Pieaugot iedzīvotāju skaitam, mainoties klimatam, mainoties uztura paradumiem, un virzoties uz ražošanas ilgtspējas palielināšanu, ir skaidrs, ka jādomā par kultūraugu ražības celšanu.

Ražības celšanā varam izdalīt divas sastāvdaļas: augu ģenētikas uzlabošana (labāku šķirņu selekcija) un agrotehniskie pasākumi (mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģijas, augsnes sagatavošanas un sēkumu kopšanas tehnika, utt.).  Dažadi pētījumu projekti pierādījuši, ka līdz noteiktam ražas līmenim agrotehniskie pasākumi var nodrošināt aptuveni 50 procentus no ražas pieauguma, bet otru pusi nodrošina augu ģenētiskā uzlabošana (šķirņu selekcija). Taču, ja vēlamies ražas līmeni vēl kāpināt, nelīdzēs palielināta mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošana. Izšķiroša loma šeit būs selekcionāru veiktajai augu ģenētikas uzlabošanai – jaunu šķirņu veidošanai.

NIAB institūta 2008. gada pētījumā tika aplūkota kviešu, miežu un auzu raža pēdējo sešu gadu desmitu laikā. Tika pārbaudīti 300 šķirņu ražas dati no 3600 izmēģinājumiem un savāktas 53 tūkst. datu vienības. Laika posmā no 1947. līdz 1986. gadam ap 50% ražas pieauguma varēja attiecināt uz agrotehniku. Taču kopš 1982. gada aptuveni 90 procentus no visa ražas pieauguma noteica jaunu šķirņu ieviešana, kā rezultātā raža pieauga no 5t/ha līdz 8t/ha.

Augu selekcija ļauj mums pielāgot augus un attīstīt jaunas augu šķirnes, lai varētu saglabāt un palielināt produktivitāti, vienlaikus uzlabojot produktu kvalitāti, pielāgojoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un tirgus prasībām. Augu selekcija ir būtiski veicinājusi augkopības ietekmes uz vidi samazināšanu, produktu daudzveidības palielināšanu un lauksaimniecības ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Jaunu augu šķirņu selekcijai ir ļoti liela nozīme gan lauksaimnieku, gan arī tirgus un patērētāju prasību apmierināšanā. Laukaugu selekcijai ir milzīga nozīme esošo un nākamo paaudžu nodrošināšanā ar ilgtspējīgu augstvērtīgas pārtikas apgādi. Bez selekcionāru darba augu šķirņu selekcijā, mums nebūtu ne produktu daudzveidības, ne kvalitātes.

 

Fragments no Europeanseed 2023.gada 14.februārī publicētā raksta “Seed Sector Myths”. Pilnu rakstu iespējams izlasīt šeit:https://european-seed.com/2023/02/seed-sector-myths/?utm_campaign=European%20Seed%20Story%20Of%20The%20Week&utm_medium=email&_hsmi=246576990&_hsenc=p2ANqtz-8eYDyYBiDrEKPGGRN17joV5J3U0LM6M7Aaok-D4PeS2-vSaQCYfGedDgfeDXMphow5mT5vMmi4sSrA-fsas0h6GF9uhNcNaFPFAlL5W__MF7udFE8&utm_content=246576990&utm_source=hs_email 

Selekcionāru tiesības ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tāpēc 26.aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija aicināja Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas uz sanāksmi par sadarbību selekcionāru tiesību aizsardzības jomā.

 

Uz aicinājumu atsaucās un sanāksmē piedalījās:

• Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, pārstāve Aiga Kraukle,
• Zemnieku saeima, pārstāvis Mareks Bērziņš,
• Latvijas Zemnieku federācija, pārstāve Agita Hauka

Sanāksmē piedalījās un ar savu redzējumu dalījās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

 

LSA selekcionāru tiesību eksperti Sanita Zute un Dzintars Jaks klātesošos iepazīstināja ar selekcijas darba nozīmi lauksaimniecības attīstībai, tā finansēšanas principiem un likumdošanu, kas to regulē.

Sanitas Zutes prezentācija šeit

Dzintara Jaka prezentācija šeit

 

Ņemot vērā to, ka pēdējos 10 gados visām sugām par 20-50% ir pieaugušas šķirņu pavairošanas maksas licences līgumos, selekcionāri, atbilstoši likumā noteiktajam, vēlas paaugstināt likmes par lauksaimnieku pašu saimniecībā izaudzēto ražas produktu izmantošanu savu lauku apsēšanai, kas nav mainītas vai kā 10 gadus.

Saprotot to, ka šis un turpmākie gadi lauksaimniekiem resursu pieejamības un izmaksu dēļ un Zaļā kursa ieviešanas dēļ būs izaicinājumiem pilni, šķirņu pārstāvji vienojušies likmes par pašaudzētas sēklas izmantošanu savas saimniecības lauku apsēšanai 2022.gadam paaugstināt tikai par 5%.

