Latvijas Sēklaudzētāju asociācija

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (LSA) ir biedrība, kurā kopīgai darbībai brīvprātīgi apvienojušies sēklkopības nozares pārstāvji – sēklaudzētāji, sēklas sagatavotāji, sēklas tirgotāji, selekcionāri un to pārstāvji. 

Biedrības mērķis ir veidot sēklu ražošanai, selekcionēšanai un tirdzniecībai labvēlīgus apstākļus, stiprināt sēklkopības nozari, atbalstot izglītību, pētniecību un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu nozarē. 

Biedrība aizstāv un atbalsta sēklkopības nozarē iesaistīto intereses, sadarbojoties ar valsts institūcijām, sniedzot konsultācijas un paužot savu viedokli par sagatavotajiem nozarei svarīgiem likumprojektiem, savas kompetences ietvaros sniedzot konsultācijas un citus pakalpojumus biedriem. LSA organizē vai atbalsta konferenču, semināru norisi, izglītošu materiālu izdošanu, projektu īstenošanu un cita veida aktivitātes, lai stiprinātu un popularizētu sēklkopības nozari Latvijā un ārvalstīs.

LSA apvieno ap 50 lauksaimniecības kultūraugu sēklaudzēšanas uzņēmumus, selekcijas institūcijas un šķirņu pārstāvjus. Biedrības darbība organizēta vairākās interešu grupās – selekcionāru pārstāvju, labību, kartupeļu un zālaugu sēklkopības pārstāvju grupās.

Biedrība par savu moto ir izvēlējusies visiem zināmu latviešu sakāmvārdu “Ko sēsi, to pļausi”. Tas pavisam tieši atgādina, cik svarīgi, domājot par labu ražu, ir sākt ar labu sēklu. Un vienlaikus šis teiciens mudina būt mērķtiecīgiem un tālredzīgiem, krāt zināšanas, vērtēt, analizēt un piedalīties, jo tikai tā sasniegsim katrs savus un mūsu kopējos mērķus. 

No pirmsākumiem: 

LSA dibināta 1998. gadā 3. novembrī kā sabiedriska organizācija (no 2007. gada – biedrība) , vienojoties desmit juridiskām personām  –  selekcijas stacijām un sēklu ražošanas uzņēmumiem. Par asociācijas pirmo prezidentu ievēlēja  Augustu Brigmani (1998.-2001.), viceprezidentu – Dr.agr. Uldi Miglavu. Asociācijas valdē ievēlēja Valteru Brusu, Māri Grīnvaldu, Leopoldu Zundu, Alfrēdu Skadiņu, Egīlu Jukšu. 

Jau pirmsākumos asociācijas mērķis bija ne tikai aizstāvēt Latvijas sēklaudzētāju intereses un apvienot tos kopīgu mērķu sasniegšanai, bet arī apkopot informāciju par šķirņu piedāvājumu, saražotajiem sēklu apjomiem visos Latvijas reģionos. Asociācijas valdes locekļi tika izvēlēti tā, lai tiktu  pārstāvēti visi Latvijas novadi – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale. Asociācijas biedri bija gan laukaugu – labību, kartupeļu, zālaugu sēklaudzētāji, gan dārzeņu sēklu ražotāji.  Asociācija aktīvi iesaistījās sēklkopības likumdošanas izstrādē Latvijā un saskaņošanā ar ES normatīvajiem aktiem, Latvijai iestājoties ES. Šajā darbā īpaši lielu ieguldījumu sniedza Priekuļu selekcijas stacijas direktors Dr.agr. Uldis Miglavs.

Gadu gaitā LSA vadība ir bijusi uzticēta Uldim Miglavam (2001. –  2006.), Valdim Dzenim (2006.–2008.), Sanitai Zutei (2008.–2020.). No 2020. gada valdes priekšsēdētājs ir Aivars Dronka. 

LSA biroju ir vadījuši  izpilddirektors Valdis Veinbergs (1999. – 2007.), Sarmīte Babāne (2007. –2008.), no 2008. gada – Ilze Muceniece.

Starptautiskā sadarbība:

Jau pirmajā darbības gadā LSA meklēja iespējas apgūt citu valstu pieredzi sēklkopības jomā: 1999. gadā – Phares programmas projekta ietvaros vizīte Dānijā, 2001.gadā  – Somijā, 2008.gadā – Norvēģijā.  Izveidojusies cieša sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas sēklu asociācijām, organizējot apmaiņas vizītes. Sadarbībā ar Eiropas Sēklu asociāciju (ESA), organizēti starptautiski semināri (2008., 2010.) par selekcionāru tiesību ievērošanas pieredzi. No 2019. gada LSA ir pilntiesīgs ESA biedrs.

LSA lepojas:

Sēklaudzetāju asociācija lepojas, ka var pulcēt Latvijā pazīstamas sēklu ražošanas saimniecības. Šo saimniecību vadītāji un agronomi ir ar lielu praktiskās dzīves pieredzi, kas ir pamats sēklkopības nozares stabilitātei šajos uzņēmumos. 

Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs” laureāti: 

  • 2008. – z/s “Saules”, saimnieku Viesturu Niedolu
  • 2013. – z/s “Lācīši”, saimnieks Staņislavs Gžibovskis
  • 2014. – z/s “Cielavas”, saimnieks Jānis Cielava un z/s “Saules”, saimnieks Viesturs Niedols
  • 2018 –  lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “VAKS”
  • 2020.    Valdim Dzenim – balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” 

Agronoma Jāņa Lielmaņa prēmijas par sasniegumu laukaugu selekcijā un sēklkopībā: 

  • 2004 – Dr.agr. Uldis Miglavs, Priekuļu selekcijas stacijas direktors
  • 2007 – agronome Vizma Valterāne,  SIA Uzvara lauks  
  • 2013 – z/s Krastmaļi  un SIA Krastmaļi Sēklas (īpašnieki Iveta, Jurijs un Mārtiņš Flakši)
  • 2019 – z/s Saules (īpašnieki Viesturs un Dzidra Niedoli) 

Svarīgākās aktivitātes sēklu ražošanas jomā: 

  • No 2002.gada –  panākts atbalsts/subsīdijas lauksaimniekiem par platībām, kas apsētas ar sertificētu sēklu (7 Ls/ha). Rezultātā  strauji pieauga sertificētās sēklas ražošanas apjomi un 2004. gadā jau ap 60% sējplatību Latvijā bija iespējams apsēt ar sertificētu sēklu.
  • No 2004. gada, lai arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā subsīdijas par platībām, kas apsētas ar sertificētu sēklu, tika pārtrauktas, ar asociācijas iniciatīvām tika saglabāti papildus maksājumi par sagatavotajām un pārdotajām zālaugu sēklu tonnām, diferencējot maksājumu atkarībā no sēklu ražošanas riskiem katrai tauriņziežu un stiebrzāļu sugai.  
  • No 2008. gada LSA izdevās pārliecināt pārējās lauksaimnieku organizācijas, ka sēklaudzētājiem nepieciešams atbalsts un no valsts subsīdijām sertifikācijas izdevumu segšanai tikai iedalīti 27 000 Ls. Valsts ekonomiskās krīzes dēļ subsīdijām atvēlētie līdzekļi tika maksimāli samazināti, un 2009. gadā sēklaudzētāji atkal pazaudēja šo atbalstu. Tam sekoja mērķtiecīgs pārliecināšanas un pierādīšanas periods, kas no 2010. gada mazo un vidējo uzņēmumu sēklu ražotājiem atkal atļāva veikt sertifikāciju bez maksas.
  • No 2013. gada LSA pamato sarežģīto situāciju nozarē un kritiski zemo sertificēto sēklu piedāvāju valstī, kas apdraud visu augkopības sektoru. Nozarē aktīvo sēklu ražotāju skaits no 2000 saimniecībām 2004. gadā samazinājās līdz 180 saimniecībām 2010. gadā. Saražota sertificēto sēklu apjoms katastrofāli samazinājies( 2004. gadā – ap 60% platību, 2010. gadā – vien ap 10% platību saražotas sertificētas sēklas).   LSA izcīna lauksaimnieku organizāciju atbalstu sēklkopības nozarei, lai saņemtu brīvprātīgo saistīto atbalstu no ES tiešmaksājumu programmas par kartupeļu, zālaugu un lopbarības augu un labību sēklaudzēšanu. Tas nodrošināja papildus platību maksājumu par katru sēklu sertifikācijai pieteikto sējuma hektāru, ja gala rezultātā tiek iegūta sertificēta sēkla. Rezultāts pozitīvi ietekmēja nozari, jo stabilizējās saimniecību skaits, kas nodarbojās ar sēklkopību legāli.
  • No 2010. gada LSA mājas lapā izveidots sertificētu sēklu un šķirņu meklētājs, kur pieejama informācija par LSA biedru un to sadarbības partneru  sēklu piedāvājumu sējas sezonai, kā arī sniegts neliels raksturojums 
  • 2011. gadā LSA sagatavo informatīvu/izglītojošu materiālu par kvalitatīvas sēklas un saimniecības specifikai atbilstošas šķirnes izvēles lomu ražošanas risku mazināšanā un saimniecības ilgtspējas nodrošināšanā. Izdevums ar asociācija moto “Ko sēsi, to pļausi” arī šodien aicina ikvienu lauksaimnieku pievērst īpašu uzmanību sēklu izvēles un sagatavošanas jautājumiem.

Svarīgākās aktivitātes selekcionāru interešu aizstāvībai:

  • No 2006. gada pēc selekcionāru pilnvarojuma LSA iesaistās informācijas apkopošanā par aizsargāto laukaugu šķirņu izplatību saimniecībās. LSA izsūta lauksaimniekiem Informācijas pieprasījumus, kurās lūdz sniegt informāciju par aizsargāto šķirņu pavairošanu saimniecībās un pašaudzētās sēklas izmantošanu. No 2019. gadā LSA savā mājas lapā piedāvā izmantot on-line informācijas iesniegšanas sistēmu.
  • 2008. un 2010. gadā LSA organizēja starptautiskus seminārus par šķirņu aizsardzības un selekcionāru tiesību jautājumu risinājumiem Eiropas valstīs. Semināri organizēti sadarbībā ar Eiropas Sēklu asociāciju.  
  • 2015. gadā LSA selekcionāru tiesību pārstāvju sekcija, redzot pretrunas šķirņu aizsardzības jomā starp likumdošanu un praksi, noslēdza līgumu ar juristu kompāniju ZAB Sorainen. Līguma ietvaros tika sagatavots atzinums par nepieciešamajiem labojumiem Augu šķirņu aizsardzības likumā, kas ļautu labāk izprast abu pušu – selekcionāru un šķirnes lietotāju, pienākumus un tiesības. Sadarbībā ar ZM sagatavoti grozījumi likumā. Tomēr vairāku gadu laikā kompromisu ceļā starp lauksaimnieku organizācijām, ministriju un LSA tapušie priekšlikumi likuma grozījumiem netika atbalstīti no Saeimas un 2018. gada septembrī Saeima noraidīja šos grozījumus. 
  • 2020. gada vasarā, atsaucoties uz lauksaimnieku ierosinājumu, šķirņu pārstāvji piekrīt organizēt vienreizēju akciju lauksaimniekiem, piedāvājot samazināt atlīdzības likmi līdz 1 euro par hektāru, kas apsēts ar pašaudzētu aizsargātās šķirnes sēklu, ja informācijas tiks iesniegta LSA on-line vidē līdz 1. jūlijam. Šim aicinājumam atsaucās ap 250 saimniecības, deklarējot 66.7 tūkst. ha.