JĀNIS SIETIŅSONS,

LSA valdes loceklis, Bioloģiskās sēklaudzēšanas selekcijas vadītājs, LBLA sēklkopības nozares vadītājs

 

LABA RAŽA SASNIEDZAMA AR KOMPLEKSIEM RISINĀJUMIEM

Kaut arī pēc statistikas datiem graudaugu ražas bioloģiskajās  saimniecībās joprojām būtiski nepārsniedz 2 t/ha ražības līmeni, tomēr man kā kontroles institūcijas inspektoram gadu no gada apmeklējot ap 100 bioloģisko saimniecību ir pamanāms, ka arvien palielinās to saimniecību skaits, kas šo vēsturisko ražības līmeni pārsniedz.

Pēdējos gados bioloģiskie lauksaimnieki ir arī pamanījuši, ka Skandināvijā iegūst bio graudaugu ražas, kas daudz neatpaliek no konvencionālās saimniekošanas ražu līmeņa. To nevar sasniegt audzēšanas tehnoloģijā ieviešot kaut ko vienu-tikai mēslošanu vai tikai mainot augsnes apstrādes metodi. Tā ir kompleksa pieeja un to nevar sasniegt vienā gadā.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kam skandināvu lauksaimnieki pievērš uzmanību ir sertificēta sēklas materiāla izmantošana, par ko liecina fakts, ka Zviedrijā sertificētas sēklas izmantošanas īpatsvars ir 60-70% robežās, Dānijā, kuru var uzskatīt par vienu no attīstītākajām lauksaimniecības valstīm, 85–90 % un ir viens no augstākajiem Eiropā pretstatā Latvijas 10-15%.

Šāds rezultāts nerodas ne no kā. Zviedrijā koncerna Lantmannen BioAgri izstrādātā sēklu kodināšanas sistēma Thermoseed ir unikāla ne tikai ar to, ka sēklu apstrādē tiek izmantots elementārs reaģents-tvaiks, bet ar to, ka katra sēklu partija vispirms tiek laboratoriski analizēta un novērtēta- noteikta patogēnu mikroorganismu klātbūtnes intensitāte un tikai tad, pie noteikta sliekšņa sasniegšanas notiek tālākā procedūra-dezinfekcija ar tvaiku. Tāda pieeja bija pilnīgs apvērsums pretstatā pastāvošajai lietu kārtībai konvencionālajā lauksaimniecībā, ka, ja tā ir sēkla-tad obligāti jākodina. Ķīmiska viela – kodne ne tikai noņem patogēnos mikroorganismus, bet atstāj arī negatīvu iespaidu uz pašas sēklas dzīvības parametriem. Par apkārtējo vidi nemaz nerunāsim. Līdz ar to šīs metodes pielietojums ir nozīmīgs ne tikai bioloģiskajiem, bet vēl jo vairāk-konvencionālajā lauksaimniecībā palīdz samazināt pesticīdu pielietošanas apjomu.

Sadarbībā ar Lantmannen BioAgri un LLKC Thermoseed metode trīs gadus tika iekļauta demonstrējumā ziemas kviešu, vasaras auzu un zirņu audzēšanā ZS Kalna Smīdes1, VAKS un AREI. Uzņēmuma pārstāvji paši personīgi ir apmeklējuši demonstrējumu vietas, dalījušies ar savu pieredzi un ieteikumiem.

SITUĀCIJA LATVIJAS SERTIFICĒTĀS SĒKLAS TIRGŪ

Saskaņā ar VAAD sniegto informāciju, pēdējo trīs gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības (BL) sēklu Datu bāzē (DB) ievietotie dati par pieejamo sēklas materiālu ir nostabilizējušies 517,2-531,6 t. apjomā, bet 2021.gadā bija pat 761,8 tonnas. Ko var iesākt ar 500 t. labības sēklu? Apsēt 2500ha vai 3,6% BL sējplatību (labību platības BL saskaņā ar LAD datiem vidēji 70 000ha).

