Latvijas Sēklaudzētāju asociācija
Lai aizstāvētu Latvijas sēklaudzētāju intereses, apvienotu tos kopīgu mērķu sasniegšanai, kā arī informētu pārējos lauksaimniekus un citus interesntus par asociācijas biedru piedāvāto sēklas un stādāmo materiālu, 1998. gadā 3. novembrī,vienojoties desmit juridiskām personām – selekcijas stacijām un sēklu ražošanas uzņēmumiem, tika nodibināta sabiedriskā organizācija ( no 2007. gada – biedrība) – Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (LSA). Par asociācijas pirmo prezidentu ievēlēja Augustu Brigmani (1998.-2001.), par viceprezidentu – Uldi Miglavu. Asociācijas valdē tika ievēlēti arī Valters Bruss, Māris Grīnvalds, Leopolds Zunda, Alfreds Skadiņš, Egīls Jukšā. Par LSA biroja vadītāju – izpilddirektoru kļuva Valdis Veinbergs (1999. – 2007.).
Jau pirmajā darbības gadā asociācija meklēja iespējas apgūt citu valstu pieredzi sēklkopības jomā. Šajā lietā vērtīga bija iespēja īstenot Dānijas valdības atbalstīto Phares projektus (projekta menedžere LSA – Linda Legzdiņa). Šī projetka ietvaros Lindai bija iespēja stažēties Dānijā, kā grupai asociācijas pārstāvju viesoties Dānijas sēklkopības uzņēmumos.
Turpmāk, lai efektīvāk organziētu LSA darbu, asociācijas ietvaros izveidoja interešu grupas: graudaugu, zālāju un kartupeļu sēklkopības un selekcionāru sekcijas. Asociācija apvienoja ap 50 dažādu lauksaimniecības kultūraugu sēklaudzēšanas uzņēmumus, selekcijas institūtus un šķirņu pārstāvjus no dažādiem Latvijas reģioniem.
Asociācija un tās valdes vadība turpmākos gados ir bijusi uzticēta Uldim Miglavam (2001. – 2006.), Valdim Dzenim (2006.-2008.), Sanitai Zutei (no 2008.), bet LSA biroju vadīja Sarmīte Babāne (2007.-2008.), no 2008. gada lietvedes pienākumus veic Ilze Muceniece.
LSA ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biedrs (2000.) un šīs organizācijas Lauksaugu grupas pārstāvis. LSA pārstavji regulāri piedalās Nacionālās augu šķirņu padomes darbībā, Zemkopības ministrijas organizētās darba grupās, lai pilnveidotu esošos un izstrādātu jaunus sēklaudzētājus un sēklu tirgotājus interesējošus normatīvos dokumentus. Īpaši daudz darba ieguldīts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības normatīvo dokumentu saskaņošanā un precizēšanā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Šeit īpaši jāatzīmē Ulda Miglava un Valda Dzeņa ieguldījums.
Lai apgūtu citu valstu pieredzi asociācijas pārstāvjiem ir bija iespēja Somijā (2001.), Norvēģijā (2008.).
Jau no pašiem asociācijas darbības pirmsākumiem izveidojušies cieša sadarbība ar Lietuvas sēklaudzētāju asociāciju, notiek ikgadējas delegāciju apmaiņas vizītes.
Asociācijai ir izvedojušies arī labi kontakti ar Eiropas Sēklu asociāciju. Tās biedri vairākkārt viesojušies Latvijā un savukārt asociācijas biedri piedalījušies dažādos Eiropas līmeņa pasākumos. Asociācijas selekcionāru sekcija ir organizējusi starptautiskus seminārus (2008., 2010.) par selekcionāru tiesību ievērošanas pieredzi.
Sēklaudzetāju asociācija lepojas, ka var pulcēt Latvijā pazīstamas sēklu ražošanas saimniecības. Šo saimniecību vadītāji un agronomi ir ar lielu praktiskās dzīves pieredzi, kas ir pamats sēklkopības nozares stabilitātei šajos uzņēmumos. Viņu darba rezultāti ir atzinīgi novērtēti arī Zemkopibas ministrijas organizētajos ikgadējos konkursos “Sējējs”. Tā 2004. gadā par šīs balvas laureātem kļuva Latvijā pazīstami sēklaudzētāji no Liepājas puses – z/s “Cielavas”(saimnieks Jānis Cielava) un z/s “Saules” (saimnieks Viesturs Niedols). Pie tam z/s “Saules” saimnieku Viesturu Niedolu kā konkursa “Sējējs” laureātu suminājām arī 2008. gadā, augstu novērtējot viņa sasniegumus zālaugu sēklaudzēšanā.
