LSA iedibina SELEKCIONĀRU BALVU

No šī gada LSA šķirņu pārstāvji iedibina SELEKCIONĀRU BALVU, kura katru gadu tiks pasniegta apzinīgākajam atlīdzību maksātājam par šķirņu izmantošanu sēklu pavairošanai paša saimniecības vajadzībām  kā arī seleckcionāru izvirzītajai sēkluaudzēšanas saimniecībai.

Balvu kategorijas:

  • Selekcionāru balva  lielo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva vidējo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva mazo saimniecību lauksaimniekam
  • Selekcionāru balva sēklaudzētājam

Ar Selekcionāru balvas pasniegšanu LSA šķirņu pārstāvji vēlas pateikties lauksaimniekiem, kuri atsaukušies LSA aicinājumam sniegt informāciju un godprātīgi norēķināties par platībām, kuras apsētas ar aizsargātu šķirņu pašu sagatavotu sēklu, un sēklaudzētājiem, kuri sagatavo kvalitatīvu sēklu un laicīgi sniedz informāciju par sertificētās sēklas apjomiem.

Katrā no lauksaimnieku kategorijām uzvarētājs tiek noteikts, ņemot vērā iepriekšējā gada autoratlīdzas summas proporciju pret kopējo platību. Sēklaudzēja balvai laureāts tiek noteikts, izvērtējot šķirņu pārstāvju ierosinājumus.

Kopējais balvu fonds 900 EUR.

Šī gada balvas ieguvēji tiks apbalvoti LSA seminārā “Aktualitātes sēklu ražošanā un kooperatīvu loma sēklu apritē”, kas notiks 22.11.2022. Reģistrēšanās semināram un vairāk informācija šeit.

Aizpildi Informācijas pieprasījumu 2022

Cienījamo lauksaimniek!

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija pēc pilnvarojuma pārstāv selekcionāru tiesību īpašniekus vai to pārstāvjus, kuriem, pamatojoties uz EK regulu Nr.2100/94 un LR Augu šķirņu aizsardzības likumu, ir tiesības iegūt informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanas materiāla (turpmāk tekstā pašaudzēta sēkla) izmantošanu un saņemt atlīdzību par tās izmantošanu pavairošanai savā saimniecībā.

Pamatojoties uz Pilnvarojuma līgumiem, nosūtam Jums INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU par platībām, kas apsētas ar aizsargātu šķirņu sēklu /pavairošanas materiālu 2021./2022. g. veģetācijas periodā.

Atbilde sniedzama par katru saimniecību/uzņēmumu, kur kopējā graudaugu, pākšaugu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sējplatība pārsniedz 20 ha un/ vai kartupeļu platība pārsniedz 3 ha.

Informāciju iespējams sniegt līdz 1.jūlijam aizpildot Informācijas pieprasījumu formu LSA mājaslapā www.seklaudzetaji.lv vai aizpildot INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMA FORMU un skanētu nosūtot uz lsaseklas@inbox.lv, WhatsApp uz tālr.nr. 26312490 vai pa pastu uz Kareivju ielu 16, Talsi, LV-3201.
IZMANTO 5% atlaidi: ja līdz 1.jūlijam Informācijas pieprasījumu formu aizpildīsiet LSA mājaslapā www.seklaudzetaji.lv vai izmantojot šo saiti https://lsa.onlinetrader.lv/client_form/, saņemsiet 5% atlaidi par jebkuras sugas aizsargātas šķirnes pašaudzētas sēklas izmantošanu.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā rakstiet uz lsaseklas@inbox.lv vai zvaniet 26312490.

ATGĀDINĀM: Nomaksātā  šķirnes autoratlīdzība ir Jūsu devums  jaunu šķirņu selekcijai  – atbalsts selekcionāriem un ieguldījums arī Jūsu saimniecībā.
LABAS ŠĶIRNES IR LABAS RAŽAS PAMATS! 

