izcelsmes sēklu

 

 

 

Pieprasījums pēc dažādu sugu sēklām ir atšķirīgs.  Jau šobrīd ir sugas, kam bioloģiski saražoto sēklu apjoms ir tuvu  pieprasījumam.

 

BIO sēklu DB piedāvātais daudzums pret atļaujās pieprasīto daudzumu 2020.gads, %

 

Pēc 2020. gada datiem, bioloģiskās sēklas tuvu pieprasījumam ir ražotas tādām sugām kā ziemas rudzi, vasaras mieži, daudzziedu airene. Pat par 250 % pieprasījumu pārsniedz sarkanā āboliņa un par 125% ziemas rudzu ražošanas apjomi. Bet bioloģiskās sēklās 2020. gadā nebija pieejamas –  ripsim, hibrīdai airenei, ganību airenei, līdz 10 % nodrošinājums ir auzām, zirņiem, kartupeļiem. Interese ir arī par griķu, tritikāles  u.c. sugu sēklām.  Vairākumam sugu bioloģisko sēklu pietiek vien 10% līdz 50% apmērā.

Tiek izvērtēta iespēja pamazām samazināt atļauju uzsniegšanu tām sugām, kur ražošanas apjomi ir pietiekami. Bet, tā kā šobrīd trūkst informācijas,  cik daudz no bioloģiskā sēkla pēc sertificēšanas tiek realizētas valstī  un cik daudz izvesta, pagaidām atļaujas tiek izsniegtas visām laukaugu sugām, kam tas nepieciešams.

Lai sabalansētu bioloģisko sēklu pieprasījumu un ražošanas apjomus, LSA sadarbībā ar LBLA regulāri jāanalizē situācija – gan bioloģiskās sēklu ražošanas apjomi, gan  bioloģisko sējplatību pieaugums valstī, lai prognozētu nepieciešamos bioloģiskās sēklas apjomus.

Kopīgais mērķis ir, pārejas periodam beidzoties, Latvijā saražotais sēklas materiāls 100% nodrošina valsts bioloģisko lauksaimnieku pieprasījumu un varam eksportēt augstas kvalitātes bioloģisko sēklu uz valstīm, kuras nebūs paguvušas bioloģisko sēklkopību attīstīt pietiekamā daudzumā.

Paldies VAAD par atļauju izmantot sagatavoto informāciju!

Sēkla bioloģiskajiem lauksaimniekiem

Bioloģiskās Sēklu un pavairošanas materiāla datu bāze VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/bio_seklas.aspx   

Pārejas periodā, kas šobrīd noteikts līdz 2035.gada beigām, ar VAAD īpaši izsniegtu individuālo atļauju drīkst bioloģiskajā lauksaimniecībā  izmantot konvencionālās sēklas un veģetatīvo pavairošanas materiālu. 

Izņēmumi! Vispārējās atļaujas piešķirtas sugām, kurām Latvijā netiek veikta sēklkopība. Šo sugu sarakts apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti http://registri.vaad.gov.lv/reg/seklu_visparejas_atlaujas.aspx 

Tātad – ja VAAD datubāzē Jums nepieciešamā kultūrauga suga un šķirne nav pieejama, Jums ir tiesības lūgt izsniegt individuālo atļauju konvencionālās sēklas (sēklu maisījumu) un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. 

Sēklu un pavairošanas materiāla atļaujas iesniegumu iespējams aizpildīt un iesniegt:

– elektroniski ZM e-pakalpojumu portālā, vairāk informācija VAAD ziņulapā šeit>>>

https://epakalpojumi.zm.gov.lv/iestade/3/pakalpojumi 

– klātienē VAAD reģionālajās nodaļās vai pa pastu, iesnieguma formu augšupielādējot VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti 

https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/atlauja-konvencionalas-izcelsmes-seklu-un-pavairosanas-materiala-izmantosanai-biologiskaja-lauksaimnieciba 

Atceries, lai saņemtu atļauju – nepieciešams nomaksāt valsts nodevu!

Iesniegumu VAAD Atļaujas saņemšanai var iesniegt šādos termiņos:

Suga Ne agrāk kā Ne vēlāk kā
vasarāju labībai, lopbarības augiem, liniem, vasaras rapsim, vasaras ripsim un pārējiem eļļas augiem un šķiedraugiem atklātā lauka dārzeņiem 5. februāris 15. jūnijs
kartupeļiem 5. aprīlis 15. jūnijs
ziemas rapsim, ziemas ripsim 20. jūlijs 20. augusts
ziemāju labībām 5. septembris 15. oktobris

BSA atbalsta saņemšanai noteiktais sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

14.2 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms

(Pielikums MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

Nr.

p. k.