LSA valdei aktīvi darbojoties, no 2002. gadā tika panākts, ka lauksaimnieki saņēma subsīdijas par platībām, kas apsētas ar sertificētu sēklu. Lai arī šis atbalsts bija salīdzinoši neliels (7 Ls/ha), strauji pieauga sertificētās sēklas ražošanas apjomi un 2004. gadā jau ap 60% sējplatību Latvijā bija iespējams apsēt ar sertificētu sēklu.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šāds atbalsts tika pātraukts un tam sekoja straujš sēkluražošanas apjomu samazinājums (2006.-2007. – Latvijā sagatvoto sertificētu sēklu pietika ap 15% sējumu, 2009.-2010. – vien ap 8% graudaugu platību un 4% kartupeļu stādījumu). Labāka situācija bija zālaugu sēklu ražošanā, kur no 2004. līdz 2011. gadam bija iespējams saglabāt papildus maksājumus par sagatavotajām un pārdotajām sēklu tonnām.Latvijas
2008. gadā LSA izdevās pārliecināt pārējās lauksaimnieku organizācijas, ka sēklaudzētājiem nepieciešams atbalsts un no valsts subsīdijām sertifikācijas izdevumu segšanai tikai iedalīti 27 000 Ls. Valsts ekonomiskās krīzes dēļ subsīdijām atvēlētie līdzekļi tika maksimāli samazināti, un 2009. gadā sēklaudzētāji atkal pazaudēja šo atbalstu. Tam sekoja mērķtiecīgs pārliecināšanas un pierādīšanas periods, kas no 2010. gadā ļāva sēklu ražotājiem veikt sertifikāciju bez maksas.
Tirgus neprognozējamība nozarē ir ievērojami samazinājusi aktīvo sēklaudzētāju skaitu valstī (no aptuveni 2000 saimniecībām 2004. gadā līdz ap 180 saimniecībām 2010. gadā). Vairāk kā 50% sēklas sagatavo 4-5 lielākie uzņēmumi, kas būtu pozitīvi vērtējams fakts, ja vien sēklu ražošanas kopējie apjomi nebūtu katastrofāli samazinājušies. Diemžēl pēdējo gadu laikā tikai divās saimniecībās ir veiktas nopietnas investīcijas sēklkopības nozarē (z/s Kotiņi Balvu novadā un SIA Unguri Saldus novadā). Kopsaimniecību laiku materiāli tehniskā bāze šajos gados ir nokalpojusi, tādēļ bez nopietnām investīcijām daudzas saimniecības šodien vairs nespēj sagatavot sertifikācijas prasībām atbilstošu sēklu. Tik sarežģīts ir bijis nozares attīstības ceļs pēdējos desmit gados.
Ikviens lauksaimnieks zina, ka bez labas sēklas nav cerību iegūt labu ražu. Nav atbalstāma prakse desmit un vairāk gadus tiek pārsēta pašaudzētā sēkla vai iemainītas sēklas no “kaimiņa”. Tieši šāda apšaubāmas kvalitātes sēklu izmantošana ir veicinājusi vējauzu un rudzu smilgu masveida izplatību Latvijā. Tiesi tāpēc Latvijā lielas platības uzskatāmas gandrīz vai par bezšķirnes sējumiem un ārvalstu selekcionāri draud atteikt Latvijā jaunāko šķirņu izplatīšanu. Asociācija par vienu no saviem uzdevumiem uzskata arī sabiedrības izglītošanas darbu. Tieši tādiem mērķiem ir tapis izdevums “Ko sēsi, to pļausi”(2011.)
Lai kaut daļēji tiktu respektētas selekcionāru tiesības un tiktu iegūti līdzekļi jaunu šķirņu veidošanai, kas ir ļoti svarīgi arī ikvienam Latvijas lauksaimniekam, LSA ir piekritusi atbalstīt selekcionārus, palīdzot tiem iegūt informāciju par šķirņu izplatību saimniecībās. Pēc selekcionāru pilnvarojuma (no 2006. gada) LSA izsūtu lauksaimniekiem deklarācijas, kurās lūdz sniegt informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanu saimniecībās un pašaudzētās sēklas izmantošanu.
Sēklaudzētāji darbojas visos Latvijas reģionos un dažāds ir arī piedāvāto kultūraugu un šķirņu sēklas klāsts. Lai palīdzētu sēklaudzētājiem izplatīt informāciju par viņu saražoto sēklu un atvieglotu pircējiem iespējas iegādāties viņiem vēlāmo sēklu, asociācija katru gadu veic aptauju par savu biedru izaudzēto šķirņu un sēklas piedāvājumu. Informāciju regulāri tiek apkopota un izplatīta asociācijas mājas lapā.
LSA aicina sēklu ražotājus un tirgotājus, šķirņu radītājus un lietotāju kļūt par aktīviem asociācijas biedriem, lai kopīgiem spēkiem rūpētos par Latvijas lauksaimniecībai ļoti svarīgas nozares – sēklkopības nākotni.
LSA valdes vārdā prezidente Dr. agr.Sanita Zute