Papildus informācija:

  • Saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 35.panta (1) daļu lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai sēklu sagatavotāji pēc selekcionāra tiesību īpašnieka vai pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma sniedz informāciju par aizsargātās šķirnes pavairošanas materiāla ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu.
  • Saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības likuma 24. panta (4) daļu, pamatojoties uz šī informācijas pieprasījumā sniegto informāciju par aizsargāto laukaugu šķirņu pašaudzētās sēklas izmantošanu saimniecībā, Jūs apstiprināt, ka 2022. gadā izmantojat norādītās šķirnes sējai minētā platībā un piekrītat par šo šķirņu izmantošanu pavairošanas nolūkā selekcionāru tiesību īpašniekiem pārskaitīt atlīdzību.
  • Informācijai par saimniecību jāsakrīt ar datiem LR Uzņēmuma reģistra un Lauku atbalsta dienesta datu bāzēs.
  • Jūsu sniegtā informācija tiks salīdzināta ar Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un selekcionāru tiesību īpašnieku rīcībā esošo informāciju.
  • Šis nav nodokļu dokuments, un Jūsu sniegtā informācija būs pieejama tikai Jūsu audzēto šķirņu selekcionāra tiesību pārstāvjiem par selekcionāra tiesību izmantošanu. Informācija, kas klasificējama kā personas dati, tiks aizsargāta saskaņā ar LSA Privātuma politiku.
  • Latvijas sēklaudzētāju asociācija uzņemas juridisku atbildību par to, lai Jūsu samaksātā atlīdzība pilnībā nonāktu selekcionāru tiesību īpašnieku rīcībā.
  • Pārkāpumi informācijas sniegšanā vai norēķinoties par aizsargāto šķirņu izmantošanu, ir uzskatāmi par selekcionāra tiesību aizskārumu un ir sodāmi LR likumdošanas noteiktajā kārtībā. Informācijas nesniegšana par aizsargātu šķirņu izmantošanu ir selekcionāra tiesību aizskārums un selekcionāram ir tiesības griezties tiesā Civillikumā noteiktajā kārtībā. 
Atbilde sniedzama arī, ja:
– Sarakstā minētās šķirnes neesat izmantojis (sniedzot informāciju katrai sugai, kurai neesat izmantojis nevienu no sarakstā minētajām šķirnēm, izvēlieties atzīmi “Cita šķirne”) ,
– Nezināt ko sējat jau gadu no gada vai šķirnes stipri sajaukušās (katrai platībai, kur šķirne nav identificējama, izvēlieties atzīmi “Cita šķirne”)
– Esat sēklaudzētājs un maksājumus veicat saskaņā ar noslēgtajiem Licences līgumiem (LSA par Jūsu platībām, kurām ir līgumi pēc šķirņu pārstāvju apstiprinājuma, atlīdzību neaprēķina).

Aktualitātes selekcionāru tiesību aizsardzības jomā

Selekcionāru tiesības ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, tāpēc 26.aprīlī, Pasaules intelektuālā īpašuma dienā, Latvijas Sēklaudzētāju asociācija aicināja Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas uz sanāksmi par sadarbību selekcionāru tiesību aizsardzības jomā.

 

Uz aicinājumu atsaucās un sanāksmē piedalījās:

  • Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība, pārstāve Aiga Kraukle,
  • Zemnieku saeima, pārstāvis Mareks Bērziņš,
  • Latvijas Zemnieku federācija, pārstāve Agita Hauka

Sanāksmē piedalījās un ar savu redzējumu dalījās arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa.

 

LSA selekcionāru tiesību eksperti Sanita Zute un Dzintars Jaks klātesošos iepazīstināja ar selekcijas darba nozīmi lauksaimniecības attīstībai, tā finansēšanas principiem un likumdošanu, kas to regulē.

Sanitas Zutes prezentācija šeit

Dzintara Jaka prezentācija šeit

 

Ņemot vērā to, ka pēdējos 10 gados visām sugām par 20-50% ir pieaugušas šķirņu pavairošanas maksas licences līgumos, selekcionāri, atbilstoši likumā noteiktajam, vēlas paaugstināt likmes par lauksaimnieku pašu saimniecībā izaudzēto ražas produktu izmantošanu savu lauku apsēšanai, kas nav mainītas vai kā 10 gadus.

Saprotot to, ka šis un turpmākie gadi lauksaimniekiem resursu pieejamības un izmaksu dēļ un Zaļā kursa ieviešanas dēļ būs izaicinājumiem pilni, šķirņu pārstāvji vienojušies likmes par pašaudzētas sēklas izmantošanu savas saimniecības lauku apsēšanai 2022.gadam paaugstināt tikai par 5%.