Kultūraugu sugas t/ha
1. Stiebrzāles
1.1. Pļavas timotiņš 0,29
1.2. Pļavas auzene 0,29
1.3. Sarkanā auzene 0,33
1.4. Daudzziedu viengadīgā airene 0,59
1.5. Hibrīdā airene 0,54
1.6. Ganību airene 0,57
1.7. Kamolzāle 0,12
1.8. Auzeņairene 0,43
1.9. Niedru auzene 0,37
1.10. Pļavas skarene 0,25
2. Tauriņzieži
2.1. Sarkanais āboliņš 0,23
2.2. Baltais āboliņš 0,20
2.3. Lucerna 0,11
2.4. Austrumu galega 0,16
2.5. Bastarda āboliņš 0,14
2.6. Facēlija 0,05
2.7. Ragainais vanagnadziņš 0,05
3. Pākšaugi
3.1. Zirņi 0,86
3.2. Lauka pupas 1,91
3.3. Lupīnas (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 0,40
3.4. Vīķi 0,40
4. Labība
4.1. Mieži, vasaras 1,41
4.2. Kvieši, vasaras 1,89
4.3. Auzas 1,85
4.4. Griķi 0,52
4.5. Tritikāle, vasaras 1,00
4.6. Kvieši, ziemas 2,33
4.7. Rudzi 1,40
4.8. Tritikāle, ziemas 1,45
4.9. Mieži, ziemas 1,20

Ministru kabineta noteikumi Nr. 126 197.1 punkts nosaka.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra. (MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

Liveseed projekts

Projekta mērķis: Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

Situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem 

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

 

 

Projekts Boosting organic seed and plant breeding across Europe , jeb 

Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pilnveidošana, veicinot bioloģiskās sēklaudzēšanas un selekcijas attīstību Eiropā

2017 – 2021

 

Projekta realizēšanā iesaistīti 48 partneri no 18 valstīm. Latviju pārstāv Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI). Projektu koordinē IFOAM.

Virsmērķis: bioloģiskie lauksaimnieki 100 % izmanto bioloģiskās lauksaimniecības sēklas un bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotas šķirnes (sasniedzams līdz 2036. gadam) 

Galvenie uzdevumi projektā:

  • Virzīt izmaiņas likumdošanā, lai palielinātu bioloģiskās sēklas ražošanas un izmantošanas apjomus. 
  • Pilnveidot bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu pārbaužu procedūras, uzlabot veselīgas un kvalitatīvas sēklas pavairošanas paņēmienus un veicināt to pielietošanu. 
  • Inovatīvas bioloģiskās selekcijas stratēģijas izstrāde.
  • Izvērtēt sociāli ekonomiskos apstākļus, kuri ietekmē bioloģisko selekciju un sēklaudzēšanu.

Informācija par dažādiem faktoriem, kuri ietekmē bioloģiskās lauksaimniecības sēklu lietošanu, vai pretēji – nelietošanu ziņojumā (angļu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2019/09/LIVESEED-D4.1-Report-on-relative-importance-of-factors-encouraging-or-discouraging-farmers-to-use-organic-seed-in-organic-supply-chains.Cpdf.pdf   

Kopējās situācijas apkopojums Eiropā, labo prakšu piemēri un rekomendācijas politikas veidotājiem apkopotas bukletā “Kā īstenot bioloģiskās lauksaimniecības regulu, lai uzlabotu bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ražošanu un izmantošanu” (latviešu valodā):

https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/09/FNL-LIVESEED-All-Pages-Booklet1-LATVIAN-2-WEB.pdf

Vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze

2020. gada 25. novembrī tika atvērta vienotā Eiropas bioloģisko sēklu datu bāze (Router database), pievienošanās datubāzei ir katras atsevišķas valsts kompetencē. 

Video no Bioloģiskās lauksaimniecības inovāciju dienu semināra, kura laikā tika atklāta rūtera datubāze. Video satur datubāzes demonstrējumu.

Informācija par to, kā darbojas datu bāze un kā tai pieslēgties:

Informācija valstu atbildīgajām iestādēm: https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_authorities_english.pdf

Informācija sēklaudzētājiem un sēklu piegādātājiem https://www.liveseed.eu/wp-content/uploads/2020/10/Liveseed_Router_database_guide_organicSeedSupplier_english.pdf