Ieskatoties ZM atvērto datu portālā redzam, ka 2023.gadā VAAD kopumā ir sertificējis 992,1t bioloģiski audzētu labības sēklu, bet tikai ap 50% no sertificētā labību sēklu apjoma nonāk BL DB. Ar visu izaudzēto sertificēto sēklu (ja tā visa paliktu LV!) teorētiski varētu apsēt 4960 ha no 70 000 ha nepieciešamajiem vai 7,1%.

Protams, varam argumentēt, ka informācijas ievietošana DB ir brīvprātīga lieta un tā neatspoguļo patieso stāvokli. Bet redzams arī tas, ka DB regulāri paliek “pāri” nerealizēta sēkla-ziemas kvieši, griķi, kas tur var ”uzturēties” līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām. Līdz ar to izmantojamais apjoms ir vēl mazāks. To varētu kompensēt sēklu apjomi, kas ievesti no citām valstīm un kopējā bilancē tas līdzsvarotos ar izvesto.

Bioloģisko sēklaudzētāju skaits pēdējo 4 gadu laikā ir samazinājies no 22 uz 17 un attiecīgi samazinās sertificētu sēklu ražošanas apjomi. Kāpēc tā notiek, ja tas ir tik izdevīgs bizness?! Ja produkcijai, kuru jūs ražojat ir zems pieprasījums un ieguldītie līdzekļi ir “jāiesaldē” uz vairākiem gadiem-tad kāpēc gan lai sēklaudzēšanā, kur no brīža, kad audzētājs iegādājas augstvērtīgu pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklas materiālu, audzē to pavairošanai, lai pēc 3-4 gadiem to varētu laist apgrozībā, pieaugtu sēklaudzēšanas platības un sēklaudzētāju skaits palielinātos?! Sēklu patēriņš un sēklu ražošana ir savstarpēji saistītas lietas.
Ja biosēklu DB nav pieejama nepieciešamā suga vai šķirne, ir nodrošināta “pagaidu” atkāpe (līdz 2036.gadam), kas dod iespēju lauksaimniekam saņemt atļauju nekodinātas konvencionālas sēklas iegādei. Kāda tad izskatās situācija ar “pagaidu” atkāpes izmantošanu? Piemēram, 2022. gadā VAAD ir izsniedzis atļaujas 1914,4 t. konvencionālas labības sēklu iegādei. Varam secināt, ka ar sertificētu sēklas (BL+Konvenciālo) materiālu tiek apsēts vidēji 14532ha no 70 000 ha vai 20,7% no kopējās labību sējplatības. Ko sēj pārējās, ap 55 468 ha graudaugu   platībās? Saprotams, ja lauksaimnieks ir iegādājiessertificētu C2 kategorijas sēklu, to var izmantot savā saimniecībā 3 – 5 gadus (pie nosacījuma, ka viņš spēj sagatavot izaudzēto ražu un atbērt nepieciešamo apjomu kā sēklu izmantošanai savā saimniecībā turpmākajos gados, nevis visu ražu no lauka aizved uz dzirnavnieku un nākamajā gadā vairs nav ko sēt). Cik no atlikušajām 3600 BL saimniecībām ir savas graudu/sēklu pirmapstrādes iespējas vai kooperācija, kas nodrošina pašaudzētas sēklas sagatavošanu?