Lauksaimnieku izpratnei par godprātīgas sadarbības  nepieciešamību ar selekcionāriem var būt būtiska ietekme uz vienošanos par autoratlīdzības likmes pieaugumu vai samazinājumu.  Šobrīd ir grūti atrast pamatojumu, kā autoratlīdzības likmi samazināt lauksaimniekiem, ja lielākā daļa lauksaimnieku nereaģē uz selekcionāru uzaicinājumu sniegt informāciju. Likumdošana ļauj lauksaimniekiem un selekcionāriem vienošanās ceļā noteikt maksājuma likmes katru  gadu, bet, lai sarunas būtu pozitīvas, jākāpina to lauksaimnieku skaits, kas ir gatavi godprātīgi sniegt informāciju pēc selekcionāra pieprasījuma.

 

Izaicinājumi selekcionāru tiesību aizsardzības jomā:

  • Nav pieļaujams, ka tiem lauksaimniekiem, kas izprot selekcionāru darba nozīmīgumu un ieguvumus, ko saimniecībai devušas pēdējo gadu desmitu laikā radītās šķirnes, maksā arī par tiem, kas to neizprot vai nevēlas par to dzirdēt.
  • Godprātīgie un tālredzīgie lauksaimnieki veicot selekcionāru atlīdzību maksājumus tiek nostādīti nevienlīdzīgas konkurences situācijā.
  • Nenomaksātas selekcionāra atlīdzības nav tikai pašu selekcionāru problēma. Katrs atlīdzības maksājums no Latvijas caur licences līgumu, no sēklu tirgotāja vai caur LSA veiktais maksājums nonāk pie katrās konkrētās šķirnes oficiālā īpašnieka. Likumsakarīgi, ka laižot tirgū jaunas šķirnes, tiek izvērtēts mūsu valsts tirgus un iespējas atgūt veiktos ieguldījumus. Ne vienas vien selekcionāru kompānijas pārstāvji apliecinās, ka iegūt pavairošanas tiesības Latvijā jaunajām šķirnēm reizēm nav viegli tieši atlīdzību jautājuma dēļ.
  • Lauksaimniekam ir svarīgi saprast, ka selekcionāru atlīdzības maksājums ir ieguldījums, lai turpmāk viņam un visiem Latvijas lauksaimniekiem būtu pieejamas jaunākās, augstražīgākās un izturīgākās Eiropas šķirnes vai Latvijas selekcionāriem būtu iespējams radīt šķirnes tieši Latvijas lauksaimnieku vajadzībām.

 

 

Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas viennozīmīgi atzina, ka aktīvi jāturpina darbs pie lauksaimnieku izpratnes veicināšanas un pauda savu atbalstu informācijas izplatīšanā un izpratnes veidošanā. Aiga Kraukle ieteica parādīt un uzvērt selekcijas darba sasniegumus uz lauka, piemēram, lauka dienās.  Mareks Bērziņš pauda nožēlu, ka ilgu gadu līdzšinējo selekcionāru centienu rezultātā nav sasniegti ievērojami lauksaimnieku izpratnes un attieksmes uzlabojumi, vienlaikus secinot, ka patreizējie pašaudzētas sēklas izmantošanas maksājumi ir ļoti draudzīgi šī brīža graudu ražotājiem. Mareks Bērziņš ieteica selekcionāru tiesību īstenošanai sadarboties ar lauksaimnieku kooperatīviem, jo 60% no lauksaimniekiem ir kooperatīvu biedri. LSA apliecina, ka līdz šim šķirņu pārstāvjiem laba sadarbība izveidojusies ar kooperatīvo sabiedrību VAKS.

