Selekcija piedāvā risinājumus nākotnes lauksaimniecības problēmām

/in ,

Augu selekcijai ir liela atbildība. Viens galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt lauksaimniekiem atbildes uz klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kā arī samazināt pesticīdu, mēslojuma un citu lauksaimniecības resursu izmantošanu laukos, tajā pašā laikā saglabājot un palielinot ražu.

Augu selekcija pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājusi ražu ik gadu par 1,16 procentiem visiem galvenajiem ES audzētajiem laukaugiem. Turklāt, neattīstot jaunas kultūraugu šķirnes, mūsdienās visā pasaulē būtu nepieciešami papildus 50 miljardi kubiklitru ūdens.

Globālo pārmaiņu ietekmē selekcionāri turpina darbu pie tā sauktajām zemu ieguldījumu šķirnēm, kuras samazina vai minimāli izmanto lauksaimniecības resursus.

Vairāk lasiet European Seed Septembra žurnālā https://european-seed.com/2021/09/the-world-in-transition-kws-offers-solutions-for-the-agricultural-challenges-of-the-future/

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMS 2021

/in ,

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija pēc pilnvarojuma šogad pārstāv 13 zemāk minēto selekcionāru tiesību īpašniekus vai to pārstāvjus:

  • Agroresursu un ekonomikas institūts, kontaktpersona S.Zute (t.29265347)
  • Aloja Agro, kontaktpersona L.Jefimova (t.25753570)
  • Baltic Agro, kontaktpersona A.Siliņa (t.29253002)
  • Cers, kontaktpersona A.Bartuševica (t.29295712)
  • Elagro Trade, kontaktpersona L.Ķemlere (t.29138167)
  • ERKI OIDERMAA (t.+3725221659)
  • Läntmannen Seed, kontaktpersona Dz.Jaks (t.29106120)
  • Latvijas Šķirnes sēklas, kontaktpersona I.Gūtmane (t.29889491)
  • Linas Agro,  kontaktpersona D.Kazlauska (t.26475109)
  • Scandagra Latvia, kontaktpersona: Z.Miltiņa (t.26151383)
  • Syngenta Polska, kontaktpersona: A.Leitis (t.26111176)
  • VAKS kooperatīvā sabiedrība, kontaktpersona: Dz.Brokāne (t.26106161)
  • AmeLat Group,  kontaktpersona: A.Rūtengerga-Āva (t.29161803)

Lauksaimnieka pienākums ir:

 

  • izprast savus pienākumus pret selekcionāru, audzējot savā saimniecībā aizsargātu laukaugu šķirnes (skatīt Augu šķirņu aizsardzības likuma 3. nodaļu)
  • novērtēt, kādas šķirnes tiek audzētas saimniecībā un vai tās ir Informācijas pieprasījumā minēto šķirņu sarakstā;
  • novērtēt, cik daudz platību apsētas ar pirktu sēklu, cik ar pašaudzētu;
  • aizpildīt un iesniegt šeit Informācijas pieprasījumu;
  • pēc LSA nosūtītā maksājuma dokumenta, apstiprināt datu pareizību un savlaicīgi veikt šķirnes autoratlīdzības maksājumu.

Šķirni sarakstā iekļauj tikai tad, ja

  • šķirne ir Latvijā vai visā Eiropā reģistrētā kā aizsargāta šķirne;
  • tā minēta selekcionāra vai šķirnes pilnvarotā pārstāvja  pilnvarojumā LSA.

ATCERIES: Nomaksātā  šķirnes autoratlīdzība ir Jūsu devums  jaunu šķirņu selekcijai  – atbalsts selekcionāriem un ieguldījums arī Jūsu saimniecībā.

Labas šķirnes ir labas ražas pamats! 

 

INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMU VAR AIZPILDĪT ŠEIT

Selekcionāra tiesību piešķiršana

/in

Selekcionāra Tiesības piešķir, ja šķirne ir jauna, atšķirīga, viendabīga un stabila. Latvijas normatīvajos aktos noregulēta selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtība un tiesību aizsardzība. Noregulējums tiek piemērots visām augu ģinšu un sugu šķirnēm (ieskaitot hibrīdus).