Šajā rakstā negribētu runāt par tik elementārām lietām kā sertificētu sēklu nozīme BL, bet tas, ka 79,3% BL sējplatību tiek izmantots “nezināmas” izcelsmes sēklas materiāls un līdz ar to ir skaidrs, ka iznākums te ir ”zināms” un labi redzams-no nekā nekas nerodas. Ar šādu “sēklas materiālu” augsne “bagātinās” ar dažādu nezāļu sēklām, tai skaitā invazīvām un grūti nošķirojamām, dažādu kaitīgo organismu piesārņojumu, kas savukārt paaugstina vajadzību pēc papildus mehāniskām apstrādēm, kas nozīmē papildus degvielas, enerģijas u.c. resursu izmantošanu. Konvencionālajā lauksaimniecībā nezāles, augu slimības un kaitēkļus var ierobežot ar ķīmiskām metodēm. Bioloģiski saimniekojot svarīgi izmantot tikai labas kvalitātes sēklu, ko garantē sēklas sertifikāts, lai augsnē reizē ar sēklu neieviestu neko «lieku», ko pēc tam nevarēs«izravēt».`Ko sēsi, to pļausi-kāda sēkla, tāda raža. Kas skopi sēj, tas skopi pļauj  (no mūsu tautas literārā mantojuma).

Skandināvijā labības audzētāji ir tik prasīgi, ka nelabprāt izmanto C2 kategorijas sēklu, bet gala lietošanai izvēlas C1. Tikmēr mums Ģeotelpiskajā iesniegumā LAD lauksaimniekam pat šķirne nav jānorāda (birokrātijas mazināšanai?), pietiek ar sugām. Tad jau arī lopkopībā vajadzētu visu vienkāršot, noņemt šo birokrātisko slogu un apmierināties ar sugu uzskaitījumu-govis, kazas, aitas vistas? Ko tur daudz sarežģīt. Ko par to domā lopkopji?

Arī 2036. gads vēl tālu, kas ir pēdējais, kad ES BL varēs izmantot konvencionālas izcelsmes sēklas materiālu. Tikmēr varam maldināt sevi un citus, ka esam bioloģiskie lauksaimnieki, izmantojot resursus, kas ir pretrunā BL būtībai un BL garam.

Ir skaidrs, ka, ja 20.gadu laikā (kopš, kopš 2004.g., kad LV iestājas ES) esam sasnieguši 7,1% no 100% bio sēklu nodrošinājuma līmeni, tad ko varam sasniegt vēl 11 gados? Ar šādu lineāru attīstības tempu +0,68% gadā mierīgi varam šo jautājumu atstāt mantojumā nākamajām paaudzēm.

ŠĶIRŅU DAUDZVEIDĪBA IR PLAŠA

Šķirnes izveide arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā nav ātra un nav lēta- graudaugu šķirni selekcionārs veido aptuveni 10 un vairāk gadus, un tas izmaksā no pusmiljona līdz pusotram miljonam eiro. Tieši augu selekcija ir ļoti nozīmīga nākotnē, raugoties uz klimata pārmaiņām un dažādiem augu aizsardzības līdzekļu lietojumu ierobežojumiem.

Jāatzīst, ka šķirņu klāsts BL nav plašs, bet jāsaprot-kapēc. Selekcionāru izveidotās šķirnes iedalāmas divās lielās grupās- intensīvās šķirnes, kuras ir veidotas konvencionālās lauksaimniecības praksei ar augstu potenciālo ražību un līdz ar to augstāku prasīgumu pēc barības vielām un augu aizsardzības līdzekļu lietojuma. Bioloģiskais lauksaimnieks izlasot šādas augu šķirnes aprakstu un koncentrējoties tikai uz norādēm par ražību un nedodot pretī to, kas šķirnei nepieciešams, nevar gaidīt, ka gaidītais rezultāts būs. Augus apmānīt nevar.

Tā kā konvencionālās un BL proporcija ir lēni augoša, tad lauksaimniekiem cits nekas neatliek, kā skatīties uz ekstensīvām šķirnēm, kuras, ir mazākumā, bet kuras spēj dot pienācīgāku atdevi no izmantošanas BL praksē vai arī intensificēt ražošanas tehnoloģijas.

SĒKLU CENA ESOT PAR AUGSTU

Nereti dzirdēts arguments, ka bioloģiskās sēklas cena ir augsta un to nevar nopirkt. Tāpēc pat tiek “upurēta” vajadzīgā šķirne un meklēts pamatojums citas šķirnes iegādei, kura nav VAAD sēklu DB, bet ir konvencionāla un lētāka. Kāpēc bioloģisko sēklu cena ir augstāka par konvenciālo?