Lauksaimnieku izpratnei par godprātīgas sadarbības  nepieciešamību ar selekcionāriem var būt būtiska ietekme uz vienošanos par autoratlīdzības likmes pieaugumu vai samazinājumu.  Šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kā autoratlīdzības likmi samazināt lauksaimniekiem, ja lielākā daļa lauksaimnieku nereaģē uz selekcionāru uzaicinājumu sniegt informāciju. Likumdošana ļauj lauksaimniekiem un selekcionāriem vienošanās ceļā noteikt maksājuma likmes katru  gadu, bet, lai sarunas būtu pozitīvas, jākāpina to lauksaimnieku skaits, kas ir gatavi godprātīgi sniegt informāciju pēc selekcionāra pieprasījuma.

 

Izaicinājumi selekcionāru tiesību aizsardzības jomā:

• Nav pieļaujams, ka tiem lauksaimniekiem, kas izprot selekcionāru darba nozīmīgumu un ieguvumus, ko saimniecībai devušas pēdējo gadu desmitu laikā radītās šķirnes, maksā arī par tiem, kas to neizprot vai nevēlas par to dzirdēt.
• Godprātīgie un tālredzīgie lauksaimnieki veicot selekcionāru atlīdzību maksājumus tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences situācijā.
• Nenomaksātas selekcionāra atlīdzības nav tikai pašu selekcionāru problēma. Katrs atlīdzības maksājums no Latvijas caur licences līgumu, no sēklu tirgotāja vai caur LSA veiktais maksājums nonāk pie katrās konkrētās šķirnes oficiālā īpašnieka. Likumsakarīgi, ka laižot tirgū jaunas šķirnes, tiek izvērtēts mūsu valsts tirgus un iespējas atgūt veiktos ieguldījumus. Ne vienas vien selekcionāru kompānijas pārstāvji apliecinās, ka iegūt pavairošanas tiesības Latvijā jaunajām šķirnēm reizēm nav viegli tieši atlīdzību jautājuma dēļ.
• Lauksaimniekam ir svarīgi saprast, ka selekcionāru atlīdzības maksājums ir ieguldījums, lai turpmāk viņam un visiem Latvijas lauksaimniekiem būtu pieejamas jaunākās, augstražīgākās un izturīgākās Eiropas šķirnes vai Latvijas selekcionāriem būtu iespējams radīt šķirnes tieši Latvijas lauksaimnieku vajadzībām.

 

 

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas viennozīmīgi atzina, ka aktīvi jāturpina darbs pie lauksaimnieku izpratnes veicināšanas un pauda savu atbalstu informācijas izplatīšanā un izpratnes veidošanā. Aiga Kraukle ieteica parādīt un uzvērt selekcijas darba sasniegumus uz lauka, piemēram, lauka dienās.  Mareks Bērziņš pauda nožēlu, ka ilgu gadu līdzšinējo selekcionāru centienu rezultātā nav sasniegti ievērojami lauksaimnieku izpratnes un attieksmes uzlabojumi, vienlaikus secinot, ka patreizējie pašaudzētas sēklas izmantošanas maksājumi ir ļoti draudzīgi šī brīža graudu ražotājiem. Mareks Bērziņš ieteica selekcionāru tiesību īstenošanai sadarboties ar lauksaimnieku kooperatīviem, jo 60% no lauksaimniekiem ir kooperatīvu biedri. LSA apliecina, ka līdz šim šķirņu pārstāvjiem laba sadarbība izveidojusies ar kooperatīvo sabiedrību VAKS.

 

Arī Iveta Ozoliņa uzskata, ka jāturpina darbs pie lauksaimnieku informēšanas, pēc iespējas vēršoties pie lauksaimniekiem individuāli. Vairāku gadu garumā ieguldītais Zemkopības ministrijas un LSA darbs izstrādājot grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, diemžēl, nav devis rezultātu, jo neskatoties uz Ministru kabineta saskaņojumu un sabiedrisko organizāciju pozitīvajiem atzinumiem, arī Saeimai trūka izpratnes par šo jautājumu un likumprojekts netika virzīts tālāk. Iveta Ozoliņa apliecināja izstrādātā likumprojekta kvalitāti un iedrošināja atsākt dokumenta virzību no tā paša punkta, kur tas apstājās pirms četriem gadiem .

 

Izsakām pateicību Ivetai Ozoliņai,  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībai, Zemnieku saeimai un Latvijas Zemnieku federācijai par pārstāvju deleģēšanu, ieinteresētību un aktīvu līdzdalību sanāksmē un ceram uz veiksmīgu sadarbību lauksaimnieku izpratnes veicināšanā par selekcionāru tiesību jautājumiem.

Augu selekcijai ir liela atbildība. Viens galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt lauksaimniekiem atbildes uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kā arī samazināt pesticīdu, mēslojuma un citu lauksaimniecības resursu izmantošanu laukos, tajā pašā laikā saglabājot un palielinot ražu.

Augu selekcija pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājusi ražu ik gadu par 1,16 procentiem visiem galvenajiem ES audzētajiem laukaugiem. Turklāt, neattīstot jaunas kultūraugu šķirnes, mūsdienās visā pasaulē būtu nepieciešami papildus 50 miljardi kubiklitru ūdens.

Globālo pārmaiņu ietekmē selekcionāri turpina darbu pie tā sauktajām zemu ieguldījumu šķirnēm, kuras samazina vai minimāli izmanto lauksaimniecības resursus.

Vairāk lasiet European Seed Septembra žurnālā https://european-seed.com/2021/09/the-world-in-transition-kws-offers-solutions-for-the-agricultural-challenges-of-the-future/