Selekcionāra Tiesības ir intelektuālā īpašuma forma, kas selekcionāram tiek piešķirtas uz tā radīto augu šķirni. Tās nodrošina selekcionāram ekskluzīvu kontroli pār attiecīgās šķirnes pavairošanas materiālu, pavairošanas procesu un sēklu komerciālo realizāciju.

Selekcionāra tiesības spēkā esamības periods parasti ir 25 gadi (30 gadi kartupeļiem, vīnogulājiem un kokiem) no to piešķiršanas brīža.

Eiropas Savienībā augu šķirņu selekcionārs var reģistrēt selekcionāra tiesības gan atsevišķās dalībvalsts aizsardzības sistēmā, piemēram, Latvijā, gan Eiropas Kopienas aizsardzības sistēmā. Reģistrējot selekcionāra tiesības atsevišķās dalībvalsts nacionālajā aizsardzības sistēmā, šķirne tiks aizsargāta tikai šajā konkrētajā valstī un gadījumā, ja šķirne bez selekcionāra piekrišanas tiks izmantota citā dalībvalstī, selekcionārs savas tiesības īstenot nevarēs.

Latvijā selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Augu Šķirņu Aizsardzības likums. Likums nosaka arī prasības, kādas tiek izvirzītas augu šķirnei, lai to varētu reģistrēt selekcionāra tiesību aizsardzībai.

Kopienas selekcionāra tiesību piešķiršanas kārtību un aizsardzību nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību. Iesniegumus selekcionāra tiesību aizsardzībai un piešķiršanas lēmumus Eiropas Savienībai pieņem Kopienas Augu Šķirņu Birojs (CPVO Community Plant Variety Office).

Lai iegūtu selekcionāra tiesības Latvijā, jāiesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Pakalpojumu iespējams pieteikt E-pastā, pa pastu vai klātienē VAAD. Iesnieguma forma un vairāk informācijas VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/pakalpojumi/iesniegums-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai.

Šķirne

/in ,

Kas ir šķirne

Jēdziens “šķirne” parasti tiek lietots, lai apzīmētu cilvēku selekcionētu (ar izlases vai citām selekcijas metodēm iegūtu) augu vai dzīvnieku grupu.

Kādā enciklopēdijā Šķirne definēta kā kultūraugu kopums, kas radīts selekcijas ceļā, kuram piemīt noteiktas iedzimstošas morfoloģiskas, bioloģiskas un saimnieciskas īpašības.

Jēdziens „augu šķirne”  vienlaicīgi ir arī juridisks termins, kas saskaņā ar UPOV (starptautiska organizācija jaunu augu šķirņu aizsardzībai) konvenciju, nodrošina selekcionāra radīto šķirņu tiesisko aizsardzību. Arī Latvijā saskaņā ar šo konvenciju ir izdots Augu šķirņu aizsardzības likums, kura 2. pantā dota šķirnes definīcija: „Šķirne ir kultūraugu kopums, kas no jebkura cita augu kopuma atšķiras vismaz ar vienu izteiktu īpašību. Šķirne tiek uzskatīta par vienību, kura pavairojot paliek nemainīga. ”Selekcionāra tiesības piešķir, tikai tām šķirnēm, kas atzītas par jaunām, viendabīgām, atšķirīgām no jebkuras citas šķirnes un stabilām pavairošanas procesā.

No ražošanas viedokļa svarīgākās ir tieši bioloģiskās un saimnieciskās īpašības, kas nosaka šķirnes agrīnumu, veldres noturību un izturību pret slimībām, kā arī ražas lielumu un kvalitāti. Šķirnes identificēšanai svarīgākās ir daudzas un dažādas morfoloģiskās pazīmes, kas nespeciālistam bieži vien ir pat grūti pamanāmas.

 

Ar ko atšķiras aizsargāta šķirne no neaizsargātas

Šķirnes aizsardzība nozīmē, ka tās selekcionāram ir tiesības pretendēt uz atlīdzību par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Likums paredz, ka bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) neviena personas nevar aizsargāto šķirni izmanot kā ienākumu avotu, t.i. nevar gūt ienākumus no tās pavairošanas, uzglabāšanas, pārdošanas vai cita veida realizēšanas. Pat, izmantojot aizsargātās šķirnes ražas materiālu savas saimniecības lauku apsēšanai, piemēram, audzējot graudus pārtikai vai lopbarībai, selekcionāram pienākas kaut neliela, bet atlīdzība, jo arī šajā gadījumā notiek šķirnes pavairošana un šī šķirne ar savu ražības potenciālu palīdz lauksaimniekam gūt ienākumus viņa biznesā.