Ikvienam lauksaimniekam, kas pats kaut ko audzē un cik necik draudzējas ar matemātiku, būs saprotams, ka:
1. Konvencionāla sēklaudzēšanas saimniecība, izmantojot intensīvās graudaugu šķirnes un pēc pilnas augu aizsardzības programmas var iegūt ražu 5-8 t/ha, no kuras ir jāattīra nelieli mehāniski piemaisījumi, bet sēklu pirmapstrādes, tīrīšanas un šķirošanas gaitā zudumu nav daudz un tie var būt daži procenti.
2. Bioloģiskā sēklaudzēšanas saimniecība sasniedzot jau pieminētās 2-3 t/ha auzu ražu, no kuras priekštīrīšanas laikā notiek lielāko piemaisījumu atdalīšana un šajā etapā tiek zaudēti ap 6% no sākotnējā apjoma. Tālāk seko sēklu tīrīšana un šķirošana, kura atkarībā no grūti nošķirojamo augu īpatsvara ir jāveic 2-3 reizes. Ar katru tīrīšanas un šķirošanas reizi samazinās sertificējamais sēklu apjoms un pieaug sēklu sagatavošanas izmaksas. Visu šo manipulāciju rezultātā 30% no ražas var droši mīnusot no sākotnējā apjoma, kas pārvēršas nelikvīdā. Uzsākot sēklu sertifikācija VAAD tiek pieteikta vidējā sēklu parauga ņemšana un kad tas izdarīts, tad seko 3-4 nedēļu periods, kurā VAAD akreditētā analītiskā laboratorijā tiek noteikts piemaisījumu daudzums, mitrums, dīgtspēja, tīrība, 1000 sēklu masa un citi sēklu veselību raksturojoši rādītāji-sklerociju, melnplauku esamība, kaitēkļu invāzija. Un katrā no analizējamajiem rādītājiem pastāv varbūtība, ka kaut kas ir par daudz vai maz un sertifikātu sēklu partijai nevar izsniegt.
3. Tiek saņemts testēšanas pārskats, kurā tiek norādītas konkrētās novirzes. Ja dīgtspēja ir zem attiecīgās kategorijas sēklai noteiktā, tad tur vairs neko daudz nevar izdarīt, bet ja tās ir citu labību sugu vai nezāļu sēklas, kas uz kg dažas ir vairāk nekā pieļauts – tad situāciju var glābt atkārtota tīrīšana un šķirošana, kas no vienas puses atkal samazina sēklas iznākumu un palielina izmaksas, prasa papildus laiku gan tīrīšanai, šķirošanai un protams 3-4 nedēļas atkārtotai sertifikācijai VAAD laboratorijā. Bet ar pietiekamu pacietības devu tomēr dod iespēju šo sēklu partiju nezaudēt, bet glābt. Bet sēklu partijas ievietošana BL sēklu datu bāzē ir iespējama līdz noteiktam termiņam. Tas vairākkārt ir mainīts un diskutēts LBLA vidē. Tagad pavasarī tas ir 5. februāris un kaut arī darbs pie sēklu gatavošanas saimniecībā pēc šī datuma neapstājas, bet turpinās, datu bāzē šo informāciju ievietot vairs nevarēs un kādam radīsies maldinošs priekštats par sertificētajiem sēklu apjomiem valstī.
4. Labību sēklu tīrīšanas, kaltēšanas, šķirošanas un sertifikācijas izmaksas bioloģiskajā lauksaimniecībā veido vidēji ap 151-170 Eur/t (zālāju sēklām izmaksas ir augstākas-tur ir cita veida kaltēšana, šķirošanas specifika), kam jāpiesummē autoratlīdzības maksājums, kas noteikts gan par realizētu, gan pavairošanai apsētu platību un vidēji veido 45-50 Eur/t. Līdz ar to specifiskās uz sēklu sagatavošanu un sertifikāciju izmaksas veido 200-250 Eur/t.
5. Atgriežoties pie jautājuma par sēklu cenu atšķirībām jāatzīmē, ka augsnes apstrādes, sagatavošanas un sējas izmaksas ir vienādi augstas gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā un nav atkarīgas no tā, vai tiek novāktas 2 vai 8 tonnas no ha. Vēl vairāktas, ko konvencionālajā lauksaimniecībā var kompensēt ar herbicīdu lietošanu, bioloģiskajā prasa papildus augsnes apstrādes ieguldījumu, ar ražošanu nesaistītu platību-papuvju ieviešanu un augsnes apstrādes izmaksu ziņā neesam vairs konkurētspējīgi.