 

Arī Iveta Ozoliņa uzskata, ka jāturpina darbs pie lauksaimnieku informēšanas, pēc iespējas vēršoties pie lauksaimniekiem individuāli. Vairāku gadu garumā ieguldītais Zemkopības ministrijas un LSA darbs izstrādājot grozījumus Augu šķirņu aizsardzības likumā, diemžēl, nav devis rezultātu, jo neskatoties uz Ministru kabineta saskaņojumu un sabiedrisko organizāciju pozitīvajiem atzinumiem, arī Saeimai trūka izpratnes par šo jautājumu un likumprojekts netika virzīts tālāk. Iveta Ozoliņa apliecināja izstrādātā likumprojekta kvalitāti un iedrošināja atsākt dokumenta virzību no tā paša punkta, kur tas apstājās pirms četriem gadiem .

 

Izsakām pateicību Ivetai Ozoliņai,  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei, Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībai, Zemnieku saeimai un Latvijas Zemnieku federācijai par pārstāvju deleģēšanu, ieinteresētību un aktīvu līdzdalību sanāksmē un ceram uz veiksmīgu sadarbību lauksaimnieku izpratnes veicināšanā par selekcionāru tiesību jautājumiem.

Inovācijas šķirņu selekcijā- pasaules nākotnes pārtikas apgādes risinājums

Selekcionāri un zinātnieki ir paveikuši apbrīnojamu darbu jaunu šķirņu radīšanā, tādējādi ceļot lauksaimnīcībā izmantojamo šķirņu potenciālu.

Agrāk tika uzskatīts, ka 50 % šķirņu ražību ietekmē selekcija, savukārt, 50% – vide un agronomija. Nesen veiktais pētījums liecina, ka jaunu, slimību, kaitēkļu un pret klimata pārmaiņām izturīgu šķirņu selekcija, nemaz nerunājot par gēnu inženieriju un kvalitātes rādītāju uzlabošanu, nosaka pat 70 % no ražības pieauguma.

Tas nebūtu iespējams, ja pasaulē netiktu izstrādātas pamatnostādnes investīcijām augu selekcijā, kas sākās1961.gadā, kad Parīzē  tika izveidota Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV)*.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība stimulē šķirņu selekcionārus un sēklu kompānijas turpināt darbu un ieguldīt daļu atlīdzības jaunu šķirņu veidošanā.

Visiem kopā jāturpina “barot zosi, kas dēj zelta olas”, lai pabarotu izsalkušo planētu!

 

*LSA piezīme: No 2016.gada arī Latvija ir UPOV dalībvalsts. UPOV misija ir nodrošināt efektīvu augu šķirņu aizsardzības sistēmu ar mērķi veicināt jaunu augu šķirņu attīstību sabiedrības labā.

Pilnu rakstu lasiet SeedWorld 29.03.2022. žurnālā

https://seedworld.com

Selekcija piedāvā risinājumus nākotnes lauksaimniecības problēmām

Augu selekcijai ir liela atbildība. Viens galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt lauksaimniekiem atbildes uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kā arī samazināt pesticīdu, mēslojuma un citu lauksaimniecības resursu izmantošanu laukos, tajā pašā laikā saglabājot un palielinot ražu.

Augu selekcija pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājusi ražu ik gadu par 1,16 procentiem visiem galvenajiem ES audzētajiem laukaugiem. Turklāt, neattīstot jaunas kultūraugu šķirnes, mūsdienās visā pasaulē būtu nepieciešami papildus 50 miljardi kubiklitru ūdens.

Globālo pārmaiņu ietekmē selekcionāri turpina darbu pie tā sauktajām zemu ieguldījumu šķirnēm, kuras samazina vai minimāli izmanto lauksaimniecības resursus.

Vairāk lasiet European Seed Septembra žurnālā https://european-seed.com/2021/09/the-world-in-transition-kws-offers-solutions-for-the-agricultural-challenges-of-the-future/

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMS 2021

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija pēc pilnvarojuma šogad pārstāv 13 zemāk minēto selekcionāru tiesību īpašniekus vai to pārstāvjus:

  • Agroresursu un ekonomikas institūts, kontaktpersona S.Zute (t.29265347)
  • Aloja Agro, kontaktpersona L.Jefimova (t.25753570)
  • Baltic Agro, kontaktpersona A.Siliņa (t.29253002)
  • Cers, kontaktpersona A.Bartuševica (t.29295712)
  • Elagro Trade, kontaktpersona L.Ķemlere (t.29138167)
  • ERKI OIDERMAA (t.+3725221659)
  • Läntmannen Seed, kontaktpersona Dz.Jaks (t.29106120)
  • Latvijas Šķirnes sēklas, kontaktpersona I.Gūtmane (t.29889491)
  • Linas Agro,  kontaktpersona D.Kazlauska (t.26475109)
  • Scandagra Latvia, kontaktpersona: Z.Miltiņa (t.26151383)
  • Syngenta Polska, kontaktpersona: A.Leitis (t.26111176)
  • VAKS kooperatīvā sabiedrība, kontaktpersona: Dz.Brokāne (t.26106161)
  • AmeLat Group,  kontaktpersona: A.Rūtengerga-Āva (t.29161803)

Lauksaimnieka pienākums ir:

 

  • izprast savus pienākumus pret selekcionāru, audzējot savā saimniecībā aizsargātu laukaugu šķirnes (skatīt Augu šķirņu aizsardzības likuma 3. nodaļu)
  • novērtēt, kādas šķirnes tiek audzētas saimniecībā un vai tās ir Informācijas pieprasījumā minēto šķirņu sarakstā;
  • novērtēt, cik daudz platību apsētas ar pirktu sēklu, cik ar pašaudzētu;
  • aizpildīt un iesniegt šeit Informācijas pieprasījumu;
  • pēc LSA nosūtītā maksājuma dokumenta, apstiprināt datu pareizību un savlaicīgi veikt šķirnes autoratlīdzības maksājumu.

Šķirni sarakstā iekļauj tikai tad, ja

  • šķirne ir Latvijā vai visā Eiropā reģistrētā kā aizsargāta šķirne;
  • tā minēta selekcionāra vai šķirnes pilnvarotā pārstāvja  pilnvarojumā LSA.

ATCERIES: Nomaksātā  šķirnes autoratlīdzība ir Jūsu devums  jaunu šķirņu selekcijai  – atbalsts selekcionāriem un ieguldījums arī Jūsu saimniecībā.

Labas šķirnes ir labas ražas pamats! 

 

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU VAR AIZPILDĪT ŠEIT

Selekcionāra tiesību piešķiršana

Selekcionāra Tiesības piešķir, ja šķirne ir jauna, atšķirīga, viendabīga un stabila. Latvijas normatīvajos aktos noregulēta selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība un tiesību aizsardzība. Noregulējums tiek piemērots visām augu ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

Selekcionāra Tiesības ir intelektuālā īpašuma forma, kas selekcionāram tiek piešķirtas uz tā radīto augu šķirni. Tās nodrošina selekcionāram ekskluzīvu kontroli pār attiecīgās šķirnes pavairošanas materiālu, pavairošanas procesu un sēklu komerciālo realizāciju.

Selekcionāra tiesības spēkā esamības periods parasti ir 25 gadi (30 gadi kartupeļiem, vīnogulājiem un kokiem) no to piešķiršanas brīža.

Eiropas Savienībā augu šķirņu selekcionārs var reģistrēt selekcionāra tiesības gan atsevišķās dalībvalsts aizsardzības sistēmā, piemēram, Latvijā, gan Eiropas Kopienas aizsardzības sistēmā. Reģistrējot selekcionāra tiesības atsevišķās dalībvalsts nacionālajā aizsardzības sistēmā, šķirne tiks aizsargāta tikai šajā konkrētajā valstī un gadījumā, ja šķirne bez selekcionāra piekrišanas tiks izmantota citā dalībvalstī, selekcionārs savas tiesības īstenot nevarēs.

Latvijā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Augu Šķirņu Aizsardzības likums. Likums nosaka arī prasības, kādas tiek izvirzītas augu šķirnei, lai to varētu reģistrēt selekcionāra tiesību aizsardzībai.

Kopienas selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Iesniegumus selekcionāra tiesību aizsardzībai un piešķiršanas lēmumus Eiropas Savienībai pieņem Kopienas Augu Šķirņu Birojs (CPVO Community Plant Variety Office).

Lai iegūtu selekcionāra tiesības Latvijā, jāiesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Pakalpojumu iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/iesniegums-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai.

Šķirne

Kas ir šķirne

Jēdziens “šķirne” parasti tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu (ar izlases vai citām selekcijas metodēm iegūtu) augu vai dzīvnieku grupu.

Kādā enciklopēdijā Šķirne definēta kā kultūraugu kopums, kas radīts selekcijas ceļā, kuram piemīt noteiktas iedzimstošas morfoloģiskas, bioloģiskas un saimnieciskas īpašības.

Jēdziens „augu šķirne”  vienlaicīgi ir arī juridisks termins, kas saskaņā ar UPOV (starptautiska organizācija jaunu augu šķirņu aizsardzībai) konvenciju, nodrošina selekcionāra radīto šķirņu tiesisko aizsardzību. Arī Latvijā saskaņā ar šo konvenciju ir izdots Augu šķirņu aizsardzības likums, kura 2. pantā dota šķirnes definīcija: „Šķirne ir kultūraugu kopums, kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz ar vienu izteiktu īpašību. Šķirne tiek uzskatīta par vienību, kura pavairojot paliek nemainīga. ”Selekcionāra tiesības piešķir, tikai tām šķirnēm, kas atzītas par jaunāmviendabīgām, atšķirīgām no jebkuras citas šķirnes un stabilām pavairošanas procesā.

No ražošanas viedokļa svarīgākās ir tieši bioloģiskās un saimnieciskās īpašības, kas nosaka šķirnes agrīnumu, veldres noturību un izturību pret slimībām, kā arī ražas lielumu un kvalitāti. Šķirnes identificēšanai svarīgākās ir daudzas un dažādas morfoloģiskās pazīmes, kas nespeciālistam bieži vien ir pat grūti pamanāmas.

 

Ar ko atšķiras aizsargāta šķirne no neaizsargātas

Šķirnes aizsardzība nozīmē, ka tās selekcionāram ir tiesības pretendēt uz atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Likums paredz, ka bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) neviena personas nevar aizsargāto šķirni izmanot kā ienākumu avotu, t.i. nevar gūt ienākumus no tās pavairošanas, uzglabāšanas, pārdošanas vai cita veida realizēšanas. Pat, izmantojot aizsargātās šķirnes ražas materiālu savas saimniecības lauku apsēšanai, piemēram, audzējot graudus pārtikai vai lopbarībai, selekcionāram pienākas kaut neliela, bet atlīdzība, jo arī šajā gadījumā notiek šķirnes pavairošana un šī šķirne ar savu ražības potenciālu palīdz lauksaimniekam gūt ienākumus viņa biznesā.

Šķirnes aizsardzības periodā selekcionāra pienākums ir nodrošināt šķirnes iedzimstošo īpašību saglabāšanos. Selekcionārs to nodrošina veicot šķirņu uzturošo selekciju, jeb sākotnējo sēklkopību.

 

Kā uzzināt kuras šķirnes ir aizsargātas

Latvijas teritorijā ir aizsargātas:

šķirnes, kurām piešķirta Latvijas aizsardzība un tās iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā, kas apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/augu-skirnes

šķirnes, kurām piešķirta Eiropas kopienas aizsardzība. Informāciju par šķirni var apskatīt CPVO šķirņu datubāzē izmantojot saiti https://online.plantvarieties.eu/#/login un reģistrējoties. Meklēšanai jāzina sugas latīņu valodas nosaukums, Eiropas kopienas aizsardzību apzīmē ar QZ, selekcionāra tiesības apzīmē ar PBR, šķirnes statusam jāizvēlas Reģistrēts

LICENCES LĪGUMS

Kas ir licences līgums?

Līgums, kurā selekcionāra tiesību īpašnieks  jeb šķirnes īpašnieks  savstarpēji vienojas  ar citu personu   – licenciātu, piemēram, lauksaimnieku, par nosacījumiem,  kādi jāievēro, lai licenciāts varētu izmantot  šķirnes pavairojamo materiālu. 

Kāpēc jāslēdz licences līgums?

Selekcionāram, reģistrējot jaunu šķirni, ir tiesības aizsargāt savas selekcionāra tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu. Kā norādīts Augu šķirņu aizsardzības likuma 23. pantā  neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija (t.sk, maiņa);

5) eksportēšana un importēšana;

6) uzglabāšana 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem nolūkiem.