Šķirnes aizsardzības periodā selekcionāra pienākums ir nodrošināt šķirnes iedzimstošo īpašību saglabāšanos. Selekcionārs to nodrošina veicot šķirņu uzturošo selekciju, jeb sākotnējo sēklkopību.

 

Kā uzzināt kuras šķirnes ir aizsargātas

Latvijas teritorijā ir aizsargātas:

šķirnes, kurām piešķirta Latvijas aizsardzība un tās iekļautas Latvijas aizsargāto augu šķirņu valsts reģistrā, kas apskatāms VAAD mājaslapā vai izmantojot saiti https://www.vaad.gov.lv/lv/augu-skirnes

šķirnes, kurām piešķirta Eiropas kopienas aizsardzība. Informāciju par šķirni var apskatīt CPVO šķirņu datubāzē izmantojot saiti https://online.plantvarieties.eu/#/login un reģistrējoties. Meklēšanai jāzina sugas latīņu valodas nosaukums, Eiropas kopienas aizsardzību apzīmē ar QZ, selekcionāra tiesības apzīmē ar PBR, šķirnes statusam jāizvēlas Reģistrēts

LICENCES LĪGUMS

/in ,

Kas ir licences līgums?

Līgums, kurā selekcionāra tiesību īpašnieks  jeb šķirnes īpašnieks  savstarpēji vienojas  ar citu personu   – licenciātu, piemēram, lauksaimnieku, par nosacījumiem,  kādi jāievēro, lai licenciāts varētu izmantot  šķirnes pavairojamo materiālu. 

Kāpēc jāslēdz licences līgums?

Selekcionāram, reģistrējot jaunu šķirni, ir tiesības aizsargāt savas selekcionāra tiesības uz paša radīto intelektuālo īpašumu. Kā norādīts Augu šķirņu aizsardzības likuma 23. pantā  – neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas (licences līguma) nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu. Selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja nepieciešama šādu ar aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu saistītu darbību veikšanai:

1) ražošana un pavairošana;

2) sagatavošana atbilstoši izsējas prasībām, lai pavairotu šķirni;

3) piedāvāšana pārdošanai;

4) pārdošana vai cita veida realizācija (t.sk, maiņa);

5) eksportēšana un importēšana;

6) uzglabāšana 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minētajiem nolūkiem.

Selekcionāram ir tiesības aizsargāt jeb uzturēt aizsargātās šķirnes statusu savām šķirnēm 25 gadus pēc tās reģistrācijas. Šķirnes, kas vecākas par 25 gadiem, jebkurš var pavairot vai citādi izmantot bez selekcionāra atļaujas jeb licences. 

Kas tiek atrunāts licences līgumā? 

Licences līgumu sagatavo selekcionāra tiesību īpašnieks vai tā pilnvarota persona par katru aizsargāto šķirni individuāli. Līgumā norāda:

  • kādas darbības licenciāts var veikt  ar līgumā minētās šķirnes pavairojamo materiālu, 
  • kāda informācija un cik bieži par šim darbībām jāsniedz šķirnes īpašniekam, 
  • kāda ir licences maksa un tās nomaksas termiņi;
  • cik ilgs ir licences darbības laiks. 

Licences devējam ir tiesības pārbaudīt licenciāta sniegtās informācijas patiesumu. Ja tiek konstatēti pārkāpumi,  kas radījuši selekcionāra tiesību īpašniekam zaudējumus par licences līgumā minētās šķirnes nelikumīgas izmantošanu, selekcionāra tiesību īpašnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par selekcionāra  tiesību aizskārumu.  

Kad licences līgums stājas spēkā?

Licences līgums ir spēkā pēc tā reģistrēšanas Valsts Augu aizsardzības dienestā, par to samaksājot arī valsts nodevu. Licences  līgums ir jāuzrāda, piesakot lauku apskatēm aizsargātas šķirnes sējumus. Tāpēc sēklaudzētājiem licences līgums ir jānoslēdz savlaicīgi, lai netiktu atteikta pieteikuma pieņemšana sēklu lauku apskatēm. 