Saskaņā ar LLKC bruto seguma aprēķinu 2023. gadā auzu audzēšanas mainīgās izmaksas kopā strādājot intensīvi (integrētās augu aizsardzības sistēmā) ir 643,35, bet bioloģiski 690,93 Eur/ha. Līdz ar to 1t auzu izaudzēšanas izmaksas būs pie 5 t/ha ražības būs 643,35:5t=128,67 Eur konvencionāli un 690,93:2t=345,47 Eur bioloģiski, pie 2 t/ha. Ja šajā piemērā gribam nonākt līdz bio auzu sēklu pašizmaksai, tad pievienojam jau iepriekš izkalkulētās BL sēklu sagatavošanas izmaksas 200-250 Eur/t un redzam, ka pilnā pašizmaksa sākas no 545 Eur/t-595 Eur/t, bet konvenciālo auzu sēklu pašizmaksa pie 5t/ha ražibas un 50% no bio sēklu sagatavošanas izmaksām būs robežās no 228-253 Eur/t. Bet pašizmaksa vēl nav pārdošanas cena un sēklaudzētājam irjānopelna arī sava alga.

Dārgi? Šobrīd vidējā sertificētas sēklas cena tirgū ir ap 500 (konvencionāli)-600 EUR (bioloģiski). Arvienu tonnu sēklas apsējam vidēji līdz 5 ha, t.i, 100-120 EUR/ha un ar šādu sēklu apsēts lauks apbalvo audzētāju ar 0,5-1 t/ha augstāku ražību. Pie tam šads ieguldījums ir nepieciešams reizi 3- 5 gados, ja vien visu izaudzēto nevedīsiet no lauka uz dzirnavnieku. Vai apgalvosiet, ka jums tas neatmaksājas?

JĀSAKĀRTO PAMATLIETAS

Saimniekošanas ienesīguma uzlabošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā vispirms ir jāsakārto pamatlietas. LBLA un Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (LSA) jau vismaz otro plānošanas periodu ZM ir iestājusies par to, ka, lai lauztu šo “dīgstošo graudu” izmantošanas praksi, ir nepieciešama tāda atbalsta sistēma, kas motivē lauksaimniekus izmantot sertificētu sēklu savos sējumos, par to saņemot 20-30% augstāku atbalsta maksājumu ekoshēmu ietvaros. Pirms vairākiem gadiem šādu atbalstu, un tas labi darbojas tepat Igaunijā un Lietuvā.  Latvijā līdz šim to traucēja ieviest politiskās gribas trūkums.  No savas agrākās darba pieredzes ZM Lauksaimniecības departamentā ļoti labi atceros laiku, kad valsts subsīdijas pamazām pieauga no 7 latiem līdz 15 par ha, kā 2002.gadā, kad izstrādājām subsīdiju nolikumu šādam atbalstam, strauji palielinājās sertificēto sēklu apsētās sējplatības un valstī beidzot sāka palielināties graudu kopraža.

2023. gadā bija svarīgs notikums – LBLA, ZM un LLKC parakstīja Boloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu, kas ir kā vadlīnijas nozares nākotnei. Rīcības plāna darba grupas apspriedes darba kārtībā 2025. gadā būs visi bioloģiskās lauksaimniecības sēklu jautājumi.