Selekcionāram ir tiesības aizsargāt jeb uzturēt aizsargātās šķirnes statusu savām šķirnēm 25 gadus pēc tās reģistrācijas. Šķirnes, kas vecākas par 25 gadiem, jebkurš var pavairot vai citādi izmantot bez selekcionāra atļaujas jeb licences. 

Kas tiek atrunāts licences līgumā? 

Licences līgumu sagatavo selekcionāra tiesību īpašnieks vai tā pilnvarota persona par katru aizsargāto šķirni individuāli. Līgumā norāda:

  • kādas darbības licenciāts var veikt  ar līgumā minētās šķirnes pavairojamo materiālu, 
  • kāda informācija un cik bieži par šim darbībām jāsniedz šķirnes īpašniekam, 
  • kāda ir licences maksa un tās nomaksas termiņi;
  • cik ilgs ir licences darbības laiks. 

Licences devējam ir tiesības pārbaudīt licenciāta sniegtās informācijas patiesumu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi,  kas radījuši selekcionāra tiesību īpašniekam zaudējumus par licences līgumā minētās šķirnes nelikumīgas izmantošanu, selekcionāra tiesību īpašnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par selekcionāra  tiesību aizskārumu.  

Kad licences līgums stājas spēkā?

Licences līgums ir spēkā pēc tā reģistrēšanas Valsts Augu aizsardzības dienestā, par to samaksājot arī valsts nodevu. Licences  līgums ir jāuzrāda, piesakot lauku apskatēm aizsargātas šķirnes sējumus. Tāpēc sēklaudzētājiem licences līgums ir jānoslēdz savlaicīgi, lai netiktu atteikta pieteikuma pieņemšana sēklu lauku apskatēm. 

Jaunas šķirnes tieši tavām vajadzībām?

Laukaugu šķirnes izsenis tiek uzlabotas, pielāgojoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un konkrēto reģionu specifiskajām vajadzībām. Pat vairāk – šķirnes tiek veidotas arī specifisku produktu ražošanai (maizei, alum, čipsiem, cietes ieguvei utt.). 

Laba šķirne Jums sola ne tikai augtākas ražas un tās kvalitāti, bet arī lielāku izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kaitēkļiem, kas savukārt ļauj ietaupīt, piemēram, uz augu aizsardzības līdzekļiem. Tātad šķirne veicina Jūsu saimniecības ieguldījumu efektivitāti un peļņu. Tas viss, protams, pie nosacījuma, ja tiek ievērotas šķirnes audzēšanas rekomendācijas un sēkla tiek savlaicīgi atjaunota (ne retāk kā reizi 4-6 gados).

Jaunu šķirņu radīšana, jeb selekcija ir ilgstošs un lielus intelektuālos un finansiālos resursus prasošs process – izmaksas svārstās no 0.5 līdz 1.5 milj.€, lielā mērā atkarībā no valsts, kurā selekcija tiek veikta. Agrāk nereti selekciju finansēja no attiecīgo valstu budžetiem, jo uzskatīja, ka tā ir viena no pamatnozarēm iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Pēdējos 20 gados selekcijas finansēšanas galvenais vai pat vienīgais avots ir selekcionāra atlīdzības (autoratlīdzības). 

Selekcionāri atlīdzību iegūst divos veidos:

  1. 1.atlīdzības maksā sēklu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi – neliela daļa no katras sēklas kg cenas ir arī autoratlīdzība selekcionāram;
  2. 2.atlīdzības, ko maksā lauksaimnieks par šķirnes pašu pavairoto sēklu izmantošanu savās saimniecībās. 

Latvijas specifika ir tāda, ka lielais vairums no izsēto laukaugu sēklu ir pašu lauksaimnieku pavairotas, tādēļ arī autoratlīdzību maksājumi tieši par pašaudzētas sēklas izmantošanu ir īpaši būtiski jaunu perspektīvu šķirņu radīšanai un/vai ienākšanai Latvijā. 

Atgādinām, ka saskaņā ar LR Augu Šķirņu Aizsardzības likumu un ES regulējumu lauksaimniekam jāsniedz selekcionāram informācija par tā aizsargāto augu šķirņu izmantošanu un par to sēklu pavairošanu attiecīgi jānorēķinās. 

ATCERIES! Labas šķirnes ir labas ražas pamats!