Jaunas šķirnes tieši tavām vajadzībām?

/in

Laukaugu šķirnes izsenis tiek uzlabotas, pielāgojoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un konkrēto reģionu specifiskajām vajadzībām. Pat vairāk – šķirnes tiek veidotas arī specifisku produktu ražošanai (maizei, alum, čipsiem, cietes ieguvei utt.). 

Laba šķirne Jums sola ne tikai augtākas ražas un tās kvalitāti, bet arī lielāku izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un kaitēkļiem, kas savukārt ļauj ietaupīt, piemēram, uz augu aizsardzības līdzekļiem. Tātad šķirne veicina Jūsu saimniecības ieguldījumu efektivitāti un peļņu. Tas viss, protams, pie nosacījuma, ja tiek ievērotas šķirnes audzēšanas rekomendācijas un sēkla tiek savlaicīgi atjaunota (ne retāk kā reizi 4-6 gados).

Jaunu šķirņu radīšana, jeb selekcija ir ilgstošs un lielus intelektuālos un finansiālos resursus prasošs process – izmaksas svārstās no 0.5 līdz 1.5 milj.€, lielā mērā atkarībā no valsts, kurā selekcija tiek veikta. Agrāk nereti selekciju finansēja no attiecīgo valstu budžetiem, jo uzskatīja, ka tā ir viena no pamatnozarēm iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Pēdējos 20 gados selekcijas finansēšanas galvenais vai pat vienīgais avots ir selekcionāra atlīdzības (autoratlīdzības). 

Selekcionāri atlīdzību iegūst divos veidos:

  1. 1.atlīdzības maksā sēklu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi – neliela daļa no katras sēklas kg cenas ir arī autoratlīdzība selekcionāram;
  2. 2.atlīdzības, ko maksā lauksaimnieks par šķirnes pašu pavairoto sēklu izmantošanu savās saimniecībās. 

Latvijas specifika ir tāda, ka lielais vairums no izsēto laukaugu sēklu ir pašu lauksaimnieku pavairotas, tādēļ arī autoratlīdzību maksājumi tieši par pašaudzētas sēklas izmantošanu ir īpaši būtiski jaunu perspektīvu šķirņu radīšanai un/vai ienākšanai Latvijā. 

Atgādinām, ka saskaņā ar LR Augu Šķirņu Aizsardzības likumu un ES regulējumu lauksaimniekam jāsniedz selekcionāram informācija par tā aizsargāto augu šķirņu izmantošanu un par to sēklu pavairošanu attiecīgi jānorēķinās. 

ATCERIES! Labas šķirnes ir labas ražas pamats!

Augu šķirņu aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti

/in

 

Augu šķirņu aizsardzības likums

 

 https://likumi.lv/ta/id/62175-augu-skirnu-aizsardzibas-likums
Ministru kabineta noteikumi Nr.173 Noteikumi par valsts nodevu augu šķirņu aizsardzības jomā https://likumi.lv/ta/id/245301-noteikumi-par-valsts-nodevu-augu-skirnu-aizsardzibas-joma
Ministru kabineta noteikumi Nr.1229 Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi https://likumi.lv/ta/id/224315-noteikumi-par-skirnes-atskiriguma-viendabiguma-un-stabilitates-parbaudi
Ministru kabineta noteikumi Nr.716 Iesnieguma izskatīšanas un reģistrēšanas kārtība selekcionāra tiesību piešķiršanai https://likumi.lv/ta/id/142702-iesnieguma-izskatisanas-un-registresanas-kartiba-selekcionara-tiesibu-pieskirsanai
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1998/44/oj/?locale=LV
Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/1994/2100/oj/?locale=LV
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1768/95 ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A31995R1768

KO SĒSI, TO PĻAUSI!

/in , ,

Jeb kāpēc gudrs saimnieks izvēlas sēt labu sēklu…

Informācija zemniekiem, lauku konsultantiem, studentiem un lauksaimniecības skolu audzēkņiem, kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlētos papildināt savas zināšanas par kultūraugu sēklkopības un selekcijas lomu katras valsts lauksaimniecības attīstībā. Lai šīs izdevums vēlreiz ikvienam no mums atgādina, ka ceļš uz labu ražu sākas no labas sēklas.

Lejupielādē “Ko sēsi to pļausi”