Ko par kongresu domāja organizatori un dalībnieki:
Lāsma Jefimova, Aloja Agro, SIA, sēklaudzēšanas uzņēmuma agronome, arī LSA valdes locekle apstiprina, ka šāda kongresa nepieciešamība bija objektīvi nobriedusi: “Mēs tiešām ceram, ka lietišķā un kompetentā saruna dienas garumā liks nozares speciālistiem un zemniekiem, kas audzē šķirnes, aizdomāties par autoratlīdzības nozīmi Latvijas selekcionāriem, kas šķirnes radījuši. Samaksa par hektāru tiešām nav liela. Cits jautājums vai un cik zemnieki pērk mūsu sertificēto sēklu, jo tas jau ir cenas jautājums… Diskusijā izskanēja, ka, lai arī vietējo sēklu “ražas apsolījums” nav ļoti augsts, to ražība un stabilitāte ilgtermiņā ir izdevīgāka par dažu labu importu, kaut arī lētāku. Diemžēl, pagaidām arī no institūciju puses nav prasību, kādas šķirnes un kādās platībās tiek apsētas. Un redzam, ka brīvprātības princips attiecībā uz autoratlīdzībām praksē nestrādā…”.

Mārtiņš Gaiķēns, zemnieku saimniecības “Gaiķēni” īpašnieks, sēklaudzētājs, uzskata: “Galvenais ir pēc iespējas plašāk informēt zemniekus par sertificētas sēklas nozīmi augkopībā. Jā, pašreizējie dati liecina, ka Latvijā selekcionēto un sertificēto sēklu pērk maz, zems pieprasījums ir viens no iemesliem, kāpēc cena ir augsta, salīdzinot ar ārzemju miljonāru firmu piedāvājumu. Mēs arī nevaram ielikt mārketinga kampaņās tik lielas summas, kā to dara viņi. Izdzīvot var, ja ir dažādas kultūras, mums, piemēram, kaņepes, griķi u.c. Lielo kompāniju nolūks ir padarīt mazās valstis atkarīgas no viņu piedāvājuma. Noteikti vajadzīgi vēl līdzīgi pasākumi, kuros mēs pārrunātu šīs nozarei svarīgās problēmas. Par tām vairāk jārunā, jāizglīto.”

Zanda Miltiņa, Scandagra, SIA: “Organizējot šo kongresu vēlējamies, lai tajā iztirzātajiem jautājumiem tiktu pievērsta uzmanība valstiskā līmenī un veidota vienota pieeja šiem savstarpēji saistītajiem jautājumiem. Svarīgi apzināties, ka tas, ko mēs ieguldām savos resursos, atmaksāsies un ļaus mums valstiski būt pēc iespējas neatkarīgākiem.

“Pelēkais” sēklu tirgus ilgtermiņā nevar būt produktīvs. Ir novērots, ka skaļa reklāma vēl nenodrošina kvalitāti. Varbūt iepērkot sēklu caur kompāniju, pircējam būtu drošāk un pārdevējs, savukārt, būtu atbildīgāks. Jāatzīst, ka daļai lauksaimnieku, kur līmeņi ir tik dažādi, nepieciešams vairāk informācijas un izglītošanās iespēju. Ceru, ka savstarpējais dialogs, ko aizsāka šī plaša mēroga tikšanās, turpināsies arī ikdienā.”

Anda Rūtenberga-Āva, LSA Valdes priekšsēdētāja: “Sēkla ir sākums. Tā ir pamats labai lauksaimniecības praksei – ražai un katram maizes klaipam uz mūsu galda. No tās kvalitātes, daudzveidības un pieejamības ir atkarīga gan lauksaimnieku konkurētspēja, gan valsts ekonomiskā noturība, gan mūsu spēja nodrošināt savu nacionālo drošību.

Latvija var lepoties ar stiprām lauksaimniecības un selekcijas tradīcijām. Mums ir pašiem savi selekcionāri, sēklaudzētāji, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, bet reizēm, katrs no tiem runā savā valodā un īsti nespēj viens otru saprast.

Kongresa noslēgumā secinājām, ka selekcija un šķirnes ir mūsu nacionālā drošība un tās nodrošināšanā esam atbildīgi mēs paši. Sertificēta sēklas materiāla izvēle ir katra lauksaimnieka drošība. Godprātīga attieksme pret intelektuālo īpašumu ir mūsu kopējā labklājība. Kā veiksmīgāk atrisināt virzību uz nacionālo drošību un kopējo labklājību – jautājums, ko nepieciešams atrisināt visiem kopīgi – selekcionāriem, lauksaimniekiem, pārstrādātājiem, patērētājiem un politikas veidotājiem. Izvēloties vietējo un piešķirot tam pievienoto vērtību mēs nodrošinām savu nacionālo drošību.

Šķirnē ir spēks un laba sēkla ir labas ražas